Skandāls Jūrmalā: metālmākslinieks pašvaldībai pārmet superdārgā vides objekta “Mezgls” “iznīcināšanu”

Šī objekta izmaksas jau pirms pāris gadiem jūrmalniekos raisīja sašutumu un to uzskatīja par lieku izšķērdību “nevajadzīgai mākslai”. Interesanti, ka Jūrmalas dome saka, ka sākotnēji “Mezgla” realizāciju mākslinieks esot solījis  īstenot par nieka 34 500 eiro, bet vēlāk summa vairākkārtīgi pieauga.

Uģis Traumanis Jauns.lv pauda: “Jūrmalas iedzīvotājiem un viesiem būtu jāzina, ka pie Kauguros esošā kultūras centra uzstādītais vides objekts “Mezgls” nav realizēts atbilstoši tā sākotnējai mākslinieciskajai iecerei. Esmu šī objekta meta autors un uzvarēju Jūrmalas pašvaldības izsludinātajā metu konkursā, kurā mana ideja tika atzīta par piemērotāko risinājumu. Diemžēl realizētajā versijā mana iecere ir būtiski pārveidota, un tas noticis bez manas līdzdalības vai piekrišanas.”

Vienotības simbols

2022. gadā Jūrmalas pašvaldība izsludināja metu konkursu par mākslinieciski augstvērtīga vides objekta izveidi Kauguros – visapdzīvotākajā Jūrmalas daļā. Mērķis bija radīt simbolisku iedzīvotāju satikšanās vietu pie Kauguru kultūras nama. No 15 iesniegtajiem priekšlikumiem par uzvarētāju kļuva metālmākslinieks Uģis Traumanis ar savu ideju “Mezgls” – vizuāli aktīvu, funkcionālu skvēra risinājumu, kura centrā atrastos nerūsējošā tērauda skulpturāls objekts – mezgls. Objekts simbolizētu vienotību, un mākslinieks atsaucās uz Kauguru kādreizējo zvejniekciema vēsturi – mezglu siešana bija būtiska jūrnieku prasme un rakstnieces Laimas Kotas vārdiem: “Mezglu siešana ir lokāls noslēpums, ko nodeva no paaudzes paaudzē”.

Skvērs, kurā bija paredzēts novietot “Mezglu”, atrodas starp baznīcu, tirgu un kultūras namu – vietā, kur krustojas ikdienas ceļi. Papildus pašam objektam tika paredzēti arī 17 soli no nerūsējošā tērauda ar ozolkoka virsmu. Jūrmalas dome toreiz pauda: “Lai visapdzīvotākajā Jūrmalas daļā radītu iedzīvotāju pulcēšanās vietu, pašvaldība izsludināja metu konkursu par mākslinieciski augstvērtīga vides objekta izveidi.” “Kauguru mezgls” tika prezentēts kā “vizuāli aktīvs, funkcionāls un labiekārtots skvēra risinājums, kura centru iezīmē no nerūsējošā tērauda veidots skulpturāls mezgls. Objekts it kā “sasien” ikdienas maršrutu krustpunktu, kļūstot par vienotības un savienojuma simbolu.

Dārgā “tirgus atmosfēras” likvidācija

2023. gada rudenī sabiedrībā uzvirmoja asas diskusijas, kad kļuva zināmas projekta izmaksas – 700 000 eiro, no kuriem 250 000 paredzēti “Mezgla” izgatavošanai un uzstādīšanai, bet 450 000 – apkārtnes labiekārtošanai. Jūrmalnieki sociālajos tīklos pauda neapmierinātību – nauda esot jātērē ikdienas vajadzībām, nevis “nekam nevajadzīgai” mākslai, rakstīja Jauns.lv. Vairāki politiķi, tostarp opozīcijas domnieki no Nacionālā apvienības, aicināja deputātus noraidīt projektu, norādot uz ekonomisko situāciju, kad cilvēkiem trūkst līdzekļu pārtikai un komunālajiem maksājumiem.

