Satraucas par kartupeļu ražu, vai mums to pietiks. Kā aug un cik daudz kartupeļu šoruden novāksim?
Septembrī sāksies lielā kartupeļu novākšana lielsaimniecību laukos, bet mazajās piemājas saimniecībās radi un draugi tiks sasaukti uz tradicionālajām kartupeļu talkām. Un kā katru gadu visus interesē jautājums – kāda būs raža? Prognozes visdažādākās - sākot no tā, ka gaidāma tāda pati kartupeļu raža kā pērn, ja ne pat labāka, bet citi atkal prognozē teju vai bada gadu. “Kas Jauns Avīze” skaidro, kā ir patiesībā.
Pēdējos gados kartupeļu lauku platības Latvijā ir stabilizējušās. 2024. gadā tās bija nedaudz zem 13 000 hektāriem, tas nozīmē, ka aptuveni 0,2% Latvijas zemes ir kartupeļu lauki. Lai visu Latvijas tautu pabarotu ar kartupeļiem, pietiek pat ar uz pusi mazāk kartupeļu lauku, ja katrā hektārā novāc ap 20 tonnām un kartupeļu patēriņš ir tāds pats kā līdz šim – gada laikā viens cilvēks Latvijā apēd vidēji ap 75 kilogramus kartupeļu (2020. gadā kartupeļu raža bija 22,4, 2021. – 24, 2022 – 20,2, bet 2023 – 23,3 tonnas no hektāra, kas ir divreiz vairāk nekā nepieciešams). Bet te jāteic, ka mēs kartupeļus izmantojam arī lopbarībai un eksportējam (Latvijā kartupeļu imports/eksports pārsvarā notiek Eiropas Savienības robežās).
Tā kā runāt par kartupeļu bada gadu ir pārspīlēti. Labākajos laukos var būt pat 40 tonnas no hektārā, bet var būt arī lauki, kur ir desmit tonnas, bumbuļi ir noslīkuši un labākajā gadījumā izmantojami tikai lopbarībai. Līdzīga kartupeļu ražā kā Latvijā ir Lietuvā, mazāk Igaunijā – no 18 līdz 22 tonnas no hektāra.
Prognozes krasi atšķirīgas
Šis gads lauksaimniekiem, arī kartupeļu audzētājiem, ir īsts pārbaudījums, saka zemnieki. Vēss un mitrs pavasaris, sausuma viļņi jūlijā un ilgstošas lietavas Latgalē un Vidzemē būtiski ietekmējušas kartupeļu attīstību. Dažos laukos ūdens stāv vagās, citur atkal sausums. Ir vietas, kur kartupeļi ir sapuvuši, bet citur tie aug lieliski. Tas viss ir ļoti nevienmērīgi. Prognozētā raža šobrīd ir plašā diapazonā - no 10 līdz 35 tonnām no hektāra, atkarībā no reģiona un lauku mitruma. Visnelabvēlīgākā situācija varētu būt Latgalē un Vidzemē, kur dažos laukos pat varētu iegūt tikai piektdaļu no cerētās ražas.
Agrie kartupeļi šogad tirgū parādījās nedaudz vēlāk – galvenokārt jūlija vidū. Raža atsevišķās saimniecībās ir apmierinoša, taču pavasara aukstums kavēja bumbuļu attīstību. Vairākos reģionos mitruma trūkums, savukārt citos – pārlieku liels mitrums, atstājis negatīvu iespaidu uz kartupeļu kvalitāti. Tomēr kopumā vietējam tirgum kartupeļu pietiks, apliecina audzētāji.
Vislabāk agrie kartupeļi auguši Kurzemē (22-28 tonnas no hektāra) un Zemgale (22-27 tonnas). Vidzemē Latgalē vidēji iegūtas vien 18-23 tonnas no hektāra. Vidzemē nelabvēlīgu situācija radīja lokāli plūdi, bet Latgalē – masveida plūdi un kartupeļu puve. Latgalē un Vidzemē kartupeļu audzētāji ziņo par kritisku situāciju, zemnieki Rēzeknes un Madonas pusē stāsta par peļķēm vagās, miglojumu neefektivitāti un bažām, vai vispār būs iespējams visu novākt. Daļa kartupeļu jau ir sapuvusi zemē, bet vietās, kur tie paspēja sadīgt pirms lietavām – raža vēl varētu būt glābjama.
“Mēs esam nenoteiktības priekšā”
Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētājas vietnieks Ilgvars Krūmiņš “Kas Jauns Avīzei” saka: “Situācija ir ļoti atšķirīga. Ir tādas platības, kur burtiski viss ir izslīcis un ražas nebūs vispār. Tas viss atkarīgs no konkrētā reģiona un pat no atsevišķa lauka mikroapstākļiem. Vairumā gadījumu problēma ir pārlieku lielais mitrums.
