Lielākā demogrāfiskā krīze Latvijas vēsturē: kā no tās izvairīties?

Latvijā dominē mājsaimniecības bez bērniem – 2024. gadā tādu bija 73,3%. Tikai aptuveni ceturtajā daļā mājsaimniecību aug nepilngadīgs bērns. Turklāt gandrīz trešdaļā gadījumu bērnus audzina viens vecāks, kas rada paaugstinātu nabadzības risku un sociālo ievainojamību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Īpaši satraucošs ir fakts, ka viena vecāka ģimenēs nabadzības risks sasniedz 30,4%, kamēr kopumā tas attiecas uz nepilniem 15% mājsaimniecību ar bērniem. Tātad bērnu audzināšana Latvijā ne vien ir retāka parādība, bet arī saistīta ar finansiālām grūtībām. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,857 miljoni iedzīvotāju, un tikai 344 tūkstoši jeb 18,5% bija bērni līdz 17 gadu vecumam. Salīdzinājumam – kopš 2016. gada bērnu skaits sarucis par 8800 jeb 2,5%.

Latvija nav unikāla

Latvijas problēmas nav unikālas – līdzīgi izaicinājumi ir arī kaimiņvalstīs. Igaunijā vienvecāku mājsaimniecību īpatsvars ir 28%, Latvijā – 25%, Lietuvā – 23%. Bet Igaunijā un Lietuvā dzimstība pēdējos gados saglabājas nedaudz augstāka, un to valdības intensīvāk iegulda ģimeņu atbalsta programmās. Piemēram, Igaunijā valsts nodrošina īpaši lielu pabalstu trešajam bērnam, lai motivētu ģimenes augt. Savukārt Lietuvā plaši pieejami mājokļu atbalsta pasākumi jaunajām ģimenēm. Lai arī mūsu Baltijas kaimiņvalstīs iedzīvotāju skaits gadu no gada samazinās.

Tāpat Latvija kopumā neatšķiras no Eiropas Savienības (ES) tendencēm – visā Eiropā sabiedrība noveco un mājsaimniecību ar bērniem kļūst arvien mazāk. ES dati rāda, ka tikai ap 24% mājsaimniecību audzina nepilngadīgus bērnus. Lielākā daļa no tām ir ar vienu bērnu – gandrīz 50%.

Ja skatāmies plašākā griezumā, ES iedzīvotāju mediānais vecums (vecums, kuru puse no iedzīvotājiem vēl nav sasniegusi un otra puse jau pārsniegusi) 2024. gadā bija 44,7 gadi, kas ir būtiski vairāk nekā pasaules vidējais – tikai 30,6 gadi. Latvijā vidējais mediānais vecums ir aptuveni 43,5 gadi, kas ir gandrīz divreiz augstāks nekā pirms simts gadiem (1925. gadā tas bija tikai 25–27 gadi), kas ilustrē to, cik strauji sabiedrība ir novecojusi gadsimta laikā. Piemēram, 1950. gadā Latvijā mediānais vecums bija ap 29 gadiem, bet 2024. gadā tas sasniedza jau vairāk nekā 43 gadus.

Valdības plāni dzimstības palielināšanai

Lai apturētu demogrāfisko lejupslīdi, Latvijas valdība 2024. gada jūlijā apstiprināja plašu Labklājības ministrijas izstrādāto demogrāfijas plānu ar vairāk nekā 100 priekšlikumiem, lai ģimenes mudinātu radīt vairāk bērnu. Tas balstās trīs galvenajos virzienos:

1. Atbalsts ģimenēm ar bērniem – pabalstu sistēmas pārskatīšana, piesaistot to ienākumu mediānai; plašāks bērna kopšanas pabalsts (līdz pat 425 eiro mēnesī no 2026. gada); ģimenes pabalstu palielināšana; atbalsts adoptētājiem un aizbildņiem.

2. Dzīves vides uzlabošana – mājokļu pieejamības veicināšana jaunajām ģimenēm un speciālistiem, kā arī bērnu aprūpes un pirmsskolas izglītības nodrošināšana no agrīna vecuma.

3. Migrācijas un reemigrācijas veicināšana – valsts apņēmusies radīt apstākļus, lai atgrieztos ārvalstīs dzīvojošie latvieši un Latvijā uz dzīvi paliktu ārvalstu speciālisti.

Plāna īstenošanai nepieciešami vismaz 135 miljoni eiro gadā, bet optimāli – ap 150 miljoniem. Diskusijas par finansējuma nodrošināšanu turpinās un valdībai būs jāizšķiras, vai šos līdzekļus iekļaut 2026. gada budžetā.

Sabiedrības noskaņojums un bažas

Latvijas sabiedrībā valda satraukums par demogrāfisko nākotni. Vecāki nereti uzsver, ka valsts atbalsts ir nepietiekams, īpaši, ja ģimenē ir vairāki bērni. Liela problēma ir arī darba un ģimenes dzīves savienošana – elastīgu darba formu un bērnudārzu pieejamība joprojām ir nepietiekama. Vienlaikus arvien vairāk jauniešu izvēlas atlikt bērnu radīšanu līdz 30–35 gadu vecumam, kas vēl vairāk samazina iespēju, ka ģimenēs būs vairāki bērni. Šī tendence ir izteikti eiropeiska, taču Latvijā tā īpaši pasliktina jau tā sarežģīto demogrāfisko situāciju.

Demogrāfi norāda, ka, ja situācija nemainīsies, Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties par aptuveni 10–15 tūkstošiem gadā. Tas nozīmē, ka pēc 30–40 gadiem Latvijā varētu dzīvot vien 1,5 miljoni iedzīvotāju vai pat mazāk.

Lai to mainītu risinājumi ir zināmi: jāpalielina atbalsts ģimenēm, jārada stabila ekonomiskā vide, jāveicina reemigrācija un jāpiesaista darbaspēks no ārvalstīm. Vienlaikus svarīga ir arī sabiedrības attieksme – bērns jāuztver kā vērtība, nevis finansiāls slogs. Lēmumi, kas tiks pieņemti tuvākajos gados, noteiks, vai Latvija spēs apturēt iedzīvotāju sarukumu un radīt vidi, kurā ģimenes ar bērniem jūtas droši, atbalstītas un motivētas veidot nākotni Latvijā.

Ko paredz jaunais demogrāfijas uzlabošanas plāns?

* Materiālais atbalsts ģimenēm. Paredzēts divkāršot bērna kopšanas pabalstu no vidēji 171 eiro mēnesī līdz aptuveni 340-400 eiro; paaugstināt bērna piedzimšanas pabalstu no 421 uz 600 eiro; par aptuveni trešdaļu palielināt atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem.

* Ģimenes valsts pabalstu pašreiz maksā līdz bērna 18 gadu vecumam, bet paredzēts to turpināt maksāt līdz bērna 20 gadu vecumam, ja viņš mācās skolā vai augstskolā.

* Elastība darba un ģimenes dzīvē. Patlaban ir ierobežota elastība, retos gadījumos pieejams bērna pieskatīšanas atbalsts. Plāns paredz elastīgus bērnu pieskatīšanas pakalpojumus, kas pielāgoti ģimenes vajadzībām; atbalsts darba un ģimenes savienotībai.

* Mājokļu pieejamība: “Paplašināts mājokļu atbalsts – īpaši jaunām ģimenēm un speciālistiem”.

* Atbalsts grūtniecēm un vecākiem. Psiholoģiskais, veselības un cits atbalsts ir fragmentārs un nepietiekams.    Lielāka uzmanība jāvelta grūtniecēm – veselības, psiholoģiskā un emocionālā atbalsta nodrošināšana; arī sievietēm ar funkcionāliem traucējumiem.

* Migrācija un reemigrācija. Pašreizējā reemigrācijas politika ir “mazkoncentrēta” un reemigrācija maz veicināta, bet mērķtiecīga migrācijas un reemigrācijas politika var nodrošināt dzīves stabilitāti no ārvalstīs atgriezušamies latviešiem un mobilizēt ārvalstu speciālistus pārcelties uz dzīvi Latvijā.