Pats Uģis Traumanis par sacēlušos ažiotāžu ap viņa veidoto objektu Jauns.lv teica, ka tas, pēc visa spriežot, esot “izvērsies plašumā”, jo sākumā jau bija iecerēts izveidot tikai pašu “Mezglu”, bet vēlāk klāt “pievienota” arī apkārtnes labiekārtošana, kas iepretim Kauguru kultūras namam nav diez ko pievilcīga, jo tur dominē “tirgus atmosfēra” ar lielveikaliem. “Kauguru mezgls” to atsvaidzinās. Piemēram, bez “Mezgla” solīja izveidot arī 17 soliņus no nerūsējošā tērauda ar ozolkoka virsmu.

Reprezentatīvais Mezgls

Pagājušā gada 27. decembrī “Mezgls” tika svinīgi atklāts. Pašvaldība lepojās: “Objekts ir izgatavots no 4 mm biezām nerūsējošā tērauda loksnēm, kuru virsma rūpīgi slīpēta, iegūstot spoguļgludu pulējumu. Tas atspoguļo apkārtējo vidi – padomju blokmājas, vēsturiskās ēkas, priedes un mainīgās debesis.”

Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra vadītājs Gundars Ūķis “Mezgla” atklāšanā pauda: “Pasaules pilsētas šodien nav iedomājamas bez laikmetīgās mākslas klātbūtnes, kas ir nākotnes kultūras mantojums. Jūrmala var lepoties ar vides objektiem no robežzīmes Priedainē līdz Anniņai Ķemeros. Jūrmalas pilsētvidi ar saviem radošajiem objektiem bagātinājuši tādi mākslas pasaulē atzīti profesionāļi kā Gļebs Panteļējevs, Olga Šilova, Kristaps Gulbis, Pauls Jaunzems un Didzis Jaunzems. Šis tehnoloģiski sarežģītais, Latvijas līmenī unikālais skulpturālais objekts kļūs par daļu no Kauguru identitātes, veicinās šīs apkaimes atpazīstamību un turpinās Jūrmalu reprezentēt kā pilsētu – vides objektu galeriju,” aicinot iedzīvotājus izturēties pret šo mākslas darbu atbildīgi – nekāpt uz tā un sēdēt tam paredzamajā vietā uz objekta koka daļas. 

Objektu realizēja SIA “MetalProjekts” un SIA “DJA” arhitekta Didža Jaunzema vadībā. Skvērā tika uzstādīti arī soli ar atzveltnēm – pēc labiekārtojuma normatīviem, lai nodrošinātu pieejamību un ērtību arī senioriem. Tomēr tas bija savādāks, nekā bija iecerējis mākslinieks. Vides objekta “Kauguru mezgls” izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas kopējās izmaksas – 177 737 eiro (tai skaitā - 17 parka solu izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas – 34 135 eiro, materiālu iegāde – 34 135 eiro).

Neapmierinātais metālmākslinieks

Pats idejas autors Uģis Traumanis ar rezultātu ir neapmierināts. Viņš Jauns.lv norādīja, ka objekts ticis būtiski pārveidots un neatbilst sākotnējai iecerei – esot zudusi formas dinamika, plastiskums un telpiskā spēle: objekts vairāk izskatās pēc funkcionālas konstrukcijas, nevis mākslas darba.

Uģis Traumanis pauž vilšanos, ka viņš nebija iesaistīts projekta īstenošanā un korekcijas veiktas bez viņa piekrišanas. Pēc viņa teiktā, dokumentos no būvinženieru biroja “Veldrums un partneri” nav bijis nedz tehnisku aprēķinu, nedz pamatojuma, kāpēc mākslinieciskā iecere nevar tikt īstenota. Neatbildēti palikuši viņa jautājumi par pārmaiņām, un ka tas grauj sabiedrības uzticību godīgai kultūrvides veidošanai: “Kauguros esošā kultūras centra uzstādītais vides objekts nav realizēts atbilstoši tā sākotnējai mākslinieciskajai iecerei!”

“Objekts, kāds tas šobrīd atrodas publiskajā telpā, ievērojami atšķiras no sākotnējā konkursa priekšlikuma, zaudējot vairākas nozīmīgas mākslinieciskās kvalitātes – dinamiku, formas plastiskumu un telpisko spēli. Tā vietā ir tapis vienkāršots un vizuāli smagnējs risinājums, kas, manuprāt, nespēj paust iecerēto radošo vēstījumu.
Šādas izmaiņas, pēc manām domām, ir problemātiskas ne tikai no autorības un radošās integritātes viedokļa, bet arī ietekmē objekta māksliniecisko vērtību. Rezultāts vairāk līdzinās funkcionālam konstrukcijas objektam, nevis mākslas darbam, kāds bija paredzēts.

