Gandrīz 5 eiro par elektroniskā rēķina sagatavošanu. Vai tas ir likumīgi?
Papīra rēķinu aizstāšana ar elektroniskajiem sākotnēji bija paredzēta, lai samazinātu šīs pakalpojuma izmaksas. Taču praksē par elektronisko rēķinu nākas piemaksāt.
Nesen žurnāliste Anita Daukšte sociālajos tīklos dalījās pārdomās par saņemto elektronisko rēķinu par piespiedu pašvaldības zemes nomu. Vienā no pozīcijām bija norādīta summa - 4,85 eiro - un paskaidrojums: "Maksa par rēķina sagatavošanu". Izrādījās, ka tas nav pārpratums. Latvijas Radio 4 noskaidroja, no kurienes rodas šīs papildu summas piespiedu zemes nomas rēķinos, vēsta portāls "Lsm+".
Rīgas dome skaidroja, ka maksa 4,85 eiro apmērā tiek iekasēta, pamatojoties uz Rīgas domes 2024. gada 20. novembra lēmumu "Par maksājuma paziņojumu par likumīgu zemes lietošanu un izdevumiem rēķina sagatavošanai un nosūtīšanai". Šī summa tiek piemērota neatkarīgi no tā, kādā veidā rēķins tiek saņemts - papīra vai elektroniskā formā. Šī nauda tiek iekasēta par paziņojuma sagatavošanu un datu apkopošanu.
Tieslietu ministrijas komentārā skaidrots: ja runa ir par tā dēvēto piespiedu nomu, tad likums paredz, ka ēkas īpašniekam ir pienākums maksāt zemes īpašniekam maksu par zemes lietošanu, bet arī pienākums segt izdevumus par maksājuma paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu.
Saskaņā ar likumu šī summa gada laikā nedrīkst pārsniegt 15 eiro, pat ja zemes īpašnieks izvēlas šādus paziņojumus sūtīt biežāk nekā reizi gadā. Likums arī nenosaka, kādā formā maksājuma paziņojumam jābūt - papīra vai elektroniskā, kā arī nav noteikts, kādos gadījumos zemes īpašniekam šāds paziņojums obligāti jāsagatavo, jo ēkas īpašniekam ir pienākums nomas maksu maksāt patstāvīgi, bez atgādinājuma.
Ja privātais zemes īpašnieks un ēkas īpašnieks vienojas, ka pēdējais nomas maksu maksā patstāvīgi, vai arī rēķins par zemes lietošanu tiek izrakstīts ar apsaimniekotāja starpniecību (un šādā gadījumā tiek sagatavots viens paziņojums 15 eiro vērtībā gadā visiem ēkas īpašniekiem), tad, ja runa ir par pašvaldības vai valsts zemes īpašniekiem, tiem saskaņā ar likumu ir pienākums šādus maksājumu paziņojumus nosūtīt katram mājas kopīpašniekam atsevišķi, stāsta advokāts, privāto zemes īpašnieku pārstāvis Normunds Šlitke.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis, komentējot šo situāciju, uzskata, ka pašvaldībām būtu skaidrāk jāizskaidro cilvēkiem, par ko tieši tiek prasīta konkrētā maksa.
2024. gada 12. septembrī Rīgas dome iedzīvotājiem atgādināja, ka saskaņā ar izmaiņām likumā no 2024. gada 1. jūlija katram ēkas īpašniekam (neatkarīgi no tā, vai tā ir kopīpašuma daļa vai konkrēta dzīvokļa īpašnieks), kurš maksā par likumīgu zemes lietošanu, ir jāsedz izdevumi par maksājuma paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu līdz 15 eiro apmērā.
Vēlāk ar domes lēmumu šī summa tika samazināta līdz 4,85 eiro.
Kas mainīsies rēķinos pēc likuma grozījumiem par cita saimnieka zemes lietošanu
Jau vēstīts, ka dzīvokļu īpašniekiem, kuru māja atrodas uz cita saimnieka zemes, turpmāk ik gadu zemes īpašniekiem būs papildus jāmaksā par zemes lietošanas maksas paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu. Tāpat par katru nokavētu maksājumu būs jāmaksā 30 eiro. Par to 2024. gada vasarā informēja "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP).
To nosaka Saeimas pieņemtie likuma grozījumi*, kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā. Likuma grozījumi arī paredz, ka mainīsies zemes lietošanas maksas lielums. Šo maksu joprojām aprēķinās 4% apmērā gadā no zemes kadastrālās vērtības, bet no janvāra būs pārrēkināta pati kadastrālā vērtība - vairumam māju tā būs lielāka, daļai nemainīga un daļai mazāka.
Ko tas nozīmē RNP klientiem
Tā kā RNP pārvaldītajām mājām zemes īpašnieki katrai mājai gatavo tikai vienu paziņojumu un to nosūta pārvaldniekam, 15 eiro reizi gadā būs jāmaksā no visas mājas kopā nevis no katra dzīvokļa. Šo jauno maksājumu RNP iekļaus ikmēneša rēķinā, kad saņems paziņojumu no zemes īpašnieka - pirmos paziņojumus jau esam saņēmuši.
Ja dzīvokļa īpašnieks laikus nesamaksās, kavējuma nauda 30 eiro apmērā būs jāmaksā pašam kavētājam. Lai mazinātu iespēju, ka, pat nedaudz nokavējot ikmēneša rēķina apmaksu, iedzīvotājiem katru reizi jāmaksā 30 eiro soda nauda,
RNP turpmāk zemes lietošanas maksu veidos kā avansa maksājumu. Tas nozīmē, ka oktobra rēķinā būs zemes lietošanas maksa par diviem mēnešiem - janvāri un februāri. Savukārt nākamajos mēnešos atkal būs jāmaksā tikai par vienu mēnesi.
Tā kā par zemes lietošanu likums paredz maksāt par nākamo ceturksni, tad oktobrī iedzīvotāji maksā par janvāri, tāpēc jau oktobra rēķinā mainīsies zemes lietošanas maksas lielums, jo tiks ņemtas vērā jaunās kadastrālās vertības.
*Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38.panta otrā daļa.
