"Es godprātīgi pildīju savus pienākumus," - Ždanoka izsakās par savu krimināllietu un to, kāpēc dzīvo Briselē

Streiki Beļģijā un viņu ietekme uz tiesas procesu

Tatjana Ždanoka savā paziņojumā sociālajā vietnē "Facebook" norādīja, ka Beļģijā ir iespējams streikot ne tikai lauksaimniekiem un transporta darbiniekiem, bet arī tiesnešiem. Viņa atklāja, ka šī iemesla dēļ viņas sūdzības sprieduma pasludināšana, kas bija paredzēta 25. jūnijā, ir pārcelta uz septembri, jo tiesneši piedalīsies vispārējā Beļģijas streikā. 

Ždanoka, komentējot šādu situāciju, uzsvēra, ka Beļģijā streiki tiek izmantoti kā līdzeklis pret Beļģijas valdības iecerētajām tiesu sistēmas reformām, kuras tiesneši uzskata par apdraudējumu tiesu neatkarībai. Viņa izteica cerību, ka streiki palīdzēs saglabāt tiesu sistēmas kvalitāti un neatkarību, norādot, ka viņa uzskata Beļģijas tiesu sistēmu par objektīvu un godīgu. "Vai Briseles tiesa ir neatkarīga? Mana divdesmit gadu pieredze darbā šajā pilsētā ļauj cerēt, ka tā ir. Šo cerību nostiprināja ziņa par tiesnešu apņēmību iziet streikā, lai pretotos Beļģijas valdības uzsāktajai reformai, kuru viņi uzskata par uzbrukumu tiesu sistēmas neatkarībai un kvalitātei."

Krimināllieta un Ždanokas pozīcija

Krimināllieta, kas saistīta ar Tatjanu Ždanoku, attiecas uz iespējamo viņas sadarbību ar Krievijas specdienestiem. Ždanoka norādīja, ka Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) apsūdz viņu par to, ka viņa esot veicinājusi Krievijas kopienas konsolidāciju Latvijā, kā arī informējusi ārzemju sabiedrību par situāciju ar krievvalodīgajiem Latvijā. "Latvijas Valsts drošības dienests apsūdz mani par to, ka es godprātīgi pildīju savus deputāta pienākumus, ievērojot izvirzīto priekšvēlēšanu programmu," sacīja Ždanoka. "Es veicināju krievu kopienas konsolidāciju un pašorganizēšanos Latvijā; informēju ārzemju sabiedrību par situāciju ar krievvalodīgajiem Latvijā; radīju pamatu atbalsta mobilizēšanai Latvijas krievu atbalstam no Krievijas sabiedrības puses."

Viņa uzsvēra, ka viņas darbības, tostarp informatīvā darba veikšana, neesot nelikumīgas un ka neviena neatkarīga tiesa nevarētu tās atzīt par nelikumīgām. "Tiesnesim no Eiropas Savienības dibinātājvalsts būtu jāšaubās par jaunās ES dalībvalsts pieķeršanos šāda tiesiskuma principam," viņa piebilda, atsaucoties uz Latvijas tiesu sistēmas neatkarības problēmām. Ždanoka uzskata, ka Latvijas tiesas ir pakļautas politiskām ietekmēm, un šī iemesla dēļ viņa izvēlējusies dzīvot Briselē.

Eiropas Parlamenta deputātes imunitāte un politiskās apsūdzības

Ždanoka arī uzsvēra, ka viņai bija Eiropas Parlamenta deputātes imunitāte līdz 2024. gadam, kas aizsargāja viņas politisko darbību. Viņas advokāti norāda, ka apsūdzības ir politiski motivētas, jo tās tiek izvirzītas pēc viņas deputāta pilnvaru beigām. Tāpat viņa uzskata, ka šīs apsūdzības ir mēģinājums izrēķināties ar viņu par viņas politiskajiem uzskatiem un darbību.

"Šis fakts, ka tiek izvirzītas apsūdzības pret mani, sniedz iespēju izgaismot esošās problēmas Latvijā attiecībā uz mūsu krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem," viņa piebilda, norādot, ka viņas cīņa turpinās, pārejot no parlamentārās skatuves uz tiesu. Viņa uzskata, ka viņas gadījums var palīdzēt izgaismot plašākas problēmas saistībā ar mazākumtautību tiesībām un diskrimināciju Latvijā.

Kratīšanas un izmeklēšanas turpināšanās

Jaunākā informācija par Ždanokas krimināllietu liecina, ka viņai ir piemērots aizdomās turētās statuss kriminālprocesā, kuru izmeklē VDD. 2024. gada novembrī Beļģijas policija veica kratīšanu viņas dzīvoklī Briselē pēc Latvijas ģenerālprokurora pieprasījuma. Tomēr Ždanoka šo kratīšanu apstrīdējusi un gaida Beļģijas tiesas lēmumu par konfiscēto materiālu tālāku izmantošanu. VDD norādījusi, ka viņas atrašanās ārpus Latvijas kavē izmeklēšanas gaitu, un tiesas process Beļģijā var aizņemt ilgu laiku.

