Kāpēc ir vērts studēt jebkurā vecumā?

Kāpēc tik daudzi izvēlas studēt arī nobriedušā vecumā? Trīsdesmit gados cilvēks, visticamāk, jau ir ieguvis bakalaura līmeņa augstāko izglītību, pēc tam kādu laiku pastrādājis un tad nolēmis, ka viņa profesionālajai izaugsmei vajadzīgs maģistra grāds. Tikpat labi trīsdesmitgadnieks var mācīties bakalaura programmā, jo pirms tam varbūt pelnījis naudu, audzinājis bērnus vai vēl meklējis savu īsto aicinājumu, bet nu ir iestājies briedums, tāpēc viņš nolēmis sākt studijas.

OECD izglītības un datu eksperti vērš Latvijas politiķu un amatpersonu uzmanību uz to, ka tikai 48 % bakalaura programmu studentu augstskolu pabeidz paredzētajā laikā, bet nevar teikt, ka pārējie diplomu neiegūst vispār. Protams, ir cilvēki, kas to neiegūst, bet, pēc OECD datiem, šo pārējo 52 % vidū ir studējošie, kas maina augstskolas, ņem pārtraukumus vai arī no klātienes studijām pāriet uz neklātieni, līdz ar to nepabeidz studijas sākotnēji paredzētajā laikā.

Ilgtermiņa tendences

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopš 2005. gada pakāpeniski
ir samazinājies studējošo skaits. Straujāks samazinājums bijis laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam. Salīdzinot ar 2000. gadu, studējošo skaits samazinājies par 23,59 procentiem. Šo tendenci nosaka demogrāfiskie procesi – kopējais iedzīvotāju skaits no 2000. līdz 2021. gadam samazinājies par 20,51 %, iedzīvotāju skaits vecumā no 20 līdz 39 gadiem – par 30,89 %, vecumā no 40 līdz 59 gadiem – par 16,07 procentiem.

Īsi par studiju nozīmi

Statistika runā pati par sevi, demogrāfija runā pati par sevi, tomēr tie nav vienīgie iemesli. Esam apkopojuši ikdienā dzirdētos tipiskākos šķēršļus studiju, un ieteikumus, kā tos pārvarēt,

Kādi iemesli attur cilvēkus no studijām

1. Pietrūkst naudas studijām? Izglītība ir visizdevīgākā investīcija!

Domājot par studijām, noteikti ir jāaprēķina finansiālie izdevumi. Par izglītības nozīmi tiek runāts daudz, un labā izglītība ir vērts investēt. Turklāt mācās ne tikai bērni un jaunieši – mācīties var ikviens un jebkurā vecumā. Izglītība ir ieguldījums, kas nākotnē noteikti atmaksāsies. Tas ir ieguldījums sevī, turklāt iegūtās zināšanas neviens nevar atņemt.

Sākot studijas, ikviens var izvēlēties sev ērtāko studiju apmaksas veidu – par saviem līdzekļiem vai studiju kredītu. Tiesības un iespējas studēt augstskolā vai koledžā ir katram Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim, kā arī ārzemniekam. Normatīvie akti neparedz studējošo vecuma ierobežojumu studiju maksas atbalsta saņemšanai – arī gados vecāks students var pretendēt uz studiju kredītu, kas paredzēts studiju maksas segšanai, kā arī studējošā kredītu, lai nosegtu pilna laika studenta iztikas izdevumus. Izglītība ir investīcija nākotnē, un augstākās izglītības vērtību apliecina CSP dati, proti, lai arī kāda joma būtu studēta, augstāko izglītību ieguvušie pelna vidēji par 30 % vairāk nekā cilvēki, kam augstskolas diploma nav. Izskaidrojums – augstskolu absolventi biežāk strādā amatos, kuros nepieciešama augsta kvalifikācija. Turklāt, kā  atklāts OECD pētījumā, darbiniekiem ar augstāko izglītību ir augstāks nodarbinātības līmenis.

