
Ielūkojamies izstādes “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi” iekārtošanas procesā

Izstāde "Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi" notiek no 2025. gada 5. jūlija līdz 30. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā Rīgā (Jaņa Rozentāla laukumā 1). Tā ir unikāla iespēja pirmo reizi Ziemeļeiropā aplūkot apjomīgu kolekciju no Florences Ufici galerijām — aptuveni 74 meistardarbus no Piti pils Modernās mākslas galerijas, kas aptver Itālijas mākslas virzienus no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta starpkaru periodam.
Šīs izstādes unikālums slēpjas tajā, ka tā ir kopdarbs un pilnīgi jauns kultūras produkts. Tā nav tā, ka Ufici galerijai ir izstāde, kuru mēs vienkārši nopērkam, izstādām un priecājamies par tās konceptu. Šajā gadījumā koncepts tika izstrādāts kopā ar kuratoru Dr. Gvičardo Sasoli (Guicciardo Sassoli de’ Bianchi Strozzi), ar kuru mēs jau iepriekš sadarbojāmies, veidojot Omara Galjāni un Lorenco Puljizi izstādi. Šīs izstādes konceptā abi laikmetīgās mākslas meistari uzstāja uz kādu Venēcijas ģēnija Tintoreto darbu no Ufici galerijas. Un tā sākās mūsu sadarbība ar Ufici, stāsta Astrīda Rogule, projekta vadītāja, izstādes kuratore, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja.
Otra unikālā iezīme ir tā, ka mēs šīs izstādes konceptā pieskaramies laika posmam, kuru mazāk zinām, domājot par pašu Ufici galeriju. Tas ir 19. gadsimta vidus un vēlāk jau 20. gadsimts līdz pat Otrajam pasaules karam. Par Ufici galeriju parasti runājam Leonardo da Vinči, Rafaela, Mikelandželo un Botičelli daiļrades kontekstā, bet šeit ir atdzimšanas laiks, kad rodas Itālijas valsts, un tas sakrīt ar mūsu nacionālās atmodas laiku. Itālijas mākslinieku darbi izstādē ir parādīti sarunā ar Latvijas 19. gadsimta beigām un klasiskā modernisma mantojumu, ko mākslas pazinēji Latvijā un pasaulē uzskata par vienu no starptautiski visaugstāk novērtētajām Latvijas kultūras vērtībām.

Vēl unikāli ir tas, ka pirmo reizi visā Ziemeļeiropā Ufici galerija ir pārstāvēta ar tik daudziem mākslas darbiem – 74 mākslas darbiem. Tie nav tikai gleznas, bet arī skulptūras, un tāpēc šāda vērienīga ekspozīcija prasīja unikālu menedžmentu. Līdz ar to tika izveidots interesants modulis, jo LNMM pārstāvēja arī itāļu mākslas projektu kompānija biedrība "Nuova Artemarea", kas uzņēmusies pārraudzību par ļoti smalkām organizatoriskām niansēm, un šo procesu vadīja kurators Gvičardo Sasoli. Tomēr vēlos uzsvērt, ka Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir vadošais partneris šajā projektā ar Ufici.
Unikāls ir arī stāsts par dialogu ar Latvijas mākslinieku darbiem. Atkāpjoties nedaudz pagātnē, 2021. gadā Rīgā no Ufici galerijas Rīgā ieradās diezgan liela pārstāvju grupa, un brīvajā laikā viņi tika ielūgti arī uz mūsu galveno ēku Rozentāla laukumā. Tur viņi ieraudzīja mūsu ekspozīciju, un tas radīja milzīgu interesi par šo periodu Latvijas mākslā, īpaši par klasisko modernismu. Tieši tad kurators Gvičardo Sasoli pirmo reizi ieminējās par vērienīga mākslas projekta veidošanu.
Atlasi šai izstādei lielākoties veica pats Gvičardo Sasoli sadarbībā ar mūsu izcilāko pētnieci un izstādes zinātnisko konsultanti Aiju Brasliņu. Esam strādājuši pie šī projekta trīs gadus, un nu atklāšanas brīdis ir pavisam tuvu.
Par izstādi "Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi"
Pirmo reizi Ziemeļeiropā tiek eksponēta tik apjomīga kolekcija no Ufici galerijām (Le Gallerie degli Uffizi) Florencē - 74 meistardarbi no Piti pils (Palazzo Pitti) Modernās mākslas galerijas pamatekspozīcijas un krājuma. Izstāde atspoguļo Itālijas nozīmīgākos mākslas virzienus un strāvojumus no makjajoli (macchiaioli) grupas līdz divizionismam, no simbolisma līdz itāļu ekspresionisma formām, no futūrisma līdz modernajam klasicismam. Stāstu par Itālijas mākslu no valsts tapšanas 1861. gadā līdz 20.gadsimta starpkaru periodam papildina vēsturiskās paralēles ar Latvijai būtiskām norisēm un dialogs ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcijas pērlēm.
