Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 22. un 23. novembrī. FOTO. VIDEO

Arī valmierieši izvēles priekšā – doties uz „Apjukumu” Valmieras teātrī vai Jāņa Stībeļa vienīgo jaunā albuma prezentācijas koncertu. Daudz prieka visiem sagādās arī kaķi, suņi, seski, kāmīši un citas mīļradības Ķīpsalas izstāžu hallē. Daudz jaunumu arī klasiskajās izstāžu zālēs un muzejos, īpaši Liepājā.

Svētdien, 23. novembrī, pulksten 19.00 „Arēnā Rīga” uzstāsies debešķīgās un spēcīgās balss īpašniece, operas un popmūzikas dīva Sāra Braitmena. Pasaulslavenā dziedātāja koncertturnejā uzstāsies ar savām pasaules hitu melodijām un neparastu, aizraujošu lāzeru videošovu. Viņas šovā būs īpaši gatavoti specefektu numuri ar speciāli šai tūrei veidotiem videoklipiem, kas uz skatuves radīs mistisku pasaku tēlu izrādi. Leģendārā Sāra Braitmena Rīgā koncertēs kopā ar simfonisko orķestri.

Angļu operetiskās popmūzikas dziedātāja - liriskais soprāns, dziesmu autore, aktrise un dejotāja Sāra Braitmena kļuva pazīstama ar savu duetu kopā ar Andrea Bočelli – „Time To Say Goodbye”. Dziedājusi mūziklā „Operas spoks” un Endrū Loida Vēbera „Rekviēmā”, kurus Vēbers, tolaik būdams Braitmenas vīrs, sarakstījis viņai par godu. Divreiz dziedājusi Olimpiskajās spēlēs — Barselonā un Pekinā. Sāra Braitmena ir pasaulē pārdotākais soprāns — pārdevusi vairāk kā 30 miljonus ierakstu, viņa regulāri uzstājas pārpildītos stadionos. ASV Ierakstu industrijas asociācija atzinusi Sāru Braitmenu par visu laiku veiksmīgāko akadēmiskās mūzikas izpildītāju.

Viņa savas karjeras laikā uzstājusies kopā ar pasaulslavenajiem tenoriem Hosē Karrerasu, Plāsido Domingo un Lučāno Pavaroti. Albums „Dreamchaser”, kuru izdeva 2013. gadā ir visu laiku spilgtākais mākslinieces sniegums. Sāra sākotnēji iekaroja pasauli ar savu izcilo soprānu mūziklā „Cats” („Kaķi”), kura autors ir viņas bijušais vīrs – leģendārais komponists Endrjū Loids Vēbers.

Biļešu cenas: 35 – 129 eiro (“Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.arenariga.lv.

Sāra Braitmena ar simfonisko orķestri

Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors”, svētdien, 23. novembrī pulksten 17.00 uzstāsies fadū dīva no Portugāles Ana Morua ar savu ansambli. Toties nedēļas sākumā, pirmdien, viņa koncertēs Rīgā.

Savā dzimtenē Portugālē Ana Moura jau sen tiek uzskatīta par portugāļu tradicionālās mūzikas fadu zvaigzni. Un ne tikai dzimtenē – arī Parīzē un Ņujorkā viņas māksla sajūsmina klausītājus. Paši portugāļi par viņu saka: otras tādas balss nav un nebūs. Ana Moura dzied fadu mūsdienīgā stilā, taču tradīcijas viņa nenoniecina, bet gluži otrādi – kopj un attīsta. Žurnālisti atzīst: „Anas Mouras gurdo, zemo, melanholisko balsi labāk ir klausīties, nevis aprakstīt”.

Ana Moura ir dzimusi netālu no Lisabonas un uzaugusi fadu piesātinātā gaisotnē. Tāpēc nav brīnums, ka savas pirmās dziesmas viņa dziedāja jau sešu gadu vecumā. Vēlāk, tapāt kā jebkura pusaudze, viņa aizrāvās ar popmūziku un roku, taču sapņoja vienīgi par fadū. Anai bija 20 gadu, kad kāda fadū klubā viņu dzirdēja dziedātāja un kluba „Senhor Vinho” īpašniece Marija da Fē. Neslēpjot savu sajūsmu, šī slavenā māksliniece uzaicināja meiteni strādāt sava klubā. Sākās Anas Morua slavas ceļš.