2. Esmu par vecu studijām

Šis ir ļoti izplatīts viedoklis, ko regulāri var dzirdēt gan individuālās konsultācijās, gan arī, vadot seminārus. Visbiežāk šādu klientu vecums ir +/-50 gadu. Jautājumi, kas cilvēku uztrauc, visbiežāk saistīti ar viņa dzīves attīstības ciklu. Šajā vecumā lielākoties jau ir pietiekama darba pieredze, jau ir iegūta kāda augstākā izglītība, realizēts gana daudz dzīves mērķu, bērni ir izauguši, sasniedzot vecumu, kad nemitīga vecāku klātbūtne un rūpes vairs nav nepieciešamas. Tad arī rodas pārdomas par to, vai līdzšinējā profesionālā virzība apmierina. Nereti tiek uzdoti jautājums – vai tas ir viss, kas manā karjerā paredzēts? Citam savukārt darbs ilgstoši bijis saistīts ar augstu stresa līmeni un nemitīgu lēmumu pieņemšanu, līdz ar to var biedēt apziņa, ka 50 gadu jau ir ievērojams vecums, bet arī līdz pensijai vēl ir gana ilgi.

Tāpēc tas ir labākais laiks, lai dzīvē kaut ko mainītu vai darītu sava prieka pēc, lai sevi pilnveidotu. Šajā vecumā visbiežāk ir samazinājušies citi ierobežojumi, lai studētu, toties ir vēlme sevi pilnveidot, uzzināt kaut ko jaunu un kopumā izbaudīt procesu. Arī tendences pēdējos gados liecina – ir jābūt gatavam nemitīgi pilnveidot zināšanas, lai konkurētu darba tirgū. Un tikai mūsu ziņā ir pieņemt šos jaunos noteikumus vai arī ne. Studēt iespējams arī pensijas gados – vecākajam studentam Latvijā, kurš ieguvis agrāk uzsāktu augstāko izglītību un turpinājis studēt, bija 70 gadu. Spēja mainīties un pielāgoties jauniem apstākļiem ir viena no mūsdienu TOP prasmēm, un kāpēc gan šo prasmi neapgūt, sākot studijas? Kopumā aizvien vairāk cilvēku ar jau bagātu profesionālo pieredzi meklē speciālistu palīdzību saistībā ar karjeras jautājumiem. To var vērtēt kā apzinātu soli savas dzīves virzībai.

Katrā dzīves posmā cilvēki studijas uztver atšķirīgi, un tieši šo laiku cilvēks var izmantot, lai sevi attīstītu tā, kā vienmēr vēlējies – nebaidoties no pārbaudes darbiem, iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem un apgūstot kaut ko jaunu. Īsāk sakot, pilnībā izbaudot studiju procesu!

3. Manuprāt, studēt nav jēgas, tas ir velti iztērēts laiks

Tam, ko mēs katrs uzskatām par vērtību dzīvē, pamatā ir dziļi iesakņojušies personīgie uzskati un pārliecība. Mēs katrs nākam no atšķirīgas dzīves vides, un ļoti daudzos gadījumos šī vide ir ietekmējusi to, kā mēs vērtējam notikumus. Vide, kurā esam auguši, var būt ļoti dažāda. Esam dzirdējuši gan viedokli, ka studēt nav vērts, ka visu dzīvē var sasniegt ar smagu darbu, gan arī pretēju – ka izglītībai tiek piešķirta pārāk liela nozīme un līdz praktiskai darīšanai tikt ir grūti. Varbūt pašam vai kādam tuviniekam ir bijusi negatīva pieredze saistībā ar studijām vai zems novērtējums vispārizglītojošajā skolā, un tad nav pārliecības, vai tikšu galā ar studiju procesu. Iemesli var būt ļoti dažādi. Vairāk nekā trešdaļai jauniešu, kas nonāk darba tirgū, ir vispārējā vidējā vai pamatizglītība, bet pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazinās.

Nav viena pareizā varianta, kā ir labāk – studēt, lai iegūtu izglītību konkrētā jomā, un pēc tam pierādīt sevi darbā, vai arī profesijai nepieciešamo apgūt praktiskā ceļā – strādājot. Būtiski atcerēties, ka ir ļoti daudz profesiju, kurās nav iespējams strādāt bez izglītības, kas garantētu speciālista zināšanas. Augstāko izglītību ieguvušie atzinīgi vērtē tās nozīmi turpmākajā karjerā, lai atrastu augstāk atalgotu darbu. Pēc statistikas, no 14 320 augstskolu absolventu nodarbināti ir 11 656.

