Rīdzinieki par siltumenerģiju pārmaksājuši miljonus, secina Valsts kontrole

VK secinājusi, ka galvaspilsētā ir potenciāls samazināt siltumenerģijas tarifu, taču tas ir iespējams tikai tad, ja gadiem zināmās problēmas beidzot risinās - sakārtojot tirgus regulējumu, pilnveidojot tarifa metodiku, veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot efektīvu konkurenci siltumenerģijas tirgū.

Situācijā, kad lietderīgi izmantojams siltums no AS "Latvenergo" termoelektrostacijas (TEC) nonāk atmosfērā, tiek iepirkta biokurināmā katlumājās ražota siltumenerģija, neveicinot efektīvu energoresursu izmantošanu, norāda revidenti.

Šī iemesla dēļ 2024.-2025. gada apkures sezonā rīdzinieki par siltumenerģiju pārmaksāja gandrīz astoņus miljonus eiro, savukārt "Latvenergo" neguva vairāk nekā sešus miljonus eiro ieņēmumus, uzsvērts revīzijā. Turklāt iesaistīto pušu sadarbības trūkuma un atšķirīgas normatīvo aktu interpretācijas dēļ "Latvenergo" ir bijušas ierobežotas iespējas Rīgai piedāvāt vairāk lētāka siltuma, secinājusi VK.

Vienlaikus bez neatkarīgo biokurināmo katlumāju dalības Rīgas siltumenerģijas tirgū rīdzinieki 2024.-2025. gada apkures sezonā par siltumenerģiju papildus samaksātu 25,2 miljonus eiro, secinājuši revidenti.

Kā norāda VK, tas apliecina, ka lētāku siltumenerģijas tarifu spēj nodrošināt tikai efektīvs siltumenerģijas tirgus mehānisms, kurā iesaistās visi tirgus dalībnieki un kurā ievēro ekonomiskā pakāpeniskuma principu.

VK ieskatā AS "Rīgas siltuma" izveidotais siltumenerģijas iepirkuma mehānisms ne vienmēr nodrošina lētāko pieejamo siltumu Rīgā.

Lai gan iepirkumos formāli ievēro ekonomiskā pakāpeniskuma principu, būtisku daļu siltumenerģijas iepērk ārpus apstiprinātā dienas tirgus, tādējādi neļaujot pilnā apjomā izmantot lētākās pieejamās siltumenerģijas piedāvājumus, uzsver VK.

Jebkāda minimālā vai fiksētā apjoma garantēšana - gan monopoldaļā, gan piedāvājot ilgāka termiņa vienošanos tirgus daļā, kurā darbojas arī neatkarīgie ražotāji, - būtiski samazina siltumenerģijas tirgus elastību un rada situācijas, kurās daļu koģenerācijas procesā saražotā siltuma izvada atmosfērā, piebilst revidenti.

Kā uzsver VK, lai mazinātu nelietderīgi izlietoto energoresursu apjomu, kā arī palielinātu kopējo Rīgas centrālās siltumapgādes sistēmas elastību un dienas tirgus apmēru, "Rīgas siltumam" būtu jāmotivē tirgus dalībnieki palielināt siltumenerģijas akumulācijas iespējas.

VK piebilst, ka revīzijā novērtētajā periodā - no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam - "Latvenergo" atmosfērā izvadīja 532 052 megavatstundas (MWh) koģenerācijas iekārtās saražotas siltumenerģijas gan iepirkuma mehānisma īpatnību dēļ, gan tāpēc, ka bija situācijas, kad saražotais siltuma apjoms būtiski pārsniedza sistēmas pieprasījumu.

No šī apjoma 270 334 MWh jeb 51% izvadīti atmosfērā laikā, kad to bija iespējams nodot Rīgas siltumapgādes sistēmā. Atlikušo siltuma apjomu nebija iespējams nodot "Rīgas siltumam", jo Rīgai nepieciešamais siltumenerģijas apjoms bija mazāks par "Latvenergo" saražoto, secināja revidenti.

Revīzijā konstatētas 80 dienas jeb 36% no visām darbības dienām, kad "Latvenergo" ir izvadījusi siltumu gaisā, nepiedaloties siltumenerģijas tirgū. Šajās dienās kopumā atmosfērā izvadītas 150 694 MWh. No šī apjoma tehniski Rīgas siltumapgādes sistēmā varēja paņemt 87 179 MWh.