Viens no viņas pielūdzējiem – leģendārais Prinss – speciāli aizlidoja uz Parīzi, lai paklausītos šo valdzinošu balsi. Un 2010.gadā fadu dziesmas Anas un Prinsa kopīgā priekšnesumā skanēja Portugāles festivāla „Super Bock Super Rock” lielkoncertā. Tajā pašā 2010.gadā viņa uzstājās Frankfurtē kopā ar Frankfurtes radio bigbendu.

2011. gadā viņa jau otro reizi dziedāja prestižākajās Portugāles koncertzālēs. Pēdējā laikā ir dzirdēts, ka Ana Moura atkal mainās. Ieintriģētie lietpratēji apgalvo: mēs labi zinām, ka tieši fadu dziesmās ir meklējams Anas radošā ceļa sākums, taču nezinām, kurp viņu aizvedīs šis ceļš.

Pēc Rēzeknes koncerta pirmdien, 24. novembrī, pulksten 19.30 Ana Moura uzstāsies arī par prieku rīdziniekiem – koncertzālē „Rīga”, Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnē. Biļešu cenas: 10 – 20 eiro (Rēzeknes koncerts), 35 – 100 eiro (Rīgas koncerts) („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.hbf.lv .

3. Jāņa Stībeļa jaunā albuma prezentācijas vienīgais koncerts - Valmierā

Valmieras Kultūras centrā sestdien, 22. novembrī, pulksten 19.00 notiks Latvijā vienīgais Jāņa Stībeļa jaunā albuma ieskaņas koncerts pirms tā iznākšanas. Koncertā tiks izpildītas vairākas kompozīcijas no jaunā albuma, kā arī populāras un jau iemīļotas dziesmas, piemēram, „Glāze piena”, „Tikai Tev”, „Es tikai smejos” un citas Jāņa Stībeļa izpildījumā. Kopā ar Jāni Stībeli uzstāsies Oskars Sproģis (basģitāra), Miķelis Vīte (bungas), Andrejs Jevsjukovs (ģitāra), Kristaps Krievkalns (taustiņinstrumenti), Māris Jēkabsons (saksofons) un Iluta Valtere (vokāls).

Jānis Stībelis saka: „Šis koncerts būs mans pirmais solokoncerts Valmierā. Turklāt valmierieši būs pirmie, kuriem izpildīšu vairākas dziesmas no sava topošā albuma. Koncertā skanēs ne vien populāras un jau zināmas dziesmas, bet būs arī vairāki pirmatskaņojumi. Mans galvenais mērķis - sniegt pozitīvas emocijas. Ikdienā jau ir pietiekami daudz problēmu un steigas. Koncertā vēlos dot pozitīvu enerģiju, lai cilvēkiem, kuri atnākuši, ir prieks par labu koncertu.”.

Jāpiebilst, ka Jāņa Stībeļa jaunais albums tiks izdots tikai nākamajā gadā. Jaunā albuma dziesmām būs pilnīgi cits skanējums, tas nebūs pazīstamais Jānis Stībelis „ar glāzi piena”, norādījis pats mūziķis.

Biļešu cenas: 6 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.visit.valmiera.lv .

4. „Apjukums” Valmieras teātrī

Valmieras teātra Mansarda zālē piektdien un sestdien, 21 un 22 novembrī, pulksten 18.30 notiks vācu jaunās paaudzes dramaturga Mariusa fon Maienburga lugas „Apjukums” iestudējuma pirmizrāde. Tā ir kaprīza komēdija par realitāti, identitāti un teātri.

Režisors Viesturs Meikšāns, kurš pats arī tulkojis lugu, par šo darbu saka: „Izrāde par identitātes krīzi, taču nevis dramatisku vai traģisku, bet komisku un pozitīvu: cilvēkiem šodien viss ātri apnīk, arī būt tiem, kas viņi ir. Tāpēc viņi gatavi mainīt savu tēlu, savu lomu un pat sabiedrību, kļūt par kaut ko pavisam citu – līdz brīdim, kad arī tas apniks.” Luga ir salonkomēdija, bet arī tā mainās līdz nepazīšanai.