Protams, ir ļoti daudz profesiju, kuras iespējams apgūt praktiskā ceļā, bet mūsdienās, kad attīstās modernizācijas un automatizācijas procesi, kad arvien plašāk sevi piesaka mākslīgais intelekts, rodas arvien jauni izaicinājumi. Iespējams, nākotne mainīs darba tirgu un ierasto darba vidi lielā mērā aizstās tehnoloģiskas iekārtas, tomēr augstākajai izglītībai arī nākotnē būs lielāka vērtība. Uzlabojot izglītības līmeni tagad, uzlabosies dzīves līmenis nākotnē.

Tāpēc ir būtiski izvērtēt iespējamos ieguvumus, lai sāktu studēt jau tagad. Darba devēji novērtē to, ka potenciālais darbinieks ir ieguvis augstāko izglītību, līdz ar to var konkurēt darba tirgū.  Studijas ļauj sevi izzināt, izaicināt, pārbaudīt prasmes. 2021. gadā koledžas līmeņa studiju programmas jeb īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas absolvēja 2891 studējošais jeb 20,53 % no absolventu skaita (2021./2022. akadēmiskā gada dati). Studijas kopumā paplašina redzesloku un ļauj sevi iepazīt no jauna. Ir vērts mēģināt, jo tikai tā var iegūt apstiprinājumu un sagraut šaubas, lai kļūtu labākais savā jomā!

4. Man ir bail, ka studijas būs par grūtu

Ikviens nezināms un jauns process biedē, turklāt satraukumam šķiet loģisks pamats. Ja skolā nepadevās kāds konkrēts mācību priekšmets, var rasties bažas, ka arī augstskolā tas varētu sagādāt grūtības. Bet varbūt skolā mācības vispār īsti neinteresēja, bija grūti piespiest sevi mācīties.

Dažādas atmiņas par skolas laikā piedzīvoto var izraisīt pārdomas, vai sākt studijas. Šādus jautājumus nereti nākas dzirdēt sarunās ar cilvēkiem, kuri pēc vidusskolas absolvēšanas nav devušies studēt. Visbiežāk šīm bailēm pamatā ir senāki pārdzīvojumi saistībā ar situācijām, kurās cilvēki jutušies nezinoši vai kaut kādā ziņā sliktāki nekā citi. Līdz ar to brīdī, kad ir iespēja izvēlētie, studēt vai varbūt tomēr ne, vēlamies sevi pasargāt no sāpīgām un nepatīkamām emocijām.

Palīdzēt kliedēt bailes, kas saistītas ar izvēli, studēt vai nestudēt, var informēšana un izglītošana saistībā ar studiju procesu.  Palīdzēs informācija par to, kā tiek apgūti studiju kursi, kā tiek plānots semestris, kā notiek pārbaudes darbi un – galu galā – kādi studiju priekšmeti konkrētajā programmā būs jāapgūst. Tāpēc ir būtiski izpētīt interesējošo studiju programmu, tās saturu un pārliecināties, kādā apjomā ir plānotas lekcijas un vai izvēlētajā programmā ir iekļauti mācību priekšmeti, kas skolas laikā nepadevās. Iespējams, izvēlētājā studiju programmā to ir nedaudz vai nav nemaz. Visbiežāk brīdī, kad tiek sāktas studijas, ir liels pārsteigums par to, cik ļoti šis process atšķiras no mācībām vidusskolā. Liela daļa šādu studentu, kuri sākumā baidījās, izvēlas turpināt studēt vēl – arī pēc pirmās augstākās izglītības iegūšanas.  Par to, kā ērti savienot studijas ar darba ikdienu, ģimeni vai citiem pienākumiem, vari uzzināt, pieslēdzoties Biznesa vadības koledžas atvērto durvju dienai, kas notiek katru cetrutdienu, online.