Un tas, kas rada vēl lielāku bažu, ir kartupeļu lakstu puve. Šajā mitrajā, siltajā un sutīgajā laikā infekcijas izplatība ir strauja. Ir ļoti grūti paredzēt, kā tas viss attīstīsies. Mēs esam nenoteiktības priekšā.”
Pavasaris bija vēss, stādīšana kavējās, līdz ar to arī kartupeļu attīstība bija lēnāka, teic Ilgvars Krūmiņš. Agrīnās šķirnes cieta no šī vēsuma. Taču tagad, sezonai turpinoties, kartupeļi ir panākuši attīstības tempu, un raža ir tuvu tam, ko varēja cerēt. Daudzi jau ir novākti, piemēram, galda kartupeļi. Agrie kartupeļi šogad tirgū parādījās nedaudz vēlāk, bet tie tomēr izauga pietiekami labi.
Par to, vai šoruden sagaidāms kartupeļu neražas gads, viņš saka: “Tas ir pārspīlējums! Jā, ir reāls risks, un būs saimniecības, kas cietīs zaudējumus. Taču ir arī tādi lauki, kur raža būs ļoti laba. Šogad vienkārši būs milzīgas atšķirības starp saimniecībām un reģioniem. Dažviet būs sapuvuši stādījumi, bet citur - novākums pat virs 30 tonnas no hektāra. Tāpat pašlaik no aprites tiek izņemti daudzi efektīvi augu aizsardzības preparāti, kas apgrūtina cīņu ar slimībām, īpaši mitros gados.
Būs zemnieki, kas cietīs zaudējumus, jo, atšķirībā no labības laukiem, apdrošinātāji kartupeļu laukus neapdrošina. Par to Ilgvars Krūmiņš saka: “Diemžēl kartupeļi apdrošināšanas tirgū tiek uzskatīti par pārāk riskantiem. Parasti apdrošina labību, jo tā ir paredzamāka. Ar kartupeļiem ir pārāk daudz nezināmā - piemēram, puve, mitrums, sala ietekme. Tāpēc tie reti tiek iekļauti apdrošināšanas polisēs.”
Gala rezultāts nav prognozējams
“Šobrīd situācija ir, kā saka, “sagriezusies” ļoti dažādi. Vieni saimnieki saka – kartupeļi ir sapuvuši, lauki pārmitri, tehnika nemaz nevar iebraukt. Citi saka, ka raža izskatās cerīga – varētu būt līdz pat 30 tonnām no hektāra,” “Kas Jauns Avīzei” situācija vērtē Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja Aiga Kraukle. “Katrā saimniecībā katrs lauks ir ar savu realitāti. Man pašai mājās sausums – gribētos lietu. Bet laukos 30 kilometrus tālāk ūdens stāv vagās. Tāpēc neviens šobrīd nevar skaidri pateikt, kāds būs gala rezultāts. Tas nav prognozējams.
Tomēr bažām, ka paliksim bez “otrās maizes” nav pamata, saka Aiga Kraukle: “Tik traki noteikti nebūs. Jā, dažviet tiešām vagās ir stāvošs ūdens, taču ceram, ka turpmākie laikapstākļi situāciju stabilizēs. Ja tas notiks, tad nebūs arī masveida puves. Kartupeļi būs. Jautājums tikai – cik un kādā kvalitātē?
Kartupeļi šobrīd intensīvi aug, bet vietās, kur trūkst mitruma, tie cieš no sausuma. Savukārt vietās, kur stāv ūdens, varētu būt problēmas ar uzglabāšanu – īpaši, ja bumbuļi attīstās pārlieku mitros apstākļos. Tad poras ir atvērtas un baktērijas, mikroorganismi var radīt puvi.”
Kartupeļu novākšana sāksies septembrī un tā ilgs līdz mēneša beigām. Protams, kartupeļu talkas var rīkot arī oktobrī, bet tas ir nedroši, saka Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja: “Nevar zināt, kādi būs oktobra laikapstākļi, tāpēc drošāk ir visu novākt jau septembrī. Protams, ja laika apstākļi ļauj, teorētiski kartupeļi var augt ilgāk, taču tas ir risks.” Cik ražīgas būs šīs kartupeļu talkas, šobrīd nav prognozējams, jo aktīvais augšanas laiks vēl ir priekšā. “Mēs patiesi nezinām, kā viss beigsies – to rādīs rudens. Visu noteiks laikapstākļi,” teic Aiga Kraukle.