Jūrmalas dome šī objekta izgatavošanai piešķīra 211 000 eiro, un, manuprāt, šāds finansējums bija pilnībā pietiekams, lai nodrošinātu kvalitatīvu un iecerei atbilstošu realizāciju. Šobrīd, vērtējot gala iznākumu, rodas pamatoti jautājumi par to, vai šie līdzekļi izmantoti atbilstoši mērķim un ar pietiekamu cieņu pret autorisko ieceri.

No Jūrmalas pašvaldības esmu saņēmis dokumentu, ko sagatavojis būvinženieru birojs “Veldrums un Partneri”. Dokumentā ir iekļauti ieteikumi formu un materiālu vienkāršošanai, taču netiek sniegts tehniski pamatots vai aprēķinos balstīts skaidrojums, kāpēc objekts nevarētu tikt realizēts tā, kā iecerēts sākotnējā metā. Tajā nav pievienoti statiskie (konstruktīvie) aprēķini vai cita veida inženiertehniski pierādījumi, bet pausts vispārīgs viedoklis, kas balstās uz subjektīvu novērtējumu par iespējamām tehniskām grūtībām vai izmaksām. Tāpat neesmu ticis iesaistīts šī dokumenta izstrādē, konsultēts vai informēts par tā saturu pirms tā pieņemšanas vai izmaiņu realizācijas. Esmu vērsies Jūrmalas pašvaldībā ar jautājumiem par notikušajām izmaiņām, taču līdz šim neesmu saņēmis skaidru atbildi no projekta īstenošanā iesaistītajām personām.

Mana pārliecība ir, ka autora ideja ir jārespektē ne tikai konkursa izvēles procesā, bet arī projekta īstenošanas gaitā. Pretējā gadījumā tiek deformēts ne vien pats objekts, bet arī sabiedrības uzticēšanās godīgai, caurspīdīgai un profesionālai kultūrvides veidošanai,” pārliecināts metālmākslinieks.

Jūrmalas dome: Uģis Traumanis atteicās sadarboties!

Jūrmalas domes Komunikācijas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Māra Mičule Jauns.lv piesūtīja pašvaldības redzējumu uz šo “māksliniecisko konfliktu”: “2022. gadā Jūrmalas pašvaldības izsludinātajā metu konkursā par mākslinieciski augstvērtīga vides objekta izveidi Kauguros Uģa Traumaņa pieteikums žūrijas komisijas vērtējumā ieguva 1. vietu un 2000 eiro lielu godalgu. Iesniegtajā objekta realizācijas finanšu tāmē, kas bija arī viens no vērtēšanas kritērijiem, Uģis Traumanis bija norādījis, ka izmaksas nepārsniegs 34 500 eiro.

Pēc uzvaras Uģim Traumanim tika piedāvāta dalība sarunu procedūrā par objekta realizēšanu, kuras laikā atklājās, ka autors konkursā iesniedzis maldinošu finanšu tāmi, un nu apgalvo, ka vides objekta realizēšana izmaksās 201 108,96 eiro bez PVN, kas ir 590% sadārdzinājums no sākotnējā piedāvājuma.

Neskatoties uz to, Uģa Traumaņa mākslinieciskais redzējums par “Mezglu” Kauguru skvērā šķita tik pārliecinošs, ka pilsēta mēģināja rast papildu finanšu līdzekļus un aicināja mākslinieku uz atkārtotām sarunām par objekta realizēšanu. Diemžēl šo sarunu laikā Uģis Traumanis paziņoja, ka viņam nepieciešams avansa maksājums, taču viņš nespēj nodrošināt bankas vai apdrošinātāja garantiju (lai izmaksātu autoram nepieciešamo avansa maksājumu no publiskiem līdzekļiem, ir nepieciešama bankas garantija.) Meklēt alternatīvus risinājumus – iespēju apvienoties ar citiem uzņēmumiem vai nodibinājumiem, kas viņam ļautu iegūt prasīto finanšu garantiju, mākslinieks kategoriski noraidīja, vēloties objektu izgatavot pats vienpersoniski.