5. Nevaru saņemties un sākt

Ir cilvēki, kuri ļoti ātri pagūst visu jauno, viņiem patīk sevi izaicināt. Viņi gūst prieku no paša procesa, novērtē iegūto rezultātu, taču ilgi pie tā nekavējas un drīz vien ir gatavi meklēt jaunus izaicinājumus. Un ir arī cilvēki, kuriem sākt kaut ko jaunu ir grūtāk, jo vuņiem būtiska ir stabilitāte ikdienā. Viss jaunais, arī studiju uzsākšana, ir izkāpšana ārpus viņu komforta zonas. Tas ir risks, bailes, diskomforts un nezināmais. Šādiem cilvēkiem, pirms sākt kaut ko jaunu, vispirms ir nepieciešama situācijas analīze, līdz tiek pieņemts lēmums. Viņiem noteikti būs svarīgi apzināties potenciālos ieguvumus, kas šajā gadījumā ir diploms un zināšanas. Bet, kad lēmums ir pieņemts par labu rīcībai, viņi ātri adaptējas.

Var gadīties, ka pašlaik ir tāds posms dzīvē, kad kopumā nav vēlēšanās un trūkst iekšējo resursu, lai sāktu kaut ko jaunu. Nespēja saņemties sākt studijas var būt saistīta ar iepriekšēju sāpīgu pieredzi mācībās, kad tās nesniedza pozitīvas emocijas.

Var būt arī situācija, kad ir grūtāk domāt par studijām, jo cilvēks kādu laiku jau strādājis, tomēr rodas nepieciešamība studēt. Tad sākotnēji var būt grūti iedomāties sevi studenta lomā – atkal pildīt mājasdarbus un ziedot daļu sava brīvā laika mācībām. Sākt studijas laikā, kad jau ir aktīva karjera un ģimenes dzīve, ir izaicinājums, un tam būs nepieciešama rūpīgāka ikdienas aktivitāšu plānošana. Tomēr, kā atzīst lielākā daļa absolventu, kuri pirmās studijas ir sākuši vēlāk un tās ir prasījušas dažādu veidu resursus, studiju beigās viņi izjūt ļoti lielu gandarījumu par paveikto. Tieši šis gandarījums, kādu var piedzīvot pēc studiju pabeigšanas, brīdis, kad stāvi ar diplomu rokās, ir lielisks virzītājspēks  saņemties un uzsākt studijas pēc iespējas ātrāk.

6. Nevarēšu studijas apvienot ar ģimenes dzīvi

Šis ir jautājums var būt aktuāls cilvēkam, kurš plāno sākt studijas, kad jau ir izveidota ģimene. Viens vai vairāki bērni prasa daudz rūpju. No darba brīvo laiku taču vēlamies vairāk veltīt ģimenei, hobijiem un atpūtai.

Izvēloties studēt, daļa brīvā laika tiks veltīta un ieguldīta studijās. Ģimenes cilvēki kopīgi var apspriest iespēju vienam (vai abiem) vecākiem uzsākt studijas. Ir svarīgi izvērtēt reālo situāciju, kā visu apvienot, kā tiks plānotas aktivitātes, kad vienam vecākam brīvais laiks jāvelta lekcijām un mājas darbiem, kā lietderīgi plānot finanšu resursus. Protams, nepieciešams būs dzīvesbiedra atbalsts. Kādu atbalstu saņemt situācijās, kad otrs vecāks nevarēs būt ar bērniem, piemēram, vai tā būs aukle, vecākie brāļi, māsas vai vecvecāki. Tas viss ģimenē ir jāizrunā studiju uzsākšanas, jo tad studentam būs ģimenes atbalsts un studiju laiks būs mierīgāks. Jo stiprāka ir mūsu aizmugure, jo vieglāk ir ļauties studiju procesam un samazināt studiju spriedzi.

Sākot studijas, kad jau ir ģimene un bērni, jārēķinās ar stingru laika plānošanu, lai pagūtu veltīt laiku gan ģimenei, gan arī apmeklēt lekcijas un pildīt studiju darbus. Iespējams, daļa darbu būs jāpilda brīvdienās. Tāpēc, viena no labākajām lietām, ko darīt, ir reāli izvērtēt situāciju pirms studiju uzsākšanas. Jo lielāki izaicinājumi tiks pārvarēti ceļā uz mērķi, jo saldāks būs brīdis, kad šis mērķis tiks sasniegts.

