Šogad Cēsu Mākslas festivālā izcila koncertprogramma un apjomīga laikmetīgās mākslas izstāde

Izstāde tiks atklāta ar Annas Maskavas performanci “Kailā dzīvība”, savukārt Koncertzāles “Cēsis” kinozālē jau no plkst. 17.00 būs skatāms vēl viens izstādes darbs – ukraiņu mākslinieku kolektīva Open Group videoinstalācija “Atkārto pēc manis”. Izstādes kuratori ir Igors Gubenko un biedrība “Mākslas birojs”. Savukārt Koncertzālē “Cēsis” plkst. 19.30 atklāšanas svētki turpināsies ar indīroka grupas Sigma koncertu, pirmajā koncerta daļā atskaņojot Filipa Glāsa skaņdarbus, bet otrajā – grupas Sigma oriģinālmūziku.

Katru gadu festivāla programma tiek veidota ar mērķi īpaši izcelt gan Latvijas, gan ārvalstu mākslinieku radošo darbību, piedāvājot apmeklētājiem daudzveidīgus mūzikas, vizuālās un teātra mākslas notikumus visas vasaras garumā.

“Nu jau deviņpadsmitajā Cēsu Mākslas festivālā atšķirīgais būs tas, ka vizuālās mākslas izstāde šogad atgriezīsies Vecajā alus brūzī, kur tā norisinājās festivāla pirmsākumos. Savukārt, tradicionālais programmā ir tas, ka turpinot "Cēsu vāgneriānu”, jau piekto gadu festivālā skanēs kāda no dižā Riharda Vāgnera operām. Šoreiz tā būs “Parsifāls” – komponista pēdējais meistardarbs, kas visā varenībā izskanēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” un pasaulslavenu solistu izpildījumā, un, protams, diriģenta Tarmo Peltokoski muzikālajā interpretācijā. Tāpat Cēsīs šogad uzstāsies gan Elīna Garanča ar solokoncertu, gan Īlingas simfoniskais orķestris no Londonas, kas kopā ar vijolnieku Robertu Balanas piedāvās koncerta elektriskajai vijolei pirmatskaņojumu. Un tas vēl nav viss. Programma atkal ir izdevusies patiesi daudzpusīga un krāšņa! Vienvārdsakot, jūtu gandarījumu par to, ka festivāls kā katru gadu būs nozīmīgs notikums Latvijas mākslas un mūzikas dzīvē,” stāsta festivāla direktors Juris Žagars.

Šogad kā centrālais vizuālās mākslas notikums izraudzīta izstāde “Kailā dzīvība”, kas būs skatāma Cēsu Vecajā alus brūzī. Izstādes kuratori stāsta: “Ekoloģiskā krīze, pandēmija, asiņainie kari dažādās pasaules malās pēdējos gados globālā mērogā aktualizējuši eksistenciālā apdraudējuma sajūtu un padarījuši izņēmuma stāvokli par jaunu normalitāti. Laikmetīgās mākslas jomā šie apstākļi stimulē interesi par dzīvību kā bioloģisku norisi viņpus kultūras kodiem un konstruktiem. “Kailā dzīvība” (nuda vita) ir itāļu filozofa Džordžo Agambena lietotais apzīmējums šim cilvēka eksistences pamatam, kas Rietumu civilizācijas antropocentriskajos diskursos bieži ticis marginalizēts, akcentējot cilvēka kulturālu pārākumu. Kailās dzīvības perspektīva ļauj pētīt ķermenisko eksistenci gan ikdienišķās, gan ārkārtējās situācijās – priekā, sāpēs, slimībā, karā, kā arī izgaismot kontekstus, kuros šī eksistences dimensija nonāk spriedzē ar sabiedrības normām. Savukārt kara kontekstā kailās dzīvības optika piedāvā vardarbības kritikas un līdzpārdzīvojuma iespēju, mākslas medijā komunicējot iemiesoto pieredzi, ko aptumšo pastāvīgs eksistenciāls apdraudējums.”