Izrādes radošajā komandā ir kostīmu māksliniece Ieva Veita, horeogrāfe Linda Mīļā, gaismu mākslinieks Krišjānis Strazdītis. Lomās: Imants Strads, Elīna Vāne, Mārtiņš Meiers un Māra Mennika.

Ar šo izrādi Valmieras teātrī atgriežas režisors Viesturs Meikšāns, un luga tiek uzvesta viņa paša tulkojumā. Tas visnotaļ saskan ar lugas autora principiem, kurš, būdams Berlīnes teātra „Schaubühne am Lehniner Platz” pastāvīgais dramaturgs, sagatavo laikmetīgus un tieši konkrētam uzvedumam atbilstošus pārcēlumus arī visiem klasiskās literatūras un dramaturģijas tekstiem.

Tai nav pārstāstāma sižeta – luga ir plūstoša ainu virkne, kuras dalībnieki nepārtraukti maina savu identitāti. „Tā nav mums ierastā dramaturģija ar noteiktu un saprotamu sižetu,” saka režisors un lugas tulkotājs. „Maienburga izpratnē par teātri galvenais jēdziens patiešām ir – apjukums. Viņš raksta par rietumu kultūras cilvēku, kuram pilnīgas brīvības un individuālo vērtību pārbagātībā ir zudusi jebkāda koordinātu sistēma un spēja orientēties pasaulē. Vilciens ir nogājis no sliedēm, bet tās jau tepat kaut kur ir.”

Nākamā lugas „Apjukums” izrādes: 26. novembrī, 12. un 21. decembrī. Biļešu cenas: 11,5 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.vdt.lv .

Sestdien, 22. novembrī, pulksten 21.00 klubā „Nabaklab” (Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 12, Rīgā) notiks postindustriālās mūzikas festivāls „Morkerritualer” ar zviedru mūziķu „Deutsch Nepal” un „Trepaneringsritualen”, kā arī pašmāju projektu „Posts TV” un „Lhetargija” piedalīšanos.

„Deutsch Nepal” ir viens no zīmīgākajiem Eiropas industriālās mūzikas skatuves pārstāvjiem. Projekta nosaukums aizgūts no krautrock klasiķu „Amon Düül II” tāda paša nosaukuma skaņdarba, un, kā var noprast pēc šīs atsauces, psihedēliska pieskaņa caurvij teju vai visu projekta daiļradi. „Deutsch Nepal” skanējumā jaušamas iezīmes no dark ambient, ritual, industrial, eksperimentālās un psihedēliskās mūzikas, bagātīgās noskaņu orķestrācijas papildinot ar ironiski eksistenciālo vokāli lirisko vēstījumu.

Savukārt „Trepaneringsritualen” ir zviedru mūziķa un mākslinieka Tomasa Martina Ekelunda ritual/death industrial formācija, kas aizsākusies 2008. gadā, par radošās matricas dzinuli izvēloties vecās skolas industrial esenci, kā arī okultisma, reliģisko un maģijas tematiku iesaisti, spekulējot ar to neviennozīmību un apziņu manipulatoro raksturu.

Pasākumu papildinās pašmāju mūzikas apvienības „Posts TV” un „Lhetargija”. Biļešu cenas: 12 eiro. Sīkāk internetā: www.nabaklab.lv.

„Trepaneringsritualen” uzstāšanās Malmē

6. Suņi, kaķi, seski, baloži, kāmji un citas mīļradības Ķīpsalā

Ķīpsalas izstāžu hallē sestdien un svētdien, 22. un 23. novembrī, no pulksten 10.00 līdz 18.00 notiks plaša mīldzīvnieku izstāde „Zooekspo 2014”. Profesionālās suņu un kaķu izstādes, plaša mājdzīvnieku un dekoratīvo putnu ekspozīcija, aizraujoša pasākumu programma, bagātīgs zooindustrijas preču un pakalpojumu piedāvājums – tas viss būs šajā nedēļas nogalē būs vērojams un baudāms Ķīpsalā.

