Zolitūdes traģēdijas vietā top Atceres dārzs. Rīt apritēs 12 gadi kopš baisākā nelaimes gadījuma mūsdienu Latvijas vēsturē

Šā gada martā noslēdzās atkārtoti izsludinātais konkurss “Būvniecības darbi objektam “Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20, Rīgā”. Konkursa rezultātā tika izvēlēts būvdarbu veicējs, un 2025. gada jūnijā tika sākti darbi pie Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveides.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022.gadā organizētajā metu konkursā, kur par labāko tika atzīts "ALPS ainavu darbnīcas", dizaina biroja "H2E" un konsultāciju aģentūras "Copywriter/Levelup" kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

Piemiņas vieta top 0,8 ha lielā laukumā. Idejas pamatā ir izveidot piemiņas vietu, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus un būt klusumā.

Piemiņas vietas centrs atradīsies vietā, kur atradās lielveikala jumta nogruvums. Tas tiks veidots uz Klusuma pakalna, kurš veidots no ķiršu koku stādījumiem un centrā būs izvietots sekls, apaļas formas ūdens spogulis, kurā atspoguļosies debesis. Ūdens spoguļa apdarē izmantots pulēts nerūsējošais tērauds, nodrošinot atstarojošo īpašību saglabāšanos arī ziemas laikā.

Atceres dārza telpā brīvi būs izkārtotas 54 dažāda izmēra pulēta nerūsējoša tērauda spoguļvirsmas sfēras. Visa dārza teritorija tiks veidota ar perimetrāliem apstādījumiem. Dārzu ieskaus piegulošais lineārais parks, kas organiski savienos piemiņas vietu ar apkārtējo pilsētvidi un veidos harmonisku pāreju starp klusumu un ikdienas ritmu. 

Apgaismojums dārzā būs ar maigu, viegli noteiktu gaismēnu saspēli, tāpat teritorijā būs funkcionālais apgaismojums.
Parka celiņu un dārza laukuma izbūvē izmantoti–betons, nerūsējošais tērauds, granīts, kuri ir ilgmūžīgi un viegli kopjami materiāli visos gadalaikos.

Pašlaik objektā norit segumu izbūves darbi, pakalna uzbēruma būvniecība, apzaļumošanas darbi, labiekārtojuma elementu montāžas darbi un videonovērošanas sistēmas izbūves darbi. Līdz gada nogalei ir plānots pabeigt parka funkcionālā apgaismojuma izbūvi (laternas), pārējo darbu process un pabeigšana ir atkarīga no laikapstākļiem.

Projekta sākotnējais finansējums bija gandrīz divi miljoni eiro un šā gada septembrī tika piešķirti papildus 11 131 eiro, kas ir saistīti ar būvdarbu apjomu izmaiņām, konkrēti papildus darbiem salizturīgās kārtas būvniecībai virs demontētās autostāvvietas. Finansējums ir piešķirts no budžeta programmas “Investīciju programmas realizācija”. Darbus veic pilnsabiedrība 3A, tos plānots pabeigt 2026.gada maijā.

Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, plašsaziņas līdzekļos saukta par Zolitūdes traģēdiju, bija traģisks negadījums, kas notika 2013. gada 21. novembrī apmēram plkst. 17.44 "Maxima" lielveikalā Priedaines ielā 20 (krustojumā ar Anniņmuižas ielu), Zolitūdē, Rīgā. Tā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki (to skaitā 3 glābēji, vairāki veikala darbinieki un citi), kā arī vairāki desmiti tika ievainoti. Kopējā nogruvuma platība bija apmēram 1500 m2. Bojāgājušo skaita ziņā tas bija lielākais nelaimes gadījums Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas un viens no lielākajiem nelaimes gadījumiem celtniecības objektos Eiropā pēdējo gandrīz 20 gadu laikā.

Kā vēsta aģentūra LETA, Rīgas apgabaltiesa 26. novembrī plāno turpināt skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, un tad liecināt tiesā ieradīsies eksperts. Tiesas sēdē trešdien, 5. novembrī, tiesā liecināja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) darbiniece, kura 2015. gadā sastādīja atzinumu, kurš tika pievienots lietas materiāliem. Lieciniece atbildējusi uz vairākiem tehniskiem bijušā Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieka Jāņa Baloža aizstāvja jautājumiem par iepriekš sastādīto atzinumu. Tiesas sēdē bija ieplānots iztaujāt arī ekspertu, bet viņš pašlaik atrodas attaisnotā prombūtnē ārzemēs, līdz ar to tiesa nolēma, ka viņš tiks iztaujāts 26. novembra sēdē. Toties 10. decembra tiesas sēdē tiks uzklausīts PTAC deleģētais pārstāvis.