Ģimenes cilvēkiem piemēroti studiju formāti ir neklātienes studijas, nepilna laika klātienes studijas vai arī attālinātās nepilna laika studijas. Jebkurā no šiem formātiem ir iespējams piemeklēt tieši jums vēlamās studiju programmas.

7. Gribētu kaut ko mainīt, bet nezinu, ar ko sākt

Kādā dzīves posmā vai situācijā noteikti ir svarīgi sev uzdot jautājumu. Vai tas ir brīdis, kad vēlamies mainīt darbības jomu, vai varbūt vēlamies profesionālu izaugsmi? Varbūt vienkārši profesionālajā jomā ir iestājusies rutīna un ir vēlme pēc jauniem iespaidiem? Iespējams, ir zināms virziens, kurā gribētos doties, bet nav saprotams, ar ko sākt?

Bet varbūt šie jautājumi nemaz nav saistīti ar profesionālo attīstību. Iespējams, tie ir saistīti ar personības attīstību, dažādiem dzīves notikumiem vai briedumu. Nereti vēlme kaut ko mainīt rodas pēc būtiskiem satricinājumiem dzīvē, kad tiek pārdomāti jautājumi, kas ikvienam ir svarīgi. Ir būtiski apzināties, ko šī vēlme kaut ko dzīvē mainīt nozīmē, jo katra situācija ir atšķirīga.

Lielā daļā gadījumu karjeras konsultācijā klients var rast atbildes, ko pašreizējā darbā darīt citādi, un līdz ar to nolemt nemainīt darbu, turpināt iesākto. Nereti viņš pat drīzumā saņem paaugstinājumu. Noteikti, ja pašam ir grūti atrast atbildi vai arī, ja atbilde ir, taču māc šaubas, vai tā ir pareiza, būtu vēlams meklēt karjeras konsultanta vai psihologa palīdzību.  Reizēm neitrāla saruna ar speciālistu var palīdzēt atrast īsto atbildi. Remdēt ilgas pēc pārmaiņām iespējams tikai tad, ja pārmaiņas sākam īstajā virzienā. Lai arī studijas ir gana viegli sākt un tās var neturpināt, ja nav pieņemts pareizais lēmums, tomēr kopumā tās ir nopietnas ilgtermiņa saistības ar mērķi iegūt zināšanas un paredz aktīvu paša iesaisti. Studiju sākšana, lai kaut ko mainītu dzīvē, nav gluži tas pats, kas semināra vai vebināra apmeklējums. Tāpēc ir svarīgi atrast pēc iespējas godīgāku atbildi uz jautājumu – ko es vēlos?

8. Ja studēšu, tad tikai pelnošākajās profesijās

Ir pieejama dažādu veidu statistika, kas ik gadu apkopo pelnošākās nozares. Tāpat pieejamas prognozes par TOP nodarbošanās jomām, tiek definētas TOP prasmes. Ar jaunāko statistiku par pieprasītākajām profesijām var iepazīties Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā un citur.

 Ciešā saistībā ar pelnošākajām profesijām ir populārākās studiju programmas. Patlaban ļoti populāras jomas ir medicīna, tiesību zinātnes, psiholoģija, inženierzinātnes, IKT. Pelnošākās profesijas ir IT un IKT jomā, dažādu nozaru inženieri, finanses, medicīna, viss, kas saistīts ar augsta līmeņa personisko un organizāciju attīstību (cilvēkresursu pārvaldība, procesu pārvaldība un optimizācija). Ar populārajām studiju programmām noteikti vajadzētu iepazīties pirms studiju uzsākšanas, tomēr dati nevar būt noteicošie lēmuma pieņemšanā. Dažreiz uz pelnošu profesiju studiju vietām ir ļoti liels konkurss, tur ir augsta studiju maksa vai arī nepieciešams ļoti liels un ilgs darbs, kamēr var sākt pelnīt konkrētajā jomā. Turklāt ne vienmēr studijas realitātē ir tādas, kā esam iztēlojušies, domājot par konkrēto profesiju, jo daudz vēl jāapgūst vēlāk praksē, kad ir iegūts augstākās izglītības diploms. Līdz ar to ceļš līdz brīdim, kad konkrētajā profesijā tiešām var nopelnīt daudz, var izrādīties daudz ilgāks un sarežģītāks, nekā mēs to iztēlojamies. Skatoties uz nozares piemēriem, parasti pamanām spilgtākos, taču tie ir mazākumā. Vairākums ir tie, kuri ir tikai ceļā uz profesionālo un finansiālo izaugsmi.

