Veselības ministrija: E-veselības sistēma neapdraud iedzīvotāju sensitīvos datus
"E-veselības" sistēma ir droša un nerada apdraudējumu iedzīvotāju veselības stāvokļa datu negodprātīgai izmantošanai, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Šodien valdībā izskatīts informatīvais ziņojums "Par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu", kura secinājumi kalpos par pamatu turpmākai rīcībai un dialogam ar sociālajiem partneriem, apgalvo Veselības ministrijā (VM).
Abu Meri uzsvēra, ka veselības datiem sistēmā var piekļūt ar drošiem identitātes rīkiem pats iedzīvotājs vai ārstējošais ārsts, līdz ar to nepastāvot riski sensitīvu datu prettiesiskai izmantošanai.
Kā vēstīts, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) atzinumā par VM informatīvo ziņojumu par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu apgalvojusi, ka diagnožu norādīšana "e-veselībā" darbnespējas lapas daļā radītu lielāku datu prettiesiskas izmantošanas risku.
Asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure skaidroja, ka iebildumus par priekšlikumu norādīt diagnozi darbnespējas lapās VM organizētā sanāksmē jau iepriekš pauduši gan LĢĀA, gan arī Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvji.
LĢAA 11.jūnija iesniegumā VM un Ministru kabinetam stingri iebildusi pret priekšlikumu, ka ģimenes ārstiem, izsniedzot vai pagarinot darbnespējas lapas, tajās būtu jānorāda dati par personai noteiktām diagnozēm - diagnozes kodu un nosaukumu.
Asociācijā argumentē, ka darbnespēju nereti nosaka ne tikai viena diagnoze, bet gan vairākas diagnozes, tostarp personas veselības stāvoklis konkrētā laikā kopsakarā ar veicamā darba apstākļiem.
Vienlaikus ģimenes ārsti datus par konkrēta pacienta diagnozēm un blakusdiagnozēm katrā epizodē jau ilgstoši norādot Nacionālā veselības dienesta Vadības informācijas sistēmā, ievadot ambulatorā pacienta talonu, tāpēc dati par diagnozēm jau esot iestādes rīcībā. Līdz ar to LĢĀA uzskata, ka VM virzītais priekšlikums radīs lielāku birokrātisku slogu un lielāku darba apjomu ģimenes ārstiem, jo paredz vienu un to pašu datu norādīšanu divās dažādās sistēmās.
LĢĀA stingri iebilst priekšlikumam norādīt darbnespējas lapā informāciju par diagnozes nosaukumu un kodu, kas būtu pieejama tikai veselības sektoram, aicinot šo priekšlikumu izslēgt.
Asociācija uzskata, ka šī priekšlikuma īstenošana uzliktu "papildu birokrātisku slogu ārstiem bez iespējami labāka rezultāta sasniegšanas". LĢĀA ieskatā, priekšlikums ir "darbības imitācija".
Tā vietā LĢĀA rekomendē skatīt, kā agrīnāk cilvēki varētu atgriezies darbā kaut uz nepilnu slodzi, kad veselības stāvoklis ļauj strādāt jau 25% no darba slodzes.
Iepriekš VM valsts sekretāre Agnese Vaļuliene paudusi, ka precīzāka veselības stāvokļa uzrādīšana izsniegtajās darbnespējas lapās uzlabotu darbnespējas lapu uzraudzību.
Vaļuliene informēja, ka konkrētais priekšlikums saistīts ar Ministru kabineta doto uzdevumu izpētīt, kas būtu uzlabojams darbnespējas lapu uzraudzībā un kontroles mehānismā. Elektroniski dati par darbnespējas lapām pieejami kopš 2019.gada, līdz ar to datubāze bijusi pietiekami plaša, lai veiktu secinājumus, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas laiku.
Komentējot VM informatīvā ziņojuma datus par to, ka 80,4% gadījumu darbnespējas lapās klasificētais cēlonis norādīts "cits cēlonis", Vaļuliene minēja, ka patlaban ir redzami izrakstītie medikamenti un taloni, taču pilnīgai un konkrētai ainai par pacienta veselības stāvokli esot nepieciešama skaidrāka informācija par veselības stāvokli.