Pēc revidentu aprēķiniem, dienās, kad koģenerācijas siltumenerģija bija pieejama, tās pilnvērtīgāka izmantošana "Rīgas siltumam" ļautu ietaupīt 7,8 miljonus eiro, samazinot siltumapgādes gala tarifu aptuveni par 2,6% jeb 2,1 eiro par MWh.

Tomēr pat pilnīga neatkarīgo siltumenerģijas ražotāju izslēgšana no tirgus samazinātu izvadītā koģenerācijas siltuma apjomu tikai par 51%. Savukārt bez šo ražotāju dalības ievērojams siltumenerģijas apjoms būtu jānodrošina, darbinot dabasgāzes ūdenssildāmos katlus par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto tarifu, kas "Rīgas siltumam" katru gadu radītu papildu 25,2 miljonu eiro izmaksas.

VK skaidro, ka galvenais cēlonis augstajām siltumenerģijas cenām joprojām ir dārgās dabasgāzes cenas un CO2 emisijas kvotu izmaksas, kas kopš 2020. gada ir iekļautas tarifā. Rezultātā dabasgāze Rīgas siltumapgādē ir aptuveni 2,5 reizes dārgāks energoresurss nekā šķelda. Tomēr "Rīgas siltuma" izveidotais tirgus mehānisms un ierobežota konkurence tirgus daļā nenodrošina to, ka zemākās šķeldas izmaksas pilnā apjomā tiek atspoguļotas gala patērētāju tarifos, bet rada priekšnoteikumus papildu peļņas veidošanai tirgus dalībniekiem, secinājuši revidenti.

VK atzīst, ka "Rīgas siltuma" no 2025. gada novembra ieviestie siltumenerģijas tirgus uzlabojumi vērtējami atzinīgi. Tie ir ļāvuši daļēji risināt iepirkuma sistēmas nepilnības un nodot vairāk koģenerācijas siltuma.

Rezultātā atmosfērā izvadītā siltuma daudzums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 44% un ir nodrošināta zemāka iepirktās siltumenerģijas cena. Tātad uzņēmums spēj veidot efektīvāku tirgu, secina VK.

Tomēr ieviestie uzlabojumi tikai daļēji risina būtiskākās iepirkumu sistēmā konstatētās problēmas, uzsver VK. Joprojām Rīgā netiek iegādāts lētākais siltums un daļa koģenerācijas procesā saražotā siltuma izvadīta atmosfērā laikā, kad to bija iespējams nodot Rīgas siltumapgādes sistēmā, vēlreiz norāda revidenti.

VK akcentē, ka būtiska ietekme uz siltumenerģijas cenu ir arī SPRK izmantotajai siltumenerģijas tarifa aprēķināšanas metodikai, kas apstiprināta 2010. gadā pirms elektroenerģijas tirgus liberalizācijas un balansēšanas un aktivizācijas tirgu izveidošanas.

Metodikā neņem vērā ieņēmumus no elektroenerģijas realizācijas koģenerācijā un nenodala siltumenerģijas izmaksas pēc ražošanas tehnoloģijas - koģenerācijā vai ūdenssildāmajos katlos.

Tā balstās uz dabasgāzes izmaksu proporcionālu attiecināšanu uz elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu. Tomēr, ražojot elektrību, ir nepieciešams salīdzinoši neliels papildu dabasgāzes apjoms, lai vienlaikus ar elektroenerģijas ražošanu iegūtu arī lietderīgu siltumenerģiju.

Šādā veidā koģenerācija ir būtiski efektīvāka par ūdenssildāmajiem katliem. Taču SPRK apstiprinātajā metodikā šis apstāklis nav ņemts vērā, neļaujot pilnvērtīgi izmantot augstas efektivitātes koģenerācijas priekšrocības un ierobežojot iespējas zemākas ražošanas izmaksas pārvērst zemākā tarifā galalietotājiem, skaidro VK.