Kopumā to, kurā profesijā pelnīsim vairāk un kurā mazāk, lielākoties nosaka cilvēks pats kā personība. Var pabeigt prestižu studiju programmu, bet var nerasties iespēja sevi pierādīt kā profesionālim, jo dzīvē pastāv zināms veiksmes faktors, tāpat arī vides ietekme, piemēram, dzīvesvieta. Jābūt arī gatavam no kaut kā atteikties, kaut ko mainīt vai pieņemt sarežģītus lēmumus. Tas, cik mēs veiksmīgi būsim katrs savā profesijā, vislielākajā mērā ir atkarīgs no personības un ieguldītā darba. Ikviens, kurš savu darbu darba ar entuziasmu, var būt veiksmīgs un labi apmaksāts. Darba devēji un sabiedrība kopumā novērtē šādus cilvēkus, tomēr, lai labi nopelnītu, ir jābūt gatavam sākumā ieguldīt daudz darba stundu, reizēm pat vairāk, nekā mēs to vēlētos. Katrs no mums var būt veiksmīgs un labi pelnīt, tikai jāatrod sava īstā darbības joma un darbs ir jādara ar mīlestību.

9. Kā nekļūdīties, izvēloties studiju virzienu

Bailes kļūdīties ir dabiskas un saprotamas. Tās cilvēku pavada visu dzīvi, saskaroties teju ar jebkuru jaunu situāciju. Manuprāt, šajā ziņā var mācīties no maziem bērniem – viņi nebaidās pieļaut kļūdas, jo, kamēr neiepazīst situāciju, nebaidās no sekām. Bērni vienalga turpina, jo sasniegt mērķi un apgūt jauno ir daudz svarīgāk.

Mēs visi esam bijuši šie bērni, tikai laika gaitā uz mērķi esam iemācījusies virzīties citādi – analizējot, apdomājot, reizēm atsakoties. Tā ir normāla personības brieduma pazīme. Tomēr, domājot par lietām, kuras vēlamies sasniegt, būtu labi iemācīties savienot pieauguša cilvēka analīzi un maza bērna bezbailību. Un nebaidīties no kļūdām un sākt, piemēram, studēt. Tikai, atrodoties studiju vidē, ir iespējams saprast, vai studijas ir piemērotas, vai studiju programma atbilst iecerētajam un kā kopumā izskatās vide, ar kuru cilvēks vēlas saistīt savu profesionālo virzību.

Pirms sākt studijas, noteikti ir vērts izpētīt konkrēto programmu, profesijas un populārākās iestādes, kurās strādā absolventi. Ir jāizanalizē situācija plašākā kontekstā – vai ar iegūto izglītību būs pieejamas darbavietas dzīvesvietas tuvumā, kādi būs cilvēki, ar kuriem ikdienā jāsastrādājas un jākomunicē, kādi būs galvenie amata pienākumi un izaicinājumi. Tāpat jāizpēta vidējā darba alga profesijā, kā arī godīgi jāatbild sev uz jautājumu, vai viss, ko profesija paredz, man patīk un padodas. Iespējams, kaut kas būs jāapgūst papildus.

Arī gadījumā, ja pieļauta kļūda studiju programmas izvēlē, ir vērts veikt konstruktīvu analīzi, nevis uzreiz pamest studijas. Augstskolas nereti piedāvā pāriet uz citu studiju programmu vai palīdz rast citus risinājums. Runājot par īsā cikla pirmā līmeņa augstāko izglītību, tās pozitīvais ieguvums ir studiju ilgums. Parasti tie ir 2,5 gadi, kuru laikā iespējams iegūt augstāko izglītību un iepazīt studiju vidi. 2021. gadā koledžas līmeņa studiju programmas jeb pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas absolvēja 2891 studējošais jeb 20,53 % no absolventu skaita. Turklāt ļoti bieži studenti jau studiju laikā ir pieņēmuši lēmumu turpināt studēt, jo ir iepaticies process. Tā ir ļoti liela balva – apgūt profesiju pirmajā augstskolā un visu mūžu nostrādāt šajā profesijā.    

