Austrumu slimnīcas ārstu viedokļi par šābrīža situāciju un tās valdes priekšsēdētāja Staņēviča pēkšņo atkāpšanos

Tiek pieļauts, ka viņa atkāpšanās visdrīzāk notikusi pēc Veselības ministrijas izdarītā politiskā spiediena, jo Normunds Staņēvičs esot bijis nepiekāpīgs jautājumā, ka steidzami jārisina Latvijas Onkoķirurģijas klīnikas Gaiļezerā rekonstrukcija, bet valsts budžetā tam apsolītā nauda neatradās. Normunda Staņēviča atkāpšanās notikusi uzreiz pēc tikšanās ar RAKUS padomi. Pirms tam nekas neliecināja, ka kaut kas tāds varētu notikt.

Profesors Guntis Karelis, Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs: “Mūsu klīnikai vienmēr bijusi ļoti svarīga iesākto darbu pēctecība. Lai iesāktu darbus, parasti tiek ieguldīts ļoti liels sagatavošanās darbs. Lai kas tas būtu – Vēža centra akreditācija, izmaiņas klīnikā, jaunu iekārtu iegāde Un tamlīdzīgi. Bieži vien priekšdarbi aizņem gadu, un to var izdarīt tikai ar valdes un valdes priekšsēdētāja atbalstu. Patlaban šādu atbalstu mēs esam saņēmuši ļoti daudziem projektiem.  

Mēs, protams, rēķināmies ar pastāvību un pēctecību, lai varētu īstenot savas ieceres. Tāpēc situācija, kurā viss būtiski mainās vienas dienas laikā, mums nav saprotama. Mēs savos centienos tiksim diezgan ievērojami atsviesti atpakaļ, es pat baidos teikt, ka varbūt būs kāds projekts, kurš netiks realizēts, neskatoties uz to, ka esam ieguldījuši nesavtīgu darbu. 
 
Lai iedzīvinātu projektus, mēs bieži vien izdarām vairāk, strādājam idejas vārdā, ja tā var teikt, nerunājam par materiālo atlīdzību vai tamlīdzīgi. 

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs vienmēr mūs ir atbalstījis un uzklausījis. Ja kādreiz izvēlētais virziens nav bijis pareizs, viņš bez pārmetumiem spēja mierīgi izrunāt situāciju un piedāvāt, kā varētu rīkoties labāk. Mēs vienmēr ar viņu varējām vienoties, kas ir mūsu nākamie soļi. Tāpēc, es domāju, pēctecības zaudēšana un tik strauju nepamatotu lēmumu pieņemšana nerada veselīgu darba vidi, kā arī ārstos šādas straujas izmaiņas samazina entuziasmu sākt kaut ko jaunu. Pieaug neticība, ka projekti tiks pabeigti, neskatoties uz mūsu ieguldīto darbu un nesavtīgajiem centieniem.”

Austrumu slimnīcas Ārstniecības padomes priekšsēdētājs, Internās medicīnas galvenais speciālists profesors Aivars Lejnieks: “Tas, kas ir noticis, nekādā ziņā nav labākais pēdējā laika notikums. Katrā ziņā man tas bija pārsteigums, jo nekas iepriekš neliecināja, ka slimnīcas valdes priekšsēdētājs grasās atkāpties. Pēdējo divu dienu laikā komunicējot, arī nekas par to neliecināja. Redzot, ka valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs atkāpjas no Stradiņa slimnīcas padomes, man radās aizdomas, ka tas tik vienkārši nebeigsies, bet es cerēju, ka tas, kas ir noticis, tomēr nenotiks.

Uzskatu, ka Normunds Staņēvičs ir bijis viens no pēdējā laika labākajiem Austrumu slimnīcas vadītājiem, jo slimnīcā bija izveidojies labs mikroklimats un mēs visi bijām ļoti koleģiāli. Faktiski bija ļoti laba sadarbība starp ārstiem valdi un valdes priekšsēdētāju, jo Normunds deva kopējo vīziju un ārsti šo vīziju atbalstīja. Vēl es vēlos uzsvērt, ka Normunds bija tas, kas ar ļoti lielu pietāti izturējās pret medicīnu, ārstiem un māsām un neuzskatīja, ka medicīna ir kāds ražošