FOTO: Liepājas koncertzālē sanākušos sajūsmina komponista Pjēra Bulēza neparastākie skaņdarbi

Koncerts tika veidots sadarbībā ar pasaulslaveno mūzikas un skaņas pētniecības institūtu IRCAM un Latvijas un ārvalstu mūzikas profesionāļiem, sniedzot klausītājiem Latvijā iespēju piedzīvot Bulēza komplicētākos un ievērojamākos šedevrus, kuros klasiskās mūzikas instrumenti satiekas ar elektroniku.

Lai gūtu labāku priekšstatu par koncertprogrammu, pirms tās izskaņas koncertzāles pirmajā stāvā Oresta Silabrieža vadībā notika pirmskoncerta sarunas par tēmu “Ieskats Bulēza personībā un mūzikā”, kurās piedalījās IRCAM direktors Franks Madleners, IRCAM pasniedzējs un datorizētās mūzikas dizainers Greguārs Lorjē un komponists, Latvijas komponistu savienības projektu vadītājs Rolands Kronlaks.

Koncerta pirmajā daļā starptautiski atzītā latviešu vijolniece Magdalēna Geka atskaņoja Bulēza skaņdarbu vijolei “Anthèmes II” (1997), kurā notiek nemitīga transformācija un jutīgs dialogs starp cilvēku un tehnoloģiju. Vijole savijas ar dzīvo elektroniku, kas reāllaikā transformē un atspoguļo instrumenta skaņu telpiski daudzdimensionālā ainavā. Programmas kulminācijā, uz skatuves vienojoties kamerorķestrim “Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā, starptautiskam solistu ansamblim un IRCAM speciālistiem, izskanēja viens no Bulēza iespaidīgākajiem un skaistākajiem skaņdarbiem “Répons” (1980–1984).

“Darba skanējums ir vienkārši briljants. Tas, ko Bulēzs panāk ar ansambļa, orķestra un elektronikas iespējām, ir apbrīnojami. Tas prasa ļoti zinošus un varošus izpildītājus. Es no personiskās pieredzes, kaut ir diriģēti simtiem mūsdienu mūzikas skaņdarbu, varu teikt, ka ar tik komplicētu partitūru priekš sevis es vēl neesmu saskāries, un ir prieks pārkāpt pāri savām iespējām un spert solīti tālāk,” par “Répons” izsakās Normunds Šnē.

Skaņdarbā izmantoti dažnedažādi IRCAM “ieroči” – elektroniski instrumenti, skaņu sintēze, datorprogrammas, kas ļauj atskaņošanas laikā elektroniski strādāt ar skaņu. Arī zāles iekārtojums ir neparasts – klausītājus ieskauj gan mūziķi, gan skaņu aparatūra. “Répons” atskaņošana ir izaicinājums un šajā vakarā ar to lieliski tika galā arfiste Lisī Spedikato, pianisti Sanita Glazenburga un Roberts Flaics, cimbalas meistare Fransuāza Rivalāna, sitaminstrumentālisti Elvijs Endelis un Guntars Freibergs, kā arī IRCAM speciālisti Pjērs Karē – elektronika – un Silvēns Kadārss – skaņas difūzija.  
Vakara turpinājumā elektronikas un skaņas dizaina līnija turpinājās ballītē “Pulss un kustība” koncertzāles 3. stāva publiskajā zonā. Ballīti atklāja Liepājas mākslinieku duets “Šūna ∙ 2” – Elza Zīverte un Kaspars Jaudzems, uzstājoties ar performanci “heart ∙ ∙ beat”, kur digitāli bezvadu sensori ķermeņa un sirds darbības pārvērš skaņā un attēlā. Pēcāk tikāmies ar pasaulē plaši pazīstamo Latvijas elektroniskās mūzikas duetu “Dominique Dumont” – Anete Stuce un Artūrs Liepiņš –, kas piedāvāja franču valodas gaisotni, melanholiju un idilli ar darbiem sava jaunākā albuma “Deux Paradis”. Ballītes noslēgumā mūsdienu klasiskās mūzikas komponists Platons Buravickis prezentēja īpaši šim vakaram radītu jaundarbu-performanci “Neurotic Vibrations”, kurā izpaužas cilvēka neirotiskās vibrācijas.