10. Nevaru saprast, kāda profesija man būtu vispiemērotākā

Vēlmes un intereses saistībā ar kādu konkrētu profesiju mainās laika gaitā un atkarībā no tā, kādā dzīves posmā esam, kādā vidē uzturamies un kādiem piemēriem vēlamies līdzināties. Profesijas izvēli nosaka arī aktuālās tendences profesionālajā vidē, mode un pieprasījums. Domāju, katrs var nosaukt dažus piemērus profesijām, kas bija populāras pirms 20, 10 vai 5 gadiem. Iespējams, ka profesija, kas šķita piemērota un tīkama 20 gadu vecumā, piemēram, 35 gados vairs nebūs aktuāla. Vispirms ir svarīgi pieņemt, ka intereses un vajadzības laika gaitā var mainīties, un ir jābūt gataviem apgūt arvien kaut ko jaunu.

Lai iegūtu pēc iespējas precīzāku atbildi uz jautājumu, kāda profesija ir piemērotākā, jāiepazīst sevi. Ir jāatbild uz vairākiem svarīgiem jautājumiem:

• kādas ir manas intereses;
• kādas ir manas prasmes un kompetences;
• kāda ir mana pieredze;
• kādi ir mani talanti un personības iezīmes.

Tā ir ļoti plaša analīze, kurā vislabāk var palīdzēt karjeras konsultants individuālā konsultācijā, izmantojot strukturētu interviju un dažādus profesionālās piemērotības testus. Pēc konstruktīvas analīzes konsultants palīdzēs noteikt vēlamos studiju virzienus. Šādu izpēti var veikt arī pats, bet tad būtu ieteicams katru punktu pierakstīt uz lapas. Jāņem vērā arī citi faktori – studiju iespējas, faktiskās darba iespējas –, kā arī kopumā jāapsver nākotnes plāni. Noteikti ir vērts iepazīties ar konkrētās profesijas darba specifiku, visu, ko tā ietver, piemēram, konkrētus darba pienākumus, ar cik daudziem cilvēkiem ikdienā jākomunicē, atalgojuma formātu, kopējo amata atbildību un tamlīdzīgi. Vajadzētu arī padomāt, par kādām nākotnes profesijām sapņojāt bērnībā, kādu profesiju pārstāvji jums simpatizē, kādiem cilvēkiem vēlaties līdzināties, kādā sabiedrībā ir patīkami uzturēties. Noteikti varat palūgt draugiem, lai viņi noraksturo jūsu stiprās puses un izsaka savas domas, kāda profesija jums būtu atbilstoša. Pareizo atbildi var iegūt tikai katrs pats, jo, visticamāk, jūs jau zināt, ko vēlētos darīt, bet reizēm šīs vēlmes ir dziļi apslēptas vai ir grūti noticēt sev. Ir būtiski veikt sevis profesionālo izpēti un uzdot sev jautājumu – varbūt ir vērts sākt savu uzņēmējdarbību un izstrādāt daudzsološa biznesa plānu? Te var palīdzēt arī atbilstoša biznesa studiju programma ar praktisku ievirzi.

Noskaties video, kā Biznesa vadības koledžas absolvente uzsāka savu biznesu jau studiju laikā.

Kopsavilkums

Apkopojot iepriekšminēto, var teikt, ka studiju un attiecīgi profesijas izvēle nav viegls process jebkurā vecumā. Katrā dzīves posmā aktuāli būs citi jautājumi, un būtiskākais ir apzināties, kādi tieši faktori ietekmē jūsu izvēli un ar ko būs jārēķinās, sākot studijas. Taču nevajadzētu baidīties studēt, jo studijas sniedz ļoti daudz ieguvumus – no jaunu zināšanu iegūšanas līdz jauniem draugiem. Turklāt jebkurā vecumā uzsāktas studijas sniedz lielu gandarījumu par pabeigtu augstskolu, un tas ir neaprakstāms prieks.

