
Sliedes uz nekurieni: Pļavnieku/Purvciema tramvajs
Teju 40 rīdzinieki, dodoties pāri Zemitāna tiltam, savā ziņā brauca pa sliedēm. 1985. gadā, kad atklāja Zemitāna tiltu, tajā ieklāja ...





Spoku tramvajs uz Pļavniekiem: Zemitāna tilta sliedes. Aizmirstās Latvijas sabiedriskā transporta lappuses IX. FOTO

Teju četrdesmit gadus rīdzinieki ar auto vai trolejbusu, dodoties pāri Zemitāna (padomju laikā – Oškalna) tiltam jeb satiksmes pārvadam pāri dzelzceļa sliedēm, kas ved uz Skulti (Saulkrastiem) un Lugažiem (Valgu, Igaunijas robežu un tālāk uz Tallinu) savā ziņā arī brauca pa sliedēm. 1985. gadā, kad atklāja Ze-mitāna tiltu, tajā ieklāja tramvaja sliedes, jo bija paredzēts uz Purvciemu un Pļavniekiem izbūvēt tram-vaja līniju, kas savienotu Rīgas centru ar tolaik ieplānoto “jauno Rīgu”.
Pērn sākās un šogad turpinās Zemitāna tilta rekonstrukcija, kuras laikā no asfalta tika “izkaltas” sliedes un braucējiem vairs nav jābrīnās par sliedēm, kuras ved no nekurienes uz nekurieni, un jāmin kādēļ tās tur vispār ir.
Tiltu ar visām tajā ieklātajām sliedēm atklāja pirms 40 gadiem – 1985. gada decembra beigās - un nosauca par godu sarkanajam partizānam Otomāram Oškalnam (1904-1947; Oškalna vārdā arī sauca zem tilta esošo dzelzceļa staciju). Pēc valsts neatkarības atjaunošanas gan staciju, gan tiltu nosauca Zemitāna vārdā, par godu Brīvības cīņu dalībniekam - Ziemeļlatvijas brigādes komandierim Jorģim Zemitānam (1873-1928; viņa vārdā 1928. gadā arī tika pārdēvēta Aleksandra Vārtu dzelzceļa stacija). Tilts savu nosaukumu mainīja, bet sliedes palika gan padomju laikā, gan arī pēc neatkarības atjaunošanas. Par tramvaju uz Pļavniekiem sapņoja gan padomju vara, gan arī brīvās Rīgas rātskungi vēl šajā gadsimtā. Nu tam ar ekskavatoru pielikts trekns punkts – pagājušā gada novembrī tilta vecā seguma klātne ar visām sliedēm tika izārdīta.
Tramvajs uz Jauno Rīgu

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Latvijas galvaspilsētas pilsētplānošanas nākotnes vīzijas dokumentos bija ierakstīts, ka pakāpeniski Rīgas administratīvo centru jāpārvieto no pilsētas centra uz Purvciemu, lai tādējādi atslogotu galvaspilsētas centrālo daļu, it sevišķi Vecrīgu. Šajos gados arī notika šī mikrorajona celtniecība, kuram pēc Rīgas plānotāju ieceres it nebūt nevajadzēja būt vienam no “pelēkajiem guļamrajoniem”, kā tas daudzu ieskatā ir šodien.
Pēc šodienas kritērijiem Purvciema arhitektūru un iekārtojumu varētu nosaukt par “pelēku”, bet padomju laikmeta stagnācijas gados tā izbūvē ielika padomju laikmetīgākās un modernākās idejas. Par to, ka Purvciemam jākļūst par elitāru un ērti sasniedzamu padomju Rīgas rajonu, liecināja kaut vai tas, ka tur pirmo reizi 1985. gadā Rīgā uzbūvēja pirmās vienlaiduma monolītā dzelzsbetona 18 stāvu torņa tipa ēkas, kuras tautā to izskata dēļ iesauca par kukurūzas vālītē jeb kukuružņicām (ēkas tapa celtas pēc adaptēta Francijā izstrādāta projekta), tika atklāts tolaik pilsētā populārs šašliku restorāns ar iebūvētu ūdenskritumu) un paredzēja uz Purvciemu palaist tramvaju. Par īpašiem Purvciema pievilcības punktiem kļuva lielie tirdzniecības centri – Mēbeļu nams un veikals “Minska”.