Krimināllietā par lielveikala "Maxima" jumta sagrūšanu 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, kur dzīvību zaudēja 54 cilvēki, apsūdzēts būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš un bijušais Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis.

Krimināllieta apelācijas instancē tiek skatīta, ievērojot AT lēmumu, ar kuru atcelts Rīgas apgabaltiesas spriedums daļā, proti, Sergeta, Gulbja, Kumpiņa, Draudiņa apsūdzībā pēc Krimināllikuma 239.panta otrās daļas par būvniecības noteikumu pārkāpšanu un Krimināllikuma 123.panta otrās daļas par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Toties Balodis apsūdzēts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 319.panta trešajā daļā jeb par valsts amatpersonas bezdarbību.

Tiesa arī vērtēs piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu SIA "Re&Re" un SIA "CMConsulting" saistībā ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora Agra Skradaiļa iesniegto apelācijas protestu, apsūdzētā Sergeta aizstāvja Artūra Zvejsalnieka un cietušo apelācijas sūdzībām.

Jau vēstīts, ka AT iepriekš atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā daļā par būvinženiera Sergeta notiesāšanu, jo AT ieskatā atsevišķi apstākļi no apsūdzības izslēgti bez pamatojuma.

Savukārt daļā par Gulbja, Kumpiņa, Draudiņa un Baloža attaisnošanu spriedums atcelts sakarā ar nepietiekamu argumentāciju attiecībā uz apsūdzību pamatojošo pierādījumu noraidīšanu.

Daļā, kas attiecas uz pārējiem iepriekš apsūdzētajiem, spriedums atstāts negrozīts, līdz ar to viņi atzīti par nevainīgiem un viņiem tiesvedības process beidzies. Šie cilvēki ir arhitekts Andris Kalinka, bijusī Rīgas pilsētas būvvaldes Projektu izvērtēšanas nodaļas vadītāja Marika Treija, bijusī būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un SIA "Maxima Latvija" darbiniece Inna Šuvajeva. Treija jau ir mirusi.

Līdz šim pirmās divas tiesas instances par vainīgu lietā ir atzinušas tikai vienu personu - veikala būvinženieri Sergetu, vienlaikus norādot uz trūkumiem izmeklēšanā. Pirmās instances tiesa būvinženierim Sergetam bija piespriedusi sešu gadu cietumsodu, bet apelācijas instances tiesa viņam piesprieda par sešiem mēnešiem ilgāku brīvības atņemšanu. Tāpat tika nolemts no viņa piedzīt 5,5 miljonus eiro morālā kaitējuma kompensāciju, kā arī noteikt aizliegumu piecus gadus strādāt savā profesijā.

Pēc tam apsūdzības tika grozītas, ņemot vērā AT lēmumā ietvertās atziņas. Faktiski no apsūdzībām tika izslēgtas tās personas, attiecībā uz kurām stājās spēkā attaisnojošais spriedums, kā arī viena neliela nianse, attiecībā uz kuru AT norādīja, ka šim apstāklim nav izšķirošas nozīmes jumta konstrukciju nobrukumā, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Pamatā apsūdzības palika tādas pašas, kādas tās bija no paša sākuma 2015. gadā, tikai ar nelieliem precizējumiem un konkretizāciju, norādīja prokuratūrā.

Izvērtējot prokuroru Kaspara Cakula, Jekaterinas Kušakovas un Agra Skradaiļa darbību pirmstiesas kriminālprocesā, lietas kvalitāti, nododot lietu tiesai, un darbu iztiesāšanas laikā, pirmā instance - Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa - iepriekš atzina, ka ir pamats vērst Ģenerālprokurora un virsprokurora uzmanību uz tiesas konstatētajām nepilnībām un likuma normu ignorēšanu, kas būtiski apgrūtināja lietas iztiesāšanu.

Tiesa, piemēram, secināja, ka prokurori krimināllietā iekļāvuši arī tādus materiālus, kas nav attiecināmi uz konkrēto noziegumu, un tādus, kas nav izmantoti pierādīšanā.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra sākotnēji deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.