Indīroka grupas Sigma koncerta “Filips Glāss & grupa Sigma” pirmajā daļā grupas pianists Jānis Ozoliņš atskaņos izmeklētu Filipa Glāsa klaviermūzikas izlasi – etīdes klavierēm, mūziku no kinofilmas “Stundas” un meditatīvos klaviedarbus Opening un Mad Rush. Savukārt koncerta otrajā daļā Sigma, Vidzemes kamerorķestra un diriģenta Andra Veismaņa lasījumā dzirdēsim programmu, kurā iekļauti skaņdarbi no visiem trim grupas studiju albumiem, apvienojot indīroka un kamermūzikas skanējumu. 

Festivāla programmā viens no spilgtākajiem notikumiem būs pasaulslavenās operdziedātājas Elīnas Garančas solokoncerts “Veltījums”, kas norisināsies 19. jūlijā plkst. 19.00 koncertzālē “Cēsis”. Koncertprogrammā māksliniece uzsver pašu būtiskāko – atgriešanos pie savām saknēm. Programma tapusi kā pateicība un mīlestības apliecinājums savai mammai, vokālajai pedagoģei Anitai Garančai, kā arī visai Latvijai, savai dzimtenei, kur dziedātāja ir uzaugusi un izglītojusies. Biļetes uz šo koncertu ir izpārdotas un vairs nav pieejamas.

Savukārt 26. jūlijā plkst. 19.00 Cēsu Pils parka estrādē Īlingas (Ealing) simfoniskais orķestris no Londonas, šoreiz kopā ar patlaban Londonā dzīvojošo un koncertējošo latviešu vijolnieku Robertu Balanas. Spāņu komponiste Andžela Luka īpaši orķestrim un latviešu vijolniekam ir radījusi koncertu elektriskajai vijolei un orķestrim ar nosaukumu Machina Humana, kas pirmatskaņojumu piedzīvojis tikai šī gada maijā. Savukārt angļu komponistes, filmu mūzikas autores Lauras Rossi, skaņdarbs “Ada Īlingā” radies iedvesmojoties no izcilās 19. gadsimta matemātiķes, dzejnieka lorda Bairona meitas, Adas Lavleisas personības. Viņa tiek uzskatīta par pirmo programmētāju pasaules vēsturē. Cēsu Mākslas festivālā opuss izskanēs kopā ar Cēsu novada apvienotā kora balsīm. Un pirmo reiz Latvijā būs iespējams dzirdēt pagājušā gadsimta britu komponista Malkolma Arnolda “Lielo gastronomisko koncertu”. Tas ir populārs, humora pilns skaņdarbs, gastronomiska performance, kurā galveno “ēdāja” lomu atveidos šefpavārs Māris Jansons.

Par Cēsu Mākslas festivāla tradīciju ir kļuvusi “Cēsu vāgneriāna”, sadarbībā ar Koncertzāli “Cēsis”  atskaņojot kādu no Riharda Vāgnera meistardarbiem. Šoreiz tā būs viņa daiļrades noslēdzošā opera “Parsifāls”.  Koncertatskaņojums norisināsies 9. augustā, plkst. 16.00 Koncertzālē “Cēsis”, kur somu diriģenta, dedzīgā Vāgnera mūzikas interpreta Tarmo Peltokoski vadībā uzstāsies izcilākie opersolisti no dažādām valstīm – Mihaels Veinuss un Martina Dike (Zviedrija), Stefens Millings (Dānija), Nikolass Braunlijs (ASV) un Oleksandrs Pušņaks (Ukraina). Līdzās viņiem uz skatuves kāps arī spoži latviešu māksliniekI – Marlēna Keine, Ilze Grēvele-Skaraine, Gunta Gelgote, Tatjana Trenogina, Inna Kločko, Irma Pavāre, Artjoms Safronovs, Edgars Auniņš, Viesturs Vītols un Edgars Ošleja. Operas koncertatskaņojumā piedalīsies VAK “Latvija” un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.

Turpinot arī ikvasaras ciklu teātru Grand Prix Cēsis, šī mākslas žanra cienītājiem būs iespēja Koncertzālē “Cēsis” noskatīties divas spožas izrādes – 23. augustā, plkst. 19.00 Dailes teātra izrāde “Efekts” un 30. augustā, plkst. 19.00 Liepājas teātra iestudējums “Ziloņa dziesma”.

Cēsu mākslas festivāls iekļauts "Cēsis - Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025" programmā.