Arī lauksaimniekiem svarīga ir apdrošināšana

Vai apdrošinātāju piedāvājums lauksaimniekiem ir pietiekami plašs un finansiāli pieņemams?

Apdrošinātāju piedāvājums lauksaimniekiem pēdējos gados ir paplašinājies, taču joprojām nav pietiekami pilnīgs, ņemot vērā strauji augošos klimata riskus un tirgus svārstības. To apliecina fakts, ka 2024. gadā lauksaimnieki par apdrošināšanas polisēm samaksāja 25,1 miljonus eiro, savukārt valsts līdzfinansējums sasniedza 10,8 miljonus eiro. Turklāt pieejamais valsts finansējums netika pilnībā izmantots, kas liecina par sistēmas nepilnībām.

2025. gadā izmaksātais valsts atbalsts par polišu iegādi kopā ir 11 931 503 eiro. No tā:

* apdrošināšana par zīdītājdzīvniekiem: 2 728 755 eiro;

* par putniem: 93 085 eiro

* par sējumu un stādījumu platībām: 9 109 663 eiro.

Šie skaitļi atklāj trīs būtiskas problēmas. Pirmkārt, polises daļai saimniecību ir pārāk dārgas. Mazajām un vidējām saimniecībām apdrošināšana bieži vien nav finansiāli pieejama. Otrkārt, piedāvājums neaptver visus nozīmīgos riskus. Īpaši trūkst risinājumu sausuma, pārmērīga mitruma un savvaļas dzīvnieku postījumu segšanai.

Augļkopības un dārzeņkopības sektorā trūkst atbilstošu produktu. Nozares nav ieinteresētas apdrošināties, jo nav piemērotu un pieejamu produktu. Savukārt apdrošinātāji neveido jaunus produktus, jo pieprasījums nav pietiekams – izveidojas apburtais loks.

Kopumā var secināt, ka Latvijā apdrošināšanas tirgus vēl neatbilst lauksaimnieku vajadzībām. Tirgus uzlabošanai nepieciešami elastīgāki produkti, plašāks risku segums un valsts līdzdalības palielināšana – līdzīgi kā Lietuvā, Polijā, Vācijā un Francijā, kur prēmiju līdzfinansējums bieži sasniedz 50–70 procentu.

Vai ir zināms, cik šogad izmaksāts kompensācijās par laikapstākļu radītiem zaudējumiem?

2025. gads lauksaimniecībā bija ārkārtīgi smags – intensīvas lietavas pavasarī, sausums vasaras vidū un lokāli krusas postījumi izraisīja būtiskus ražas zudumus. Tas atspoguļojas arī apdrošināšanas atlīdzībās – par sējumu un stādījumu bojājumiem lauksaimniekiem izmaksāti 31,3 miljoni eiro.

Tas ir nozīmīgs rādītājs, kas atklāj klimata risku pieaugumu Latvijā. Daļa saimniecību bez apdrošināšanas šādu gadu vienkārši nepārdzīvotu. Izmaksātās atlīdzības bija gandrīz trīs reizes lielākas nekā zemnieku samaksātās prēmijas, kas apliecina apdrošināšanas efektivitāti kā drošības mehānismu, īpaši ārkārtas situācijās.

Lietavu postījumos līdz 4. novembrim cietuši 92 975 hektāri lauksaimniecības kultūraugu (graudaugi, eļļas augi, tauriņzieži, zālāji, augļi un dārzeņi), visvairāk – ziemas kviešu, ilggadīgo zālāju, auzu, zirņu un vasaras kviešu sējumi. Provizoriskie zaudējumi ir 88,45 miljoni eiro.

Pavasara salnu postījumos cietuši 2320 hektāru augļkopības kultūraugu platību, visvairāk – upeņu, ābeļu, krūmmelleņu, smiltsērkšķu un bumbieru stādījumi. Kopējie provizoriskie zaudējumi – 22,5 miljoni eiro.