„Īpaši domājot par ģimenēm ar bērniem, esam sarūpējuši virkni interesantu izklaides iespēju: būs gan aizraujoši teatralizēti šķirņu demonstrējumi un paklausības priekšnesumi kopā ar „komisāru Reksi”, takšu skriešanās sacensības un frīstaila paraugdemonstrējumi, gan jauniešu cirka studijas priekšnesumi un kanisterapijas jautrības stafetes,” stāsta Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece.

Starptautiskajā suņu izstādē Ķīpsalā varēs redzēt vairāk nekā 2000 suņu, kuri pārstāvēs turpat 200 šķirnes. Paralēli suņu novērtēšanai ringos apmeklētāji varēs sekot līdzi Starptautiskajām paklausības sacensībām – vērot gudrus suņus, kuri demonstrēs apgūtās zinības suņu treniņos, gan arī skatīties atraktīvas šķirņu prezentācijas. Ārpusē pie Ķīpsalas izstāžu centra interesentiem būs iespēja pavizināties pat suņu pajūg.

Savukārt starptautiskā kaķu izstāde pulcēs aptuveni 400 četrkājainus dalībniekus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Baltkrievijas. „Nevienu apmeklētāju vienaldzīgu neatstās pievilcīgais Hailendas nokareno ausu un Hailendas stāvausu kaķa ģīmītis, kas tik ļoti atgādina lāčuku vai pūčuku,” ir pārliecināta Vija Klučniece. Izstādē plaši pārstāvētas būs arī īsspalvaino kaķu šķirnes: britu, skotu nokareno ausu, skotu stāvausu, Abesīnijas, Burmas, Devonas un Kornvolas reksi. Būs arī pavisam plikiņie Donas un Kanādas sfinksi. Katru dienu izstāde noslēgsies ar krāšņu šovu – labākā kaķa izvēli.

Izstāde neattaisnotu savu nosaukumu, ja tajā būtu pārstāvētas tikai kaķu un suņu šķirnes, tāpēc skatītājus priecēs vēl daudzi citi dzīvnieciņi – kāmīši, jūrascūciņas, žurciņas, garauši truši, papagaiļi un citi dekoratīvie putni. Pirmo reizi „Zooekspo” piedalīsies Latvijas Sporta un dekoratīvo baložu asociācija, kura solījusi sarūpēt visdažādāko šķirņu, izmēru un krāsu baložus. Sesku audzētāji organizēs sesku skriešanās sacensības, bet jūras cūciņas – lunkāriji demonstrēs savus izspūrušos kažociņus visdažādākajās krāsās.

Izstādē ikviens varēs apvienot izklaidi ar lietderīgi pavadītu laiku, jo tajā piedalīsies dzīvnieku barības tirgotāji, veterinārās klīnikas un zāļu tirgotavas, aksesuāru ražotāji un tirgotāji, kas piedāvās visdažādākos dzīvniekiem nepieciešamos aksesuārus, barības un vitamīnus. Sukas un kaklasiksnas, pavadas un mētelīši, visdažādākie šampūni, barības piedevas – viss jūsu četrkājainā drauga labsajūtai būs pieejams un nopērkams Ķīpsalā.

Biļešu cenas: 5,5 eiro (bērniem – 3 eiro; pensionāriem un studentiem – 4 eiro; ģimenes biļete – 12.5 eiro). Sīkāk internetā: www.bt1.lv .

7. Izstāžu ceļvedis:

* Vēl tikai dažas dienas – līdz 26. novembrim – Pārdaugavā, Kalnciema kvartāla galerijā (Kalnciema un Melnsila ielas stūrī) apskatāma Kuldīgas mākslinieku rezidences rīkota fotogrāfijas izstāde „Tas notika...”, kas tapusi, starptautiskiem māksliniekiem piedaloties rezidences projektā 2013. un 2014.gadā. Šī izstāde stāsta latviešu stāstus, vien šoreiz – no svešinieka skatupunkta, ļaujot smalkāk saskatīt nianses.

