Rīgas pašvaldība plāno divu gadu laikā vairākas patvertni pielāgot trešās kategorijas patvertņu prasībām

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) pavēstīja, ka šim mērķim tiks novirzīts valsts piešķirtais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) plānotais finansējums 5,8 miljonu eiro apmērā un aptuveni desmit miljoni eiro pašvaldības finansējuma. Kopumā šajos iepriekš Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apsekotajos objektos varēs uzturēties 82 000 cilvēku. Vienlaikus ir skaidrs, ka ar šo finansējumu ir pārāk maz un pašvaldība no valsts vēlētos daudz lielāku ieguldījumu, sacīja Ratnieks.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš norādīja, ka šīs telpas ir plānotas multifunkcionālas - ikdienā tās var pildīt citas funkcijas, piemēram, sporta, bet apdraudējuma laikā - 24 stundu laikā tās tiktu sagatavotas iedzīvotāju izmitināšanai.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš (NA) informēja, ka līdz šim izvietotās informatīvās zīmes pie 83 objektiem automātiski nenozīmējot, ka ēkā atrodas pilnvērtīgi ierīkota patvertne. Vairāk nekā puse patvertņu ir bērnudārzos un skolās.

Lapiņš esot apmeklējis lielāko daļu no marķētajām vietām un guvis diezgan kritiskus secinājumus, proti, šiem objektiem nepieciešama atbilstoša ventilācijas sistēma, izejas, ūdens un kanalizācija. Tas viss marķētajās patvertnēs ir ļoti, ļoti ierobežotā daudzumā, bažījas deputāts.

Papildinot Lapiņa pausto, Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Sirmais arī atgādināja, ka patlaban galvaspilsētā 83 vietas ir marķētas ar patvertnes zīmi - pašvaldības objekti, kurus ir apsekojis VUGD un Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes speciālisti. Līdz gada beigām šādi tiks marķētas vēl 140 vietas - kopā 223 pašvaldības objekti. Informācija par publiski pieejamajām patvertnēm tiek ievietota mobilo tālruņu lietotnē "112 Latvija", kā arī pašvaldības portālā "https://georiga.eu". Šīs ir vietas, kur jau šobrīd cilvēki krīzes gadījumā varēs īslaicīgi patverties, bet pēc būtības tās ir tukšas telpas.

Domes pārstāvji arī norādīja, ka Ukrainas situācija parāda, ka dronu un raķešu uzbrukuma gadījumā ir dažas minūtes līdz nokļūšanai drošā patvērumā, tāpēc iedzīvotājiem jau šobrīd būtu jāizvērtē drošas patvēruma vietas savā mājoklī - vai nu tas ir pagrabs, vai arī dzīvoklī vai mājā jāatrod divu sienu princips bez logiem, kas varētu pasargāt no šķembām.

Apgūstot ERAF finansējumu, tuvākajos pāris gados 141 patvertni varēs pielāgot trešās kategorijas patvertņu prasībām. Iespējams, nākotnē varētu sekot otra ERAF finansējuma kārta, kurā varētu pielāgot visus atlikušos objektus no 223 vietām.

Lapiņš arī informēja, ka pašvaldība plāno sākt programmu iedzīvotājiem, lai privātpersonām piederošajos daudzīvokļu namos varētu sakārtot pagrabus. Šim nolūkam pašvaldība varētu līdzfinansēt pusi no izdevumiem - 10 000 eiro. Programmai dome nākamajā gadā varētu paredzēt 300 000 eiro, bet, ja būs liela iedzīvotāju aktivitāte, šo summu varētu palielināt.

Patlaban problēma ir tāda, ka likumā ir noteikta nepieciešamība Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā pielāgojama būve vai tās daļa atzīstama par patvertni, un kārtību kādā veic patvertņu pārbaudes. Ministru kabinetam šie noteikumi bija jāizstrādā līdz septembra beigām, bet tas nav izdarīts, tāpēc pašvaldība plāno grozīt pašvaldības saistošos noteikumus par līdzfinansējumu dzīvojamo māju uzturēšanai un modernizēšanai, informēja Lapiņš.

Viņš norādīja, ka runā par telpas sagatavošanu patvertnes izveidošanai, bet ne par pašas patvertnes iekārtošanu. "Pavisam drīz būs noteikumi, kuros būs pašvaldības līdzfinansējums 10 000 eiro un 10 000 eiro no privātā sektora jeb kopējais budžets ir 20 000 eiro. Attiecīgi šī nauda tiek ieguldīta privāto daudzdzīvokļu māju pagrabos," skaidroja Lapiņš.