“Šī vakara dēļ vien ir vērts gulēt Alūksnes kapos!”: svecīšu vakara apmeklētājus pārsteidz multimediālais stāsts
“Šī vakara dēļ vien ir vērts gulēt Alūksnes kapos,” – tā svecīšu vakarā teicis kāds garāmgājējs. Iespējams viņš runāja par skaisto svecīšu vakara tradīciju, kad Alūksnes kapsētā iededzas simtiem sveču liesmiņu aizgājēju piemiņai, bet visticamāk viņu iespaidoja multimediālais Alūksnes Lielo kapu vārtu stāstītais stāsts. Lai to noskatītos, visa vakara garumā, un īpaši uz pirmo seansu, pulcējās kupls skats svecīšu vakara apmeklētāju, vēsta vietējais izdevums "Alūksniešiem.lv".
Šoruden aprit simts gadi, kopš uzbūvēti Alūksnes Lielo kapu vārti. Atzīmējot šo vēsturisko faktu, svecīšu vakarā uz Alūksnes Lielo kapu vārtiem bija skatāms multimediāls stāsts “Starp šodienu un mūžību”. “Es neesmu tikai kapu vārti, simts gados esmu piedzīvojis daudz…” teica Lielie Kapu vārti Ulda Sedlenieka Tautas teātra “Slieksnis” aktiera Didža Eglīša balsī. Savā stāstā kapu vārti atskatījās uz simts gados piedzīvoto, vienlaikus uzsverot, ka nāvei līdzās vienmēr ir dzīvība, jo “dzīve turpinās arī šeit, starp krustiem un pieminekļiem.”
Multimediālais stāsts ir Alūksnes Kultūras centra izlolots projekts kapu vārtu simtgadei. Stāsta režisore ir Sanita Eglīte, projekciju autors Uģis Sirmais, tekstu ierunājis Didzis Eglītis, gaismu režisors – Jurijs Marinovs, vēsta "Alūksniešiem.lv".
Stāsts, ko stāstīja kapu vārti, aizkustināja klausītājus, un katrs uzrunātais teica, ka šis svecīšu vakars ilgi paliks atmiņā.
“Lai svecīšu liesmu koris aiznes ziņu debesīm, ka šeit, uz zemes, Alūksnē, neviens nav aizmirsts!” – tā multimediālā stāsta režisore Sanita Eglīte.
Ik gadu, oktobra pirmajā sestdienā, Svecīšu vakars ir nozīmīga alūksniešu kapu kopšanas un kultūras tradīcija, kad pulcējas ģimenes un draugi, lai pieminētu un godinātu mirušos. Šī tradīcija, kas ir dziļi iesakņojusies Malēniešu kultūrā, simbolizē cieņu un atmiņu par mirušajiem, stiprinot saikni ar senčiem. Ņemot vērā kapu teritorijas plašumu, reljefa daudzveidību un simtiem svecīšu, šis pasākums ir īpaši iespaidīgs un simbolisks. Šogad Svecīšu vakars Alūksnes Lielajos un Mazajos kapos notika 4.oktobrī.
Alūksnes Lielo kapu vārti tika atklāti 1925. gada 4. septembrī un kļuvuši par nozīmīgu Alūksnes kultūrvēsturiskās ainavas un garīgās telpas daļu. Atzīmējot šo vēsturisko faktu, 4.oktobrī Alūksnes Lielajos kapos no plkst. 19.00 – 21.00 bija skatāms multimediāls stāsts “Starp šodienu un mūžību”, kas tika projicēts uz kapu vārtiem un atkārtots ik pēc 20 minūtēm.
Saskaņā ar Alūksnes muzejam pieejamo vēsturisko informāciju, Lielo kapu vārti ir arhitekta un arhitektūras vēsturnieka Paula Kampes darbs. To uzraksts “Esi uzticīgs līdz nāvei” nāk no Jāņa atklāsmes grāmatas (2:10): “Esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības kroni.” Pirmajā gadā pēc uzcelšanas vārti bija brīvstāvoši – tiem abās pusēs bija tikai nelieli mūra fragmenti, pie kuriem paredzēts pievienot sētu. Paša mūra sēta tapa tikai nākamajā gadā.
“Reizēm novadpētnieku vidū izskanējis pieņēmums, ka vārti pārvesti no Lāzberģa muižas, taču šim apgalvojumam nav atrasts ne dokumentāls, ne stilistisks pamatojums. Gluži pretēji – vārtos spilgti redzams Paula Kampes raksturīgais stils: vienkāršs, bet ar dekoratīviem akcentiem, īpaši arku rotājumos un slēgakmeņos, kuros vēl saglabājušās jūgendstila atbalsis,” pastāstīja Alūksnes Kultūras centra Sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Baltā – Vanaga.
Kapsēta kā oficiāla apbedījumu vieta pastāv kopš 18. gadsimta otrās puses – pirmoreiz tā pieminēta Johana Vilhelma Broces darbos 1791. gadā. Tomēr arheoloģiskie dati liecina, ka šajā apkārtnē cilvēki apbedīti jau 11.-13. gadsimtā un arī Alūksnes viduslaiku kapsēta pēc Vācu ordeņa dokumentiem nav atradusies tālu.
Kapsēta atrodas Miera ielā Kapsētas pussalā, Alūksnes ezera krastā, un ir viena no lielākajām un senākajām Latvijā. Ik gadu, augusta pirmajā svētdienā, kapsētā notiek vērienīgi Kapu svētki. Svecīšu vakars – oktobra pirmajā sestdienā, norāda "visitaluksne.lv".