Deivids Krīdons (Īrija) un Kristela Ūmsa (Nīderlande) pāris gadu ilgā projekta laikā radīja fotogrāfijas un stāstus, kuru centrālā tēma ir saistīta ar Latvijas cilvēkiem, vēsturi un nemateriālo kultūras mantojumu, savukārt Joannas Pjotrovskas (Polija) video darbs pēta ķermeņa valodu – pozu, žestu, elpu dažādās psiholoģiskās un intīmās situācijās. Visi mākslinieki savos projektos iesaistījuši dažādu paaudžu Kuldīgas un tās apkārtnes iedzīvotājus. Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv .

* Mūsu Gaismas pilī, jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas Mākslas un mūzikas centrā (4. stāvā) līdz 11. decembrim ir skatāma izstāžu cikla „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” otrā ekspozīcija. Tā veltīta Maijas Tabakas gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kā arī jaunradītām Maijas Kurševas grafikām.

Maija Tabaka (1939) darbos atspoguļotas neparastas sievietes, čigāni, pasaku tēli, ievērojamas un interesantas latviešu un pasaules personības, kā arī citi iztēloti tēli. Savukārt Maija Kurševa (1981) zīmē jeb rada grafikas dažādās tehnikās, veido objektus un instalācijas, pasniedz Latvijas Mākslas akadēmijā Vizuālās komunikācijas nodaļā agrāk nebijušu kursu „Ilustrācija”. Maijas Kurševas vizuālie tēli ir figuratīvi, tie ir apjukuši un emociju pārpilni mūsdienu pasaules iemītnieki. Sīkāk internetā: www.lnb.lv .

* Liepājas muzeja (Kūrmājas prospektā 16) Lielajā izstāžu zālē līdz 31. decembrim skatāma pilsētas un tās apkārtnes mākslinieku vizuālās mākslas kopizstāde „ID: Laiks. Māksla”. Izstādes nosaukumā ietvertie vārdi – identitāte, laiks un māksla ir nozīmīgi mākslinieka un skatītāja attiecību saskarsmes punkti.

ID ir identitātes starptautiskais apzīmējums, kas šoreiz aicina apzināt identitātes jautājumus ne tikai lokālā mērogā, bet vērtēt šo jautājumu globāli. Daudzšķautņains ir arī laika skatījums mākslinieku radošajās izpausmēs. Kopizstāde ļauj redzēt Liepājas mākslas dzīves kopskatu, tendences un virzību. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv .

* Tāpat Liepājas muzejā līdz šī gada beigām skatāma vēl viena izstāde - Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja ceļojošā izstāde „Latvijas Sarkanais Krusts (1918-2014)”, kas tapusi sadarbojoties ar Latvijas Sarkano Krustu (LSK). Izstādē ar priekšmetu, fotogrāfiju un dokumentu palīdzību skaidrota LSK rašanās un darbība.

Liepājniekiem ir saistoši tas, ka tā stāsta arī par Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas nodaļas vēsturi. Liepājā Sarkanā Krusta nodaļa dibināta 1877. gadā, lai sniegtu palīdzību krievu – turku karā (1877-1878) ievainotajiem, saslimušajiem un sakropļotajiem karavīriem. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv .

* Savukārt Liepājas muzeja ekspozīcijā „Liepāja okupāciju režīmos” (Klāva Ukstiņa ielā 7/9) arī līdz šī gada beigām skatāma izstāde „Kam pogas spīd un zābaks tīrs...”, kurā var aplūkot Latvijas Republikas militāro un militarizēto struktūrvienību formastērpus, atšķirības zīmes, apbalvojumus un krūšu zīmes no atvaļinātā Latvijas robežsardzes virsnieka Jura Raķa privātkolekcijas.

Armijas vēstures pētnieks Juris Raķis pats bijis aktīvs Atmodas dalībnieks un viens no atjaunoto valsts bruņoto spēku veidotājiem, kas izsekojis formas tērpu un militārās simbolikas attīstībai no 20. gadsimta 90. gadu sākuma.

Veidojot izstādi, Juris Raķis īpašu uzmanību pievērš Liepājas pilsētai – izstādē skatāmi to militarizēto struktūru atribūti, kuru dibināšanas vai atrašanās vieta ir vēju pilsēta Liepāja. Piemēram, Liepājas Robežsargu bataljona krūšu nozīme, kas ir pirmā vienības krūšu nozīme atjaunotajā Latvijā. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.