
Nosaukti Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2025” nominanti

Noslēdzies žūrijas darbs pie Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2025” pretendentu pieteikumu izvērtēšanas, izvirzot trīsdesmit labākos un spilgtākos nominantus. Desmit nozīmīgākie 2025. gada notikumi, aktivitātes un cilvēki latgaliskajā kultūrā tiks godināti ikgadējā balvas pasniegšanas ceremonijā 14. martā plkst. 18.00, pasniedzot arī balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā.
Šogad balvas pasniegšanas ceremonija notiks gan ar skatītāju klātbūtni Latgales vēstniecībā GORS, gan būs vērojama tiešraidē LSM.lv, REplay.lv un klausāma LR1, kā arī skatāma LTV1 plkst. 21.10.
Šogad balvas par aktivitātēm, darbu un sasniegumiem latgaliskajā kultūrā tiks pasniegtas jau astoņpadsmito reizi. Latgaliešu kultūras gada balvas mērķis ir izcelt nozīmīgākos notikumus, spilgtākās iniciatīvas un cilvēkus pērnajā gadā latgaliskajā kultūrā, kā arī veicināt un rosināt jaunrades un kultūras daudzveidības attīstību nākotnē.
Kā pretendentu vērtēšanas kritēriji ir izvirzīti gan pretendenta snieguma kvalitāte, aktivitāte visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītā rezonanse, gan latgaliskums un/vai Latgales kultūras vērtību nešana, pretendenta ilgtspēja – ietekme uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē. Šogad tika iesniegti 155 pretendentu pieteikumi, kurus izvērtēja žūrijas komisija. Tās sastāvā darbojās iepriekšējo gadu balvu saņēmēji, mediju pārstāvji, balvas rīkotāju pārstāvji, latgaliskās kultūras sabiedriskie aktīvisti un attiecīgo sfēru pieaicinātie eksperti, kuru ikdiena nav saistīta ar latgalisko kultūru.
Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2025” nominanti ir (alfabēta secībā):
1. Anna Putāne – latgaliešu folkloras pārrakstītāja
2. Daugavpils teātra iestudējumi latgaliski “Hekube” un “Plykspuorneiša puorsacenis”
3. Diāna Zirniņa – ilggadējā Latgales vēstniecības GORS valdes locekle
4. Dokumentālā filma “Ērģeles naktī. Iveta Apkalna”
5. Edeite Laime – latgaliešu kultūras un literatūras kopēja
6. Festivāls “Muzykys Skrytuļs” Līksnā
7. Folkloras kopas “Grodi” albums “Sudrabu smeldama”
8. Grupas “Bruoli i Muosys” albums “Na pādejais”
9. Grupas “Laimas Muzykanti” zelta dziesmu izlase un 30 gadu jubileja
10. Grupas “Varang Nord” albums “Mygla”
11. Prāvests Guntars Skutels
12. Juna Foses lugas “Kaids nūteikti atīs” izdevums Jūlijas Tumanovskas tulkojumā
13. Daugavpils teātra aktrise Kristīne Veinšteina
14. Latgaliešu kultūras kustības “Volūda” 20 gadu jubileja
15. Latgaliešu valodas video stunda “Lels, lels okeans”
16. Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī
17. Latvijas Radio ieskaņotas 15 latgaliešu klausāmpasakas
18. Latvijas Televīzijas raidījums “Neatklātā Latgale”
19. Ligijas Purinašas dzejprozas krājums “Magnificat”
20. “LSM Bērnistaba” latgaliski
21. Mūzikas albums “Daugavas Rāgas”
22. Nautrānu kultūrtelpa
23. “Nezināmā Rēzekne” un tās organizētie pasākumi
24. Pirmā Latgales tautastērpu skate
25. Radošo rezidenču programma latgaliešu literatūrā, valodniecībā un Latgales pētniecībā
26. Raidieraksts “Es izvēlos dzīvi laukos”
27. Rēzeknes sākumskolas zēnu korim zelta diploms Dziesmu svētku koru konkursā
28. Romāna “Myura kolns” radio iestudējums
29. Sarmītes Trūpas debijas grāmata “Melnais stārķis”
30. Vladislava Malahovska monogrāfija “Mēs un viņi: latgalieši, baltieši un cittautieši starpkaru Latvijā. Latgaliešu lietas”
Balvas “Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā“ ieguvējs tiks publiski paziņots februāra vidū.
Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks 2025” vadīs radio personība un influenceris Lauris Zalāns un Medņevas tautas nama etnogrāfiskais ansamblis “Medņeva”. Skatītājus priecēs Balvu Mūzikas skolas bērnu koris (diriģente Linda Vītola), Sovvaļnīks, folkloras kopa “Grodi”, folkroka grupa “Laimas Muzykanti”, Dana Vasiļjeva un Mārcis Lipskis, grupa “JUUK”.
Šī gada ceremonijas tēmas iedvesma nākusi no mākslinieces un teātra režisores Marikas Čerņavskas teiktā: “Valsti vai tautu mēs varam iztēloties kā tautastērpu, kur nomales un attālākie reģioni ir tērpa malu rotājumi. Mēs Latgalē esam šī tautastērpa mala, un tai ir jābūt dubultai, tai jābūt izrotātai, jo mala visvieglāk plīst, un reizē tieši izrotātā mala ir tā, pēc kuras atpazīsim tautu. "







