Vides dienests skaidro Ventas upē notikušās zivju bojāejas iemeslus
Pēc veiktajām analīzēm secināts, ka zivju bojāeju Ventā, visticamāk, izraisījusi vairāku faktoru kombinācija, informēja Valsts vides dienesta Sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.
Jūnijā, reaģējot uz makšķernieku un iedzīvotāju ziņojumiem par Ventā konstatētām bojāgājušām, mirstošām un ar netipiskiem plankumiem pārklātām zivīm, VVD inspektori veica pirmreizēju upes posmu apsekošanu un ievāca zivju paraugus bojāejas cēloņa noteikšanai.
Analīzēs vimbām konstatēti parazīti, baktērija Aeromonas veronii un sēnīšu infekcija, kas norāda uz vispārēju zivju organisma novājināšanos.
Kā skaidro Jalinska, šo stāvokli, iespējams, veicinājis zivju pēcnārsta izsīkums un īslaicīgi, zivīm nelabvēlīgi ūdens vides apstākļi - piemēram, paaugstināta ūdens temperatūra vai organiskais piesārņojums. Šādos apstākļos zivis kļūst uzņēmīgākas pret slimībām.
VVD norāda, ka lielākā vai mazākā apjomā iepriekš minētās baktērijas, parazīti un sēnītes ir sastopamas ikvienā ūdenstilpē un tās kopumā neapdraud veselīgu zivju populāciju, kā arī cilvēku veselību.
Kā vēstīts, sadarbībā ar Valsts zinātnisko institūtu "BIOR" un Pārtikas un veterināro dienestu tika iegūti zivju paraugi laboratoriskajiem izmeklējumiem. Paraugu ņemšanas vietā tika veikti arī ūdens parametru mērījumi, nosakot ūdens temperatūru, pH līmeni, elektrovadītspēju un izšķīdušā skābekļa daudzumu. Piesārņojums netika konstatēts, un upes ūdens stāvoklis ir atbilstošs.