Turklāt jāņem vērā ne tikai nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītie zaudējumi, bet arī citi faktori, piemēram, ražas kvalitāte un zemā iepirkuma cena. Nelabvēlīgo agroklimatisko apstākļu dēļ lielai daļai 2025. gada kviešu ražas kvalitāte ir pazemināta un atbilst tikai lopbarības standartiem.

Iepriekšējos četros gados pārtikas kvalitātes kviešu graudi veidoja vidēji 77% no kopējās ražas, turpretī 2025. gadā to īpatsvars sarucis līdz 40%, bet lopbarības kvalitātes graudi bija līdz 60%. Savukārt pārtikas kvalitātē šogad ir 62% rudzu (iepriekš vidēji 74%), 1 % miežu (iepriekš 5%) un 19 % auzu (iepriekš 57%).

5. augustā valdība izsludināja ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 4. novembrim, jo ilgstošie nokrišņi daudzviet izraisīja sējumu un stādījumu applūšanu, būtiski samazinot ražību un kvalitāti. Pamatojoties uz Zemkopības ministrijas sniegto informāciju, Eiropas Komisija septembra beigās piešķīra 4,2 miljonus eiro Eiropas Savienības ārkārtas atbalstu Latvijas lauksaimniekiem šā gada laikapstākļu radīto postījumu novēršanai.

Kā ar apdrošināšanu dzīvnieku radītiem zaudējumiem?

Dzīvnieku apdrošināšana Latvijā pastāv, taču arī šajā segmentā piedāvājums ir nepilnīgs. 2024. gadā tika apdrošināti 253 000 dzīvnieku, kas ir tikai 33 % no kopējā lopu skaita. Apdrošinātā vērtība sasniedza 118 miljonus eiro – aptuveni 20 % no gaļas un piena kopējās izlaides vērtības.

Atlīdzībās izmaksāti 4,8 miljoni, kamēr prēmijas sasniedza 5,6 miljonus eiro. Vidējā atlīdzība uz vienu dzīvnieku ir desmitkārt lielāka par samaksāto prēmiju, un tas uzrāda apdrošināšanas finansiālo izdevīgumu lauksaimniekiem.

Tomēr būtiska problēma ir nepietiekams risku segums. Īpaši trūkst risinājumu savvaļas dzīvnieku nodarīto postījumu kompensēšanai, jo šie gadījumi kļūst aizvien biežāki un zaudējumi mērāmi miljonos, bet apdrošināšanas tirgus tiem nav pielāgots.

Vai paši lauksaimnieki gana aktīvi izmanto apdrošināšanu?

Lauksaimnieku interese un aktivitāte pakāpeniski aug, taču joprojām nav pietiekama. Patlaban tiek apdrošināti 53 % graudkopības platību, 33 % dzīvnieku, ļoti maz augļkopības un dārzeņkopības platību. Tas nozīmē, ka liela daļa nozares joprojām paliek bez jebkādas riska aizsardzības. Viena slikta sezona var izraisīt nopietnas finansiālas grūtības, ietekmēt kredītsaistību izpildi un apdraudēt saimniecību pastāvēšanu vairākus gadus.

Tāpēc ir būtiski turpināt attīstīt valsts atbalsta programmas, paplašināt segtos riskus un radīt pieejamākus, elastīgākus apdrošināšanas risinājumus, lai apdrošināšana kļūtu par normu, nevis izņēmumu.

***

To, ka lauksaimniecībā apdrošināšana ir ļoti būtiska, apliecina arī zemnieks Elvis Lazdiņš no Dobeles novada, daloties savā pieredzē. Viņš teic, ka lietavas apgrūtinājušas gan ražas novākšanu, gan ziemāju sēju.