Viņa arī piebilda, ka pirmšķietami priekšlikums varētu nebūt prasīt norādīt detalizētu diagnozi. Skaidrāka slimības cēloņa vai veselības stāvokļa atšifrēšana nav iecerēta, lai pārliecinātos par darbnespējas lapu izsniegšanas godprātīgumu. Cēloņa norādīšana palīdzēšot VM apkopot statistikas datus un veidot informētāku un apzinātāku veselības politiku.
Līdz ar to priekšlikums varētu ietvert nevis detalizētākas diagnozes norādīšanu, bet gan drīzāk vispārīgāku informāciju par, piemēram, lielām saslimšanas grupām, bet par to vēl notiekot diskusijas ar ārstiem, lai lemtu par vislabāko veidu šādai datu uzskaitei.
Savukārt attiecībā uz datu apriti neko nav plānots mainīt - arī veicot analīzi par darbnespējas lapu cēloņiem tikuši izmantoti anonimizēti pacientu dati, un arī turpmāk pacientu datu privātumam riski nedraudot, atzīmēja VM pārstāve. Konkrētāka diagnoze nebūtu pieejama darba devējam.
Turpmāk tikšot arī strādāts pie tā, lai precīzākas diagnozes uzrādīšana neveidotu papildu birokrātisko slogu ģimenes ārstiem.
"Vēlamies datus, kurus varam analizēt, bet šobrīd "cits cēlonis" nav gluži analizējams [rādītājs]," sacīja Vaļuliene.
VM uzsākts darbs pie šiem jautājumiem, bet tālākās sistēmas izmaiņas termiņu gan pagaidām ministrijā neprognozē, jo nepieciešamas papildu pārrunas ar iesaistītajiem speciālistiem. Kavēties ar šiem jautājumiem gan VM nevēloties.
Tāpat ar darba devējiem VM apsvērusi priekšlikumu vēl paplašināt un detalizēt darbnespējas "režīmu", proti, atsevišķi nošķirt "gultas režīmu", "mājas režīmu" vai vienkārši "mierīgu un darbā neesošu režīmu". Šādu nošķīrumu uzrādīšana varētu nodrošināt to, ka tas ir pietiekams arī tiesām.
Kā liecina VM informatīvais ziņojums par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu, pērn 80,4% gadījumu darbnespējas lapās klasificētais cēlonis norādīts "cits cēlonis", taču diagnozes norādīšana nav obligāta, līdz ar to nevar secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas.
Risinājums paredz, ka gadījumos, kad tiek izrakstīta darbnespējas lapa ar cēloni "cits cēlonis", tajā parādītos informācija par diagnozes nosaukumu un kodu, kas būtu pieejama tikai veselības sektoram.
Cits VM priekšlikums ir anulēt atvērtu darbnespējas lapu pēc noteikta perioda, ja tajā ilgstoši nenotiek informācijas aktualizēšana.
VM piedāvā arī izstrādāt mehānismu darbnespējas lapu regulējumā, kas mazinātu nodarbināto motivāciju pieprasīt tās uz maksimālo termiņu.
VM dati liecina, ka pērn VI tika izskatītas 495 darba devēju sūdzības par, iespējams, nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, no kurām 117 jeb 32,4% gadījumu tika veiktas korektīvas darbības.
Kopumā novērojams, ka salīdzinājumā ar 2023.gadu pērn ir pieaudzis ne tikai izskatīto iesniegumu skaits, bet arī korektīvo darbību apjoms. Salīdzinoši 2023.gadā tika izskatītas 404 sūdzības un veiktas 79 korektīvas darbības.
Nacionālā veselības dienesta informācija liecina, ka pērn E-veselības sistēmā kopumā tika reģistrētas 1 197 604 darbnespējas lapas, bet salīdzinoši 2023.gadā - 1 238 749.