"Diemžēl SPRK nav pilnvērtīgi nodrošinājusi lietotāju interešu aizsardzību un nav panākusi, ka galalietotājiem sabiedriskie pakalpojumi ir par iespējami zemāku cenu, kas atspoguļo faktiskās saražotās siltumenerģijas izmaksas," secina padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

SPRK nav pilnvērtīgi izvērtējusi tarifa aprēķināšanas metodikas atbilstību mainīgajiem tirgus apstākļiem un nav vērtējusi iemeslus, kāpēc "Latvenergo" tirgū var piedāvāt to pašu koģenerācijas siltumenerģiju par daudz mazāku cenu nekā apstiprinātais tarifs arī gadījumos, kad daļu koģenerācijas siltuma izvada atmosfērā, norāda VK.

SPRK arī nepārliecinās par pārdotās siltumenerģijas cenas atbilstību faktiskajām koģenerācijas izmaksām konkrētajā periodā un nenodrošina, ka tarifs atspoguļo ekonomiski pamatotas izmaksas, uzskata VK.

Revidenti atgādina, ka, mainoties tirgus situācijai un ekonomiskajam pamatojumam, SPRK ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pārskatīt tarifu noteikšanas metodiku, lai nodrošinātu lietotājiem siltumapgādi par iespējami zemāku cenu, kas atspoguļo faktiskās siltumenerģijas ražošanas izmaksas.

VK sniegusi vairākus ieteikumus, kas ļaus pilnveidot "Rīgas siltuma" siltumenerģijas iepirkuma mehānisms un SPRK koģenerācijas siltumenerģijas tarifa metodiku.

Tas radīs priekšnosacījumus ekonomiskā pakāpeniskuma principa ievērošanai un konkurences stiprināšanai Rīgas siltumenerģijas tirgū. Rezultātā siltumenerģijas iepirkuma mehānisms nodrošinās lētākas siltumenerģijas iepirkšanu dienas tirgū un zemākus siltumenerģijas tarifus iedzīvotājiem, pauž VK.

"Siltums Latvijā ir pamatvajadzība - tas nepieciešams iedzīvotājiem aptuveni 200 dienas gadā. Tieši tāpēc sabiedrībai ir svarīgi, lai siltumapgāde būtu organizēta efektīvi un par zemāko iespējamo cenu," uzsver Āboliņš.

"Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš pēc revīzijas publiskošanas izplatītajā komentārā taisnojas, ka siltumenerģijas tirgus Rīgā esot "jauns un tam nav analogu Eiropā". Tirgus kopš 2024. gada tiekot un tikšot pilnveidots.

"Revīzijā secināts, ka tirgus nepilnības iepriekšējā apkures sezonā nav ļāvušas ietaupīt 8 miljonus eiro. Šogad tās esam novērsuši. Vienlaikus jāuzsver - ja tirgus nebūtu ieviests, rīdzinieki pārmaksātu aptuveni 25 miljonus eiro. Tas skaidri parāda tirgus sniegtos ieguvumus un motivē turpināt virzību uz pilnīgu tirgus atvēršanu, kas saskan arī ar Valsts kontroles redzējumu," apgalvo Kalniņš.

Pēc Kalniņa vārdiem, revīzija varot "radīt reālus risinājumus tarifa samazināšanai nākotnē, ja visas iesaistītās puses tos sekmīgi ieviesīs".

Kalniņš domā, ka uzlabojumu nodrošināšanai jāpanāk progress divos virzienos - jārod risinājums lētāka koģenerācijas siltuma nonākšanai Rīgas siltumapgādē un ilgtermiņā jāturpina darbs pie dabasgāzes īpatsvara mazināšanas, attīstot jaunas atjaunojamo resursu, atkritumu reģenerācijas un atlikumsiltuma jaudas.

"Galvenais cēlonis augstajām siltumenerģijas cenām ir dārgās dabasgāzes cenas un CO2 emisijas kvotu izmaksas, kas kopš 2020. gada ir iekļautas tarifā," pauž Kalniņš.

Kā ziņots, Saeimas deputāti pērn novembrī izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai analizētu Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemeslus un ar to saistītos enerģētiskās drošības riskus.

"Rīgas siltuma" koncerna apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim, bija 239,625 miljoni eiro, kas ir par 3,6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga daudzkārtīgi un sasniedza 19,888 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 239,618 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 3,6%, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 61,4% - līdz 6,373 miljoniem eiro.

Koncernā "Rīgas siltums" ietilpst arī SIA "Rīgas BioEnerģija".

"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.