Oficiālā iepirkumu procedūra noslēdzās bez rezultāta un tika izsludināts atklāts iepirkuma konkurss par meta realizāciju. Tomēr, respektējot Uģi Traumani kā šī meta autoru, viņam tika piedāvātas alternatīvas sadarbības iespējas – kļūt par šī projekta autoruzraugu, kas viņam ļautu pilnībā iesaistīties un kontrolēt procesu, raugot, lai viņa mākslinieciskā vīzija tiktu realizēta tieši tā, kā viņš to iecerējis. Diemžēl arī šo iespēju viņš noraidīja, atbildot, ka izņemot viņu, Latvijā nav tāda līmeņa speciālisti, kas viņa ieceri prastu realizēt, un no šādas iespējas atteicās. 

Nogaidot, kad tiek sākti skvēra labiekārtošanas darbi un darbnīcā uzsākta paša objekta izgatavošana, Uģis Traumanis sāka vērsties ar vairākām pretenzijām. Piemēram, pret to, ka daļai parka soliņu pievienotas atzveltnes, jo viņa meta skicē šādu atzveltņu nebija, un pieprasīja atzveltnes demontēt, pretējā gadījumā draudot ar tiesu darbiem.  Taču soliem rūpīgi pieskaņotās atzveltnes bija nepieciešamas, lai skvēra labiekārtojumā nodrošinātu normatīviem un standartiem atbilstošu vides pieejamību. Uģa Traumaņa piedāvātie sola risinājumi bez atzveltnēm ir pretrunā ar Vides pieejamības vadlīnijām publiskai ārtelpai. Ikdienā apmeklējot Kauguru skvēru, uzskatāmi redzams, ka tieši soli ar atzveltnēm vienmēr ir aizņemti, jo ir būtiski ērtāki vecāka gadagājuma parka apmeklētājiem.

Arī pēc objekta uzstādīšanas Traumanis vērsās ar pretenzijām, ka objektam koriģēta forma. Korekcijas veiktas atbilstoši sertificēta būvinženiera analīzes atzinumam. Tajā, cita starpā, norādīts, ka paša Uģa Traumaņa veidotajos rasējumos, vizualizācijās, maketā un arhitektoniskās idejas aprakstā atrodama atšķirīga informācija par objekta pamatu stiprinājumiem, formu un virsmas apstrādi. Vides objekts ir izstrādāts skices līmenī un tajā nav detalizēti risināti visi objekta izveides tehniskie aspekti.
 
Nevar piekrist Uģa Traumaņa pretenzijām, ka viņa iecere nav realizēta tehniski un vizuāli pieņemamā veidā. Visas nepieciešamās korekcijas veiktas, raugoties, lai saglabātos objekta forma un raksturs, maksimāli saudzīgi pret sākotnējo metu. Tāpat pretenzijas par to, ka procesa gaitā neviens nav vērsies pie Uģa Traumaņa pēc lūguma konsultēt un  nav saņemta viņa piekrišana, neatbilst patiesībai un ir nepamatotas, ņemot vērā viņa atsacīšanos sadarboties.

Vairākkārt tiekoties, Uģis Traumanis tika aicināts sadarboties, lai sasniegtu kopīgu mērķi – pilnveidot pilsētvidi, papildinot Kauguru apkaimi ar augstvērtīgu, vides objektu un stiprinātu vietas identitāti. Taču ir gandarījums, ka par realizētā objekta vizuālo veidolu saņemtas daudzas pozitīvas atsauksmes gan no skvēra apmeklētājiem, gan profesionāļu vides. Ticam, ka šis tehnoloģiski sarežģītais, Latvijas līmenī unikālais skulpturālais objekts kļūs par daļu no Kauguru identitātes, veicinās šīs apkaimes atpazīstamību un turpinās Jūrmalu reprezentēt kā pilsētu – vides objektu galeriju.

Kas attiecas uz autora iebildumiem par objekta zaudēto “dinamiku, formas plastiskumu un telpisko spēli “ un vērtējumu, ka tapis “vienkāršots un vizuāli smagnējs risinājums”, vislabāko atbildi sniegs Traumaņa konkursam iesniegtās vizualizācijas salīdzinājums ar realizētā objekta foto.”