Straujais aukstums rada nopietnus riskus putniem Latvijā - tie piesalst pie ledus
Strauji iestājoties salam, Latvijā novēroti gadījumi, kad ūdensputni burtiski piesalst pie aizsalušiem ūdeņiem. Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, Dr. biol. Viesturs Ķerus skaidro – putnu izvēle palikt vai aizlidot ir balanss starp izdzīvošanu ziemā un labākām vairošanās iespējām pavasarī.
Gan gulbji, gan meža pīles ir tā dēvētie tuvie gājputni, kas parasti ziemo Eiropā, nevis Āfrikā. Tāpēc tie ir samērā elastīgi – siltākās ziemās var palikt Latvijā, bet aukstākās doties uz dienvidiem. Ja putniem izdodas izdzīvot uz vietas, tiem ir izdevīgāk nekur nelidot un saglabāt labākas pozīcijas ligzdošanai.
Pēdējo gadu siltās ziemas, kā arī cilvēku ietekme ir veicinājušas tā dēvēto “slinko migrētāju” skaita pieaugumu. Kā norāda Ķerus, lēmumā palikt vai aizlidot bieži vien izšķirošāka par aukstumu ir tieši barības pieejamība.
Dabiskos apstākļos bargās ziemās, kad zeme ir apsnigusi un ūdeņi aizsaluši, putniem trūkst barības, tāpēc tie dodas prom. Taču, ja daļa ūdeņu vēl ir vaļā vai cilvēki ūdensputnus regulāri piebaro, putniem var rasties mazāka motivācija migrēt. Rezultātā ūdensputni koncentrējas noteiktās vietās, palielinot gan izdzīvošanas riskus, gan slimību izplatību.
Ornitologs uzsver, ka tuvie gājputni spēj mainīt atrašanās vietu arī ziemas laikā, pārceļoties uz vietām, kur ūdeņi vēl nav aizsaluši. Tomēr daļa putnu var iet bojā, samaksājot par kļūdainu lēmumu paļauties uz cilvēka nodrošināto barību un neaizlidot. Šādā gadījumā sugu turpina tie putni, kas izvēlējušies migrēt – tā darbojas dabiskā izlase.
Ja cilvēki ar regulāru piebarošanu putnus padarījuši puspieradinātus un atkarīgus, atbildību, pēc Ķerus domām, nav godīgi novelt uz institūcijām. Ja sabiedrība nevēlas pieņemt dabisko procesu, tad vienīgā iespēja ir turpināt putnus barot, taču to darīt pareizi – ar piemērotu barību, nevis baltmaizi, un nodrošinot, lai tā nebūtu slapja un ātri nesasaltu.
Vienlaikus eksperts brīdina, ka liela putnu koncentrēšanās vienuviet palielina arī slimību izplatīšanās risku. Atrasti beigtie putni ne vienmēr ir nosaluši – nāves cēlonis var būt arī infekcijas slimības, piemēram, putnu gripa. Par šādiem gadījumiem ieteicams ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam.
