Jenotsuņu amizantā pastaiga Vidusdaugavas mežniecībā. VIDEO
“Latvijas valsts mežu” (LVM) Vidusdaugavas reģiona mežierīcības meistars Uldis Dzērve, veicot darba pienākumus, novērojis un iemūžinājis video jenotsuņu mazuļu rotaļas. LVM Vidusdaugavas reģions ir plašs – tas stiepjas no Ogres rietumos līdz Pļaviņām austrumos un Bauskas dienvidos līdz Ērgļiem ziemeļos.
LVM raksta: “Jenotsuņus var sastapt galvenokārt mitros jauktu koku un lapu koku mežos, purvu, ezeru vai upju tuvumā, dažādu ūdenstilpju piekrastes zonās, ar krūmiem aizaugušās palieņu pļavās, zāļu purvos un citās purvmalās. Eiropā šī suga tiek uzskatīta par nevēlamu.”
Jenotsuņi Latvijā kopš 1943. gada
Jenotsuns (nejaukt ar jenotu) ir suņu dzimtas plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts grupai. Jenotsuns ir vienīgā mūsdienās izdzīvojusī suga jenotsuņu ģintī. Viņš ir Austrumāzijas dzīvnieks, kas vēsturiski apdzīvo Ķīnas, Korejas, Japānas un Sibīrijas dienvidaustrumu teritorijas. Jenotsuns uz dzīvi apmetas gan kalnos, gan līdzenumos, jenotsunim īpaši patīk mežs, un viņš labi iedzīvojas kaimiņos cilvēkiem. Laikā no 1931. gada līdz 1955. gadam jenotsuns kā vērtīgs kažokzvērs tika ievests Krievijas Eiropas daļā no Sibīrijas un ātri iedzīvojās jaunajos apstākļos. Latvijā 1948. gadā tika ievesti 33 jenotsuņi, 1960. gadā Latvijā jau tika nomedīti 4210 jenotsuņi. No Latvijas tas izplatījās Igaunijā un Lietuvā, tālāk tas nokļuva Somijā, un šobrīd ir sastopams gan Francijā, gan Rumānijā, gan Itālijā un Šveicē.
Jenotsuns Latvijā pirmo reizi parādījās 1943. gadā. Pirms Otrā pasaules kara Latvijā jenotsuni neviens vēl nebija redzējis. Šobrīd oficiālais jenotsuņa statuss Latvijā pēc Medību noteikumiem ir nelimitētais medījamais dzīvnieks. Tas nozīmē, ka drīkst nomedīt neierobežotu dzīvnieku skaitu (gadā nomedīja ap 8000 jenotsuņu). Pērn Latvijā bija uzskatīti 28 800 jenotsuņi.