Biznesa vadības koledžas profesionālās īsā cikla augstākās izglītības ieguves formāta ieguvumi:

• iespējas studēt attālināti, tādējādi apvienojot darbu un ģimenes dzīvi ar studijām;
• studiju materiālu iespējams apgūt sev ērtā laikā, savukārt klātienes lekcijas var apmeklēt, izmantojot tiešsaistes platformu;
• studijas ir pieejamas jebkurā vietā, arī dzīvojot jebkurā Latvijas pilsētā vai ārvalstīs;
• studēt iespējams arī māmiņām ar maziem bērniem, jo var studēt mājās un paralēli rūpēties par mazuli;
• vēl daudz citu labu ieguvumu, par kuriem var izlasīt šajā rakstā.

Lai ikvienam izdodas:

• atrast sev piemērotu studiju programmu;
• studēt ar prieku;
• veiksmīgi sevi pierādīt darba vidē!

Ieteikumi, kā izvēlēties piemērotāko studiju programmu

1.  Iepazīstieties ar statistiku – kādas profesijas būs pieprasītas tuvākajā laikā, kuras profesijas piedzīvo strauju izaugsmi vai norietu.

Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes līdz 2040. gadam liecina, ka tuvākajā laikā darba tirgū būs liels pieprasījums pēc inženierzinātņu, informācijas tehnoloģijas un dabaszinātņu speciālistiem.

2.  Noskaidrojiet savu profesionālo piemērotību dažādām profesijām, piemēram, aizpildiet internetā vidē brīvi pieejamo Džona Hollanda profesionālās piemērotības testu vai arī NVA mājaslapā pieejamos prasmju novērtēšanas testus.
3.  Daudzpusīgi izziniet sevi. Šo procesu var strukturēt pēc šeit minētajiem punktiem (vislabāk pierakstīt uz papīra, veidojot domu karti vai tabulu. Var izmantot arī dažādas digitālās platformas, kas piedāvā grafiskās sagataves, piemēram, Canva.com vai Miro.com). 

• Intereses un talanti – viss, kas jūs interesē, sākot jau no bērnības. Šeit var rakstīt visu, it īpaši hobijus, vaļaspriekus, profesionālās intereses u. c.
• Vērts arī padomāt, vai ir kāda joma, kas jūs interesē papildus ikdienas darbiem, piemēram, pavārmāksla, fotografēšana, dārzkopība.
• Īpašības un raksturs – aprakstiet, kāds cilvēks jūs esat, savas rakstura īpašības. Varat pierakstīt, kādu raksturojumu bieži dzirdat no citiem, piemēram, “esmu ļoti komunikabls”. Kādas situācijas jums patīk, kādas savukārt izraisa diskomfortu.
• Prasmes. Šeit jāuzskaita jūsu prasmes – gan tās, kas ir saistītas ar konkrēta darba veikšanu, tā sauktās darba prasmes (hard skills), gan cilvēkprasmes (soft skills), piemēram, atvērtība un empātija.
• Individuālās vērtības – aprakstiet to, kas jums ir svarīgs attiecībā uz darbu un privāto dzīvi. Cik daudz esat gatavs strādāt, kāds ir darba un privātās dzīves līdzsvars, izaugsme, ikdienas satraukuma līmenis saistībā ar darbu utt. Tāpat uzrakstiet, ko sagaidāt no karjeras kopumā, kādā darbavietā vēlētos strādāt utt.

Uzrakstot šos punktus uz papīra, daudz labāk iespējams saskatīt kopsakarības un pieņemt lēmumu saistībā ar interesējošo nodarbinātības jomu. Ar šādu analīzi var ne tikai noskaidrot vēlamo studiju virzienu, bet arī pieņemt lēmumu par karjeras maiņu vai atklāt kādu jaunu vaļasprieku. Iespējams, pieņemt lēmumu palīdzēs iespēja izmēģināt studiju vidi un materiālus bez maksas  - Biznesa vadības koledžā!