Jau Tiks atklati jauni maršruti 1982.06.23 Rīgas Balss * “Pašlaik uzsākta viadukta būve pie Suvorova (tagad – Čaka) ielas un Oškalnu stacijas. Kad tas tiks nodots ekspluatācijā, uz Purvciemu kursēs tramvajs, kā arī vairāku maršrutu trolejbusi un autobusi, kas ļaus jūtami uzlabot satiksmi šajā rajonā, teica Rīgas pilsētas izpildkomitejas pasažieru transporta un sakaru nodaļas vadītājs V. Bogdanovs (“Rīgas Balss” 1982. gada 23. jūnijs). Pāris mēnešus vēlāk – 24. augustā “Rīgas Balss” jau rakstīja, ka ir “izplānota tramvaja sliežu izbūve un Imantu un Purvciemu”. Nāca varas maiņas un tramvaju izbūvēja tikai uz Imantu, bet ne Purvciemu.
1982. gada augustā toreiz populārajā žurnālā “Zvaigzne” Tramvaju un trolejbusu pārvaldes kustības dienesta priekšnieks Tālrīts Krūmiņš pauda: “Tramvaja līnija pāri nākamajam Gaisa tiltam Oškalna stacijas rajonā atvieglos satiksmi Purvciema un vēlāk arī Pļavnieku ku iedzīvotājiem.”
Rīgas varasvīru solījumiem par tramvaju neticēt!

Bet tramvajs uz Purvciemu un Pļavniekiem nebija tikai padomju pilsētplānošanas funkcionāru iegri-ba. Vēl pavisam nesen (pirms gadiem septiņiem) šāda tramvaja līnijas atklāšana bija ieplānota Rīgas domes izstrādātajā Pilsētas attīstības plānā. Šajā gadsimtā ik pa laikam rīdziniekiem solīja tramvaju uz Purvciemu un mūsu rātskungi teicās, ka tas esot iegravēts akmenī. Te nu jāteic – diez ko tiem pašvaldības varasvīriem nevar ticēt. 20 gadu laikā viņu domas kardināli mainījušās 180 grādiem – no solījumiem būvēt tramvaju uz Pļavniekiem un beidzot ar sliežu demontāžu.
* 2005. gada 21. jūlijā Latvijas valsts oficiālais laikraksts “Latvijas Vēstnesis” rakstīja, ka “tuvāko gadu Rīgas attīstības plānā iekļauta iecere izveidot jaunu tramvaja līniju uz Pļavniekiem un Purvcie-mu.”
* 2007. gada jūnija sākumā ziņu aģentūras izplatīja cerīgu vēsti: “Rīgas dome pilsētas attīstības plānā līdz 2018.gadam iekļāva vairāku jaunu tramvaju līniju izveidošanu, tajā skaitā līdz Purvciemam”. Vienlaikus arī ziņoja, ka tramvajs pēc gadiem desmit klaudzēs arī uz Rumbulu, Ķīpsalu un Skanstes ielu. Lieki teikt, ka nekas no tā nav īstenojies.
* 2016. gadā uzņēmuma “Rīgas satiksme” satiksmes un kustības organizācijas direktors Edmunds Zivtiņš norādīja, ka Skanstes tramvaja (nelaimīgais “kapu tramvajs”) līnijas izveide ļaus attīstīt tramvaja satiksmi ar Dreiliņiem uz Purvciemu, projekta “Integritātes pakts - tramvaja līnijas projekta uzraudzība” ietvaros.
* 2018. gadā tramvaja līnija uz Purvciemu un Dreiliņiem tika iezīmēta jaunajā Rīgas Attīstības plānā.
Līdz 2021. gadam salīdzinoši aktīva bija “Facebook” grupa “Tramvaja līnija: Centrs-Purvciems- Dreiliņi” - atbalsta grupa zemās grīdas tramvaja līnijas izveidei pāri Zemitāna tiltam. Bet nu, pēc visa spriežot, tā plinti metusi krūmos.












