Cīņa, kas turpināsies tiesā - k2Ventum ieceres atzinums IVN pārkāpj likumus

Vai tā ir nejaušība, ka lielākās vēja parka ieceres IVN tiek apstiprināts un institūcija tiek nākamajā dienā likvidēta? Vai tā ir sagadīšanās vai smalki izplānota stratēģija?

Medijos izskanējušajā informācijā pausts, ka “Šis (atzinums) apliecinot, ka uzņēmums darbojas atbilstoši Latvijas likumiem un normatīvajiem aktiem, kā arī starptautiski atzītai labai praksei”. Šādi apgalvojumi, diemžēl ir sevis slavināšana, kas ir tāla no patiesības. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošā Aizsargjoslu likuma 36.panta redakcijas vēja parku būvniecība ierobežotas saimnieciskās darbības joslā (līdz 5 km) nav pieļaujama un Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums kā industrijas nozares likums nevar prevalēt pār vides aizsardzības likumu, kā tas tiek interpretēts “k2Ventum” IVN dokumentos.

Tai pat laikā IVN 4.redakcijas sabiedriskās apspriešanas process bija pretrunā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma likumu, jo tā vadīšana tika uzticēta “k2Ventum” algotam moderatoram, kaut gan likumā noteikts, ka sapulces vadīšanu veic pašvaldības pārstāvis. Sūdzību EVA noraidīja, kaut gan fakti runā paši par sevi, tāpēc sūdzība iesniegta Administratīvajā tiesā.

Līdz šim ikviena valsts pārvaldes institūcija uz šo cenšas pievērt acis. Bet kāpēc vēja elektrostaciju kontekstā ir tik daudz izņēmumu, kas būtiski ietekmē sabiedrības labklājību?

Publiski pausts, ka “Uzņēmums īpašu uzmanību ir pievērsis vides izpētei un sociālekonomiskai analīzei, nodrošinot, ka projekta ietekme tiek izvērtēta daudzpusīgi un zinātniski pamatoti.” Taču pēc 2025.gada jūlijā veiktās uzņēmuma EcoSoul neatkarīgas 3.redakcijas IVN analīzes, tika  konstatētas atsevišķu IVN daļu neatbilstība labās prakses prasībām, īpaši sociālekonomiskās analīzes sadaļā. Pēc iebilduma saņemšanas “k2Ventum” iesniegtos iebildumus ielicis viedokļu sadaļā un nav iekļāvis gala redakcijā. Uz šo un vairāk nekā 50 citu privātpersonu un institūciju iebildumiem, ko “k2Ventum” nav ņēmis vērā, EVA nav vērsusi uzmanību un izsniegusi atzinumu. Būtiski piebilst, ka ieceres IVN saturs un apjoms ar katru redakciju arvien pieauga, jo pirmā redakcija bija kā slinka skolnieka mājas darbs – nepilnīgs, nekvalitatīvs un kļūdains.

Bet patiesa sociālekonomiskā analīze būtu parādījusi cik daudzi kopienas pārstāvji iebilst un jūtas apdraudēti no šī projekta? Vai tomēr iedzīvotājos cenšas neieklausīties?

Publiski “k2Ventum” pārstāvis Agris Kalniņš pauž, ka “Pozitīvs IVN ziņojuma atzinums ir apliecinājums, ka mūsu komanda spēj sabalansēt vietējās sabiedrības intereses un valsts enerģētiskās drošības vajadzības”. Kopš pirmās sabiedriskās apspriešanas 2024.gada 6.februārī, ievērojami lielākā kopienas daļa ir paudusi nelokāmus iebildumus pret šo ieceri, aizstāvot savas mājas, savus mazos tūrisma uzņēmumus, dabu un vidi. Tā 2024.gada janvārī 444 kopienas dalībnieki nosūtīja atklāto vēstuli prezidentam, kurā iedzīvotāji lūdza valsts amatpersonas, tai skaitā, Valsts prezidentu, iestāties pret SIA “k2Ventum” ieceri Dienvidkurzemes novadā. Pirmās redakcijas sabiedriskajā apspriešanā piedalījās 213 dalībnieki klātienē un 93 neklātienē, vienbalsīgi pieceļoties kājās un paužot savu nostāju pret šo ieceri. 2024.gadā veiktajā aptaujā, ko veica Pāvilostas tūrisma biedrība, 791 respondents norādīja, ka Pāvilostas pievilcība tiks apdraudēta, ja projekts tiks realizēts. 2025.gada 3. redakcijas sabiedriskajā apspriedē klātienē piedalījās nu jau 283 kopienas pārstāvji un 406 attālināti. Klātienē norisinājās pikets, kurā vietējie pauda kategorisku šī projekta noliegumu. 2025.gada aprīlī uzsākta iniciatīvas “Par Kurzemes piekrasti bez Vēja elektrostacijām” parakstu vākšana platformā Manabalss un nu jau drīzumā tā sasniegs 10 000 parakstu, kas vēl vairāk nostiprina ne tikai vietējās kopienas, bet arī visas Latvijas nostāju pret ainavas, vides un cilvēku dzīves kvalitātes sabojāšanu, izbūvējot VES.

Vai tas norāda uz iegūtu kompromisu? Kompromisu “k2Ventum” varbūt ieguvis ar dažiem vietējiem iedzīvotājiem, ar kuriem IVN procesa laikā personīgi ticies un piedāvājis kompensācijas 20-50 eiro/mēnesī apmērā visā vēja parka ekspluatācijas laikā. Diemžēl, tieši pretēji “k2Ventum”  paustajam, jāatzīst, ka šis atzinums ir tikai apliecinājums tam, kā valsts pārvaldes struktūras izpilda pasūtījumu un pilda norunas ar “k2Ventum” klaji ignorējot vietējo kopienu.

KEM vizītes laikā Pāvilostā šī gada septembrī, uzdodot jautājumu, kā iedzīvotājiem jāizsaka savi iebildumi, lai viņus uzklausītu, KEM parlamentārais sekretārs Jānis Irbe atbildēja: “Ja iedzīvotāju paustie argumenti ir pietiekami spēcīgi, tad tikai tiesvedības procesā”. Vizītes laikā tika plaši apspriests ministrijas Saeimā iesniegtā regulējuma būtība,  kas noteiktu tiesības pašvaldībai pieņemt neakcepta lēmumu vēja elektrostaciju projekta realizācijai, ja teritorijā ir nodrošināti vismaz 150MV vēja enerģijas ražošana.

Saskaņā ar AS “Augstsprieduma tīkls” publiski pieejamiem datiem šobrīd Dienvidkurzemes novadā būvniecības vai saskaņošanas stadijā ir vismaz 3 vēja parki, sastādot kopējo jaudu 232.3 MW, neskaitot jau ekspluatācijā esošo vēja parkus.

Šajā regulējumā pašvaldības saskata glābiņu no negodprātīgiem attīstītājiem, bet tikmēr Vēja enerģijas asociācija un atsevišķi attīstītāji iebilst pret šādu regulējumu.

Kamēr “k2Ventum” spodrina savas uz meliem izsniegtās EVA “medaļas”, iedzīvotāju kopiena turpina neatlaidīgu darbu un sadarbību ar pašvaldību, kas paudusi atbalstu, solot nepieļaut “k2Ventum” vēja parka izbūvi.