Lazdiņš šogad bija apdrošinājis ilgstošu lietavu radīto risku. Ir gan viena problēma – saimniecība atrodas Zebrenes pagastā, bet meteoroloģiskos mērījumus veic Dobeles centrā, kur atrodas LVĢMC stacija. Kamēr Lazdiņa paša stacijā divās dienās nolija mēneša norma, 40 kilometru tālāk Dobelē – nekas. “Valstij par to jādomā, šim staciju tīklam ir jābūt jau pagastu līmenī,” uzskata Lazdiņš.

Viņš apdrošināšanu izmanto jau vairāk nekā desmit gadu, pirmām kārtām sējumu platībām. Aprēķinos ņem vērā ražas vēsturiskos datus; protams, graudu cena katru gadu mainās. “Iestājoties veldrei, izmaksa ir 15 % no hektāra vērtības, jo veldre jau nesabojā ražu pilnībā, tikai apgrūtina novākšanu. Cits stāsts ir par krusu, kas var nokapāt visu ražu, piemēram, rapsim pat 95 %,” skaidro Lazdiņš.

Un apdrošināšana atmaksājas. “Ja pagalam ir 95–98 % ražas, bez apdrošināšanas ir tuvu saimniecības beigām,” norāda Lazdiņš. Agrāk gan apdrošināšana bijusi lētāka, bet, tā kā pēdējos gados dabas kataklizmas ir arvien biežākas, apdrošinātāji palielinājuši cenas. “Ja skatāmies tikai vasaras riskus, tie ir aptuveni 20–30 eiro par hektāru,” teic zemkopis. Šīs izmaksas ir ar valsts atbalstu, bez tā būtu 40–60 eiro par hektāru.

Secinājums ir skaidrs. Lazdiņš atgādina: “Apdrošināšana lauksaimniecībā ir nepieciešama, tāpat kā automašīnām ir OCTA. Riski ir milzīgi, neviens nedomāja, ka, piemēram, uznāks tāda krusa, kā bija 2023. gadā Dobelē. Dažiem saimniekiem, kas nepaspēja nokult, pārsimts hektāru bija pagalam. Tā ir risku pārvaldība.”

Ministrijā turpinās darbs pie risku pārvaldības pilnveidošanas

Zemkopības ministrijā informē, ka, ņemot vērā pēdējo gadu laikapstākļus, ir ļoti būtiski veicināt apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanu lauksaimniecībā, jo apdrošināšana ir risku pārvaldības instruments, kas palīdz pasargāt lauksaimniecisko darbību pret tādiem riskiem, kas ir ārpus lauksaimnieka kontroles. Lai lauksaimniekiem mazinātu finansiālo slogu un veicinātu apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanu, Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna ietvaros ir pieejams atbalsts sējumu, stādījumu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanas polišu iegādes izmaksu daļējai segšanai.

Atbalsta attiecināmie izdevumi ir samaksātā apdrošināšanas prēmija par polisi, kas sedz šādus riskus:

•        nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi,

•        augu un dzīvnieku slimības un augu kaitēkļu invāzija,

•        uguns risks,

•        plēsēju nodarītie postījumi ganāmpulkā.

Atbalsta intensitāte ir 50% no apdrošināšanas prēmijas attiecināmajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 eiro par hektāru vai liellopu vienību. Lai veicinātu apdrošināšanas polišu iegādi dārzeņu, augļu un ogu audzēšanas nozarē, no 2025. gada  palielināta maksimālā atbalsta likme dārzeņu, augļu un ogu, tostarp ilggadīgo stādījumu, platībām – līdz 200 eiro par hektāru.

Lai gan apdrošināšanas sistēma nepārtraukti attīstās un apdrošinātāji piedāvā lauksaimniekiem arvien plašākas iespējas apdrošināt kultūraugus, tomēr atsevišķās augkopības jomās piedāvātais apdrošināšanas pakalpojumu tvērums varētu būt plašāks. Zemkopības ministrija turpinās sadarboties gan ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, gan ar apdrošināšanas pakalpojumu sabiedrībām, lai pilnveidotu apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību.