Mūžībā devusies Francijas kino leģenda Bridžita Bardo

"Bridžitas Bardo fonds ar milzīgām skumjām paziņo, ka mirusi tā dibinātāja un prezidente, pasaulslavenā aktrise un dziedātāja Bridžita Bardo, kura izvēlējās pamest savu prestižo karjeru, lai veltītu savu dzīvi un enerģiju dzīvnieku labturībai un savam fondam," teikts viņas fonda paziņojumā, neprecizējot nāves laiku un vietu.

Bardo bija franču kino ziedu laikmeta un seksuālās revolūcijas simbols. Ar savu dabisko šarmu, juteklisko pievilcību un drosmīgo uzvedību uz ekrāna viņa izaicināja 50. gadu kino dominējošo sievietes tēlu — pieticīgu, pakļāvīgu un mātišķu sievieti—, ieviešot jaunu, brīvāku un pašapzinīgāku sievietes tēlu. Lai gan Bardo tika uztverta kā seksa simbols, viņa intervijās nereti pauda, ka jutās iesprostota šajā tēlā un vēlējās tikt uztverta kā nopietna aktrise.

No talantīgas balerīnas līdz pasaules mēroga kino ikonai

Bardo piedzima 1934. gadā Parīzē, stingrā katoļu ģimenē. Viņas pirmā aizraušanās bija balets, kurā viņa guva ievērojamus panākumus - Bridžitas skolotāji viņu raksturoja kā "izcilu studenti" un jauniete plūca laurus augsta mēroga konkursos. Tomēr Bardo jau agrā jaunībā tiecās pēc lielākas brīvības un pašizpausmes, tādēļ pusaudzes gados viņa nopietnāk pievērsās modeles karjerai.

Arī šajā jomā viņa ātri guva panākumus un jau 16 gadu vecumā gozējās uz populārāko žurnālu vākiem. 18 gadu vecumā Bardo apprecējās ar režisoru Rožē Vadimu, kurš iepazīstināja viņu ar kino pasauli. Pasaules mēroga slavu viņa iemantoja 1956. gadā, kad viņa kļuva par filmas "...Un Dievs radīja sievieti" zvaigzni.

Taču pasaules mēroga slavai bija sava cena - viņas privātā dzīve tika iztirzāta publiski, aktrises dzīvē sekoja vairākas skaļas attiecību drāmas, un, neskatoties uz to, ka Bardo vēlējās atveidot kino nopietnākas lomas, viņa allaž tika uztverta kā "seksuālā  kaķenīte". Pēc vairākiem publiskiem skandāliem un pašnāvības mēģinājumiem, Bardo 1973. gadā paziņoja, ka pamet kino industriju.

Dzīvnieku aizstāvība un pretrunīgā loma sabiedrībā

Pēc kino karjeras beigām aktrise aktīvi sāka pievērsties dzīvnieku aizstāvībai un 1986. gadā nodibināja "Bridžitas Bardo fondu", kas bija veltīts, lai glābtu dzīvniekus visā pasaulē. Fonds aktīvi protestēja arī pret kažokādu industriju un cietsirdību pret dzīvniekiem modes industrijā, reliģijā u.c. Lai gan gadu gaitā bijusī aktrise kļuva par skaļu balsi dzīvnieku aizstāvībā, viņa sabiedrībā tika uztverta pretrunīgi.

Piemēram, daudzi kritizēja aktrisi par to, ka viņa stingri iebilda pret ebreju un musulmaņu reliģiskajām praksēm, kas iekļauj rituālo dzīvnieku kaušanu. Tāpat viņa stingri iestājās par imigrācijas ierobežošanu, kas radīja pretrunīgu reakciju sabiedrībā. Viņa arī uzbruka Ķīnas valdībai par to, ka tā "spīdzinot lāčus" un iztērēja simtiem tūkstošu eiro, lai Rumānijā sterilizētu klaiņojošus kaķus.

Lai gan daudzi piekrita viņas teiktajam, citus Bardo polarizētie uzskati sadusmoja. Tāpat daudzus cilvēkus neapmierināja skarbais un agresīvais tonis kādā Bardo savus uzskatus pauda. Vecumdienās slavenā aktrise kļuva par vientuļnieci, un dzīvoja izolētu dzīvi, reti parādoties sabiedrībā.