Izmeklēšanas gaitā VDD Latvijā ir veicis kratīšanas un izņēmis datu nesējus, piezīmes un dokumentus, kas saistīti ar Ždanoku. Publiskotās e-pasta sarakstes, kas iegūtas no viņas uzlauztās pastkastes, liecina, ka Ždanoka vismaz kopš 2004. gada regulāri atskaitījusies Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbiniekiem un lūgusi finansējumu pasākumu rīkošanai. Ždanoka šo sadarbību noliedz un uzskata apsūdzības par politiski motivētām.

Advokātu arguments un tiesiskās cerības

Ždanokas advokāti norāda, ka viņai bija Eiropas Parlamenta deputātes imunitāte līdz 2024. gadam, kas aizsargāja viņas politisko darbību, un viņi uzskata, ka apsūdzības ir mēģinājums izrēķināties ar viņu pēc deputāta pilnvaru beigām. Viņas juridiskie pārstāvji arī pieprasa, lai tiesas process tiktu vērtēts objektīvi un neatkarīgi, kā arī uzstāj uz viņas tiesībām aizstāvēt sevi no politiski motivētiem apsūdzību mēģinājumiem.

Lieta joprojām ir izmeklēšanas stadijā, un Beļģijas tiesas lēmums par kratīšanā konfiscētajiem materiāliem būs svarīgs turpmākai lietas virzībai. VDD priekšnieks Normunds Mežviets iepriekš norādījis, ka Ždanokas atrašanās ārpus Latvijas kavē lietas izmeklēšanu, un tiesas process Beļģijā var aizņemt ilgu laiku, kas varētu ietekmēt lietas iznākumu.

Kas zināms par finansējumu? 

Tatjana Ždanoka vismaz kopš 2004. gada lūdza naudu savām aktivitātēm no Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) un ar to saistītām organizācijām, kas arī saņēmušas finansējumu no Maskavas. Šie līdzekļi tika izmantoti pasākumu rīkošanai, taču Ždanoka pati noliedz sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu un uzskata, ka viņas saziņa ar šīm personām bija ideoloģiska, nevis finansiāla. Latvijas drošības dienesta pārstāvis norādījis, ka Ždanokai kā Eiropas Parlamenta deputātei bija pietiekami līdzekļu.

Papildus ir zināms, ka Krievijas diplomātijas fonds "tautiešu atbalstam" Latvijā ir finansējis arī Tatjanas Ždanokas tēla veidošanu un citus projektus, kas liecina par plašāku ārvalstu atbalstu viņas aktivitātēm, taču konkrēti naudas avoti un summas personīgi Ždanokai nav detalizēti publiskoti.

Valsts drošības dienests turpina izvērtēt šo informāciju kriminālprocesa ietvaros, un precīzi finanšu dati par naudas plūsmām joprojām nav publiski pieejami.

Attiecībā uz politisko partiju finansējumu, 2009. gadā Latvijas Krievu savienība oficiāli saņēma ziedojumus vairāk nekā 165 000 latu (aptuveni 235 000 eiro) pirmajos piecos mēnešos, taču tika pieļauts, ka papildus tam partija saņēma arī netiešu atbalstu no ārvalstīm, kas likumīgi nav atļauts.

Turklāt ar Ždanoku saistītā Latvijas Cilvēktiesību komiteja 2024. gadā no Krievijas Tautiešu atbalsta un tiesību aizstāvības fonda saņēmusi 94 423 eiro.

Tatjana Ždanoka kā Eiropas Parlamenta deputāte saņēma bruto mēnešalgu aptuveni 10 075 eiro, kas pēc nodokļu un apdrošināšanas iemaksu atskaitīšanas ir ap 7 854 eiro “uz rokas”. Papildus tam deputāti saņem mēneša piemaksu apmēram 4 950 eiro vispārējiem izdevumiem, piemēram, biroja uzturēšanai, telefonam un citām vajadzībām. Tāpat deputātiem ir pieejams finansējums palīgu algošanai, kas var sasniegt pat līdz 29 tūkstošiem eiro mēnesī.

Tatjana Ždanoka bija Eiropas Parlamenta deputāte kopš 2004. gada, un, ņemot vērā viņas ilgstošo darbību, viņas kopējie ienākumi no EP algas un piemaksām varētu būt pārsnieguši vairākus simtus tūkstošu eiro. 

Tatjana Ždanoka pēc aiziešanas no Eiropas Parlamenta var sākt saņemt vai nu pilnvaru termiņa beigu pabalstu, vai pensiju, taču abus vienlaikus saņemt nevar. 

Nav zināms, kuru no divām iespējām – pilnvaru termiņa beigu pabalstu vai pensiju – viņa ir izvēlējusies. Viņai bija jāizvēlas starp šiem diviem, jo abus vienlaikus saņemt nevar. Pilnvaru termiņa beigu pabalsts būtu apmēram 201 503 eiro bruto (10 075 eiro bruto mēnesī 20 mēnešus), bet pensija – aptuveni 7 052 eiro bruto mēnesī (70% no deputāta algas) ar mūža ilgumu.