Projekts ir unikāls ar to, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma izpētē piedalās ievērojami Itālijas mākslas zinātnieki, kuri kopā ar LNMM speciālistiem veido ne tikai izstādes, bet arī zinātnisko lasījumu un kataloga konceptu. Starptautiskajā komandā strādā abu muzeju speciālisti: Ufici galeriju Piti pils Modernās mākslas galerijas vadītājas Dr. Vanesa Gavjoli (Vanessa Gavioli) un Dr. Elena Markoni (Elena Marconi), projekta kuratori LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule un biedrības "Nuova Artemarea" prezidents, mākslas pētnieks, kurators Dr. Gvičardo Sasoli (Guicciardo Sassoli de’ Bianchi Strozzi) sadarbībā ar vadošo LNMM pētnieci, Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas (18. gs.-20. gs. 1. puse) vadītāju Dr. art. Aiju Brasliņu. Ekspozīcijas dizaina autors - mākslinieks Artūrs Analts.
Itālijas mākslinieku darbi izstādē parādīti sarunā ar Latvijas 19. gadsimta beigu un klasiskā modernisma mantojumu, ko mākslas pazinēji Latvijā un pasaulē uzskata par vienu no starptautiski visaugstāk atzītajām Latvijas kultūras vērtībām. Šāda pieeja atbalsta padziļinātu gan abu valstu, gan visas Eiropas kopīgo kultūras saišu un mijiedarbes naratīvu.
Izstādes nosaukums "Itālijas gaisma" atspoguļo 19. gadsimta vidus un beigu tendenci - gaisma kļuva par svarīgāko elementu vairāku mākslas virzienu uzskatu sistēmā. Ne velti 19. gs. nogali dēvē par vizuālās mākslas "gaismas gadiem", kad notika fundamentālas izmaiņas mākslas mērķī, saturā un formā. Māksliniekus kā Itālijā, tā Latvijā aizrāva risinājumi, kā izmantot gaismu vai tās trūkumu, lai pastāstītu stāstu un panāktu īpašu noskaņu.
19.-20. gs. mijā daudzi latviešu mākslinieki apceļoja Itāliju, gūstot neaizmirstamus mākslas iespaidus - studējot vecmeistarus, apgūstot prasmes un pat iesaistoties Itālijas mākslas procesos. Šim savstarpējās bagātināšanās laikam ekspozīcijā ir veltīta atsevišķa sadaļa, kas vēsta ne tikai par latviešu mākslinieku pieredzi Itālijā, bet arī par dažādām sadarbības formām Itālijā un Latvijā.
Ufici galeriju krājumu izstādē reprezentē daudzi spilgti itāliešu mākslinieki, tostarp Džovanni Fatori, Telēmako Sinjorīni, Silvestro Lega, Federiko Dzandomenegi, Džovanni Boldīni, Medardo Roso, Frančesko Džoli, Džordžo Kīnerks, Plīnio Nomellīni, Antonio Dongi, Viktors Grubiči de Dragons, Džino Severīni, Džordžo de Kiriko, Elizabete Čaplina, Aldo Karpi, Gvido Marusigs, Leonardo Dudrevills, Karlo Karrā, Italo Grizelli un Džordžo Morandi. Itālijas sadaļu papildina Neno Mori, Alberto Saljeti un Filipo Marfori-Savīni mākslas darbi no LNMM kolekcijas - 1930. gados Rīgas pilsētas mākslas muzejs tos iegādājās pēc Latvijā notikušajām itāļu mākslas izstādēm.
No Latvijas puses mākslas dialogā iesaistās Kārlis Hūns, Jūlijs Feders, Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Johans Valters, Jāzeps Grosvalds, Jēkabs Kazaks, Voldemārs Matvejs, Pēteris Krastiņš, Teodors Zaļkalns, Gustavs Šķilters, Niklāvs Strunke, Aleksandra Beļcova un Jānis Liepiņš.
Izstādi pavada plaša pasākumu programma, kuru vidū īpaši jāizceļ zinātniskie lasījumi "Itālijas gaisma" trīs sesijās. Turpinot martā aizsākto stāstījumu, jūlijā un novembrī pazīstami itāliešu un latviešu mākslas pētnieki piesātinās ekspozīcijas saturu ar jaunām niansēm.
Sadarbībā ar Ufici galerijām un biedrību "Nuova Artemarea" vadošajā Itālijas mākslas izdevniecībā "Treccani" izdots bagātīgi ilustrēts katalogs latviešu, itāliešu un angļu valodā.
Projektu "Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi" realizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Ufici galerijām un biedrību "Nuova Artemarea" ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Rīgas domes, Itālijas Republikas vēstniecības Rīgā, Rietumu Bankas, Latvijas Republikas vēstniecības Itālijā, "Casa Nostra", "Neiburgs", SIA "Alfor" atbalstu.
Projektu atbalsta Rietumu Banka
“Būdami viens no lielākajiem mākslas mecenātiem Latvijā, esam gandarīti atbalstīt šo unikālo projektu. Man ir patiess prieks, ka par mājvietu šim būtiskajam starptautiskajam kultūras notikumam ir izvēlēta tieši Rīga. Patiesi, Latvijas galvaspilsēta arvien vairāk pozicionē sevi kā vienu no Eiropas kultūras centriem – pie mums norisinās augstākā līmeņa izrādes, koncerti un izstādes, mūsu mākslinieki tiek atzīti tālu ārpus valsts robežām. Arī šajā izstādē vērosim latviešu gleznotāju radītās pasaules kulturālā mantojuma mēroga vērtības, ar kurām varam lepoties. Kā vietējā, Latvijas, banka, mēs esam dziļi pārliecināti, ka ir ļoti būtiski atbalstīt mākslu, veicināt tās pieejamību un attīstību, veidojot Latviju par vienu no nākotnes kultūras un intelektuālās jomas līderiem,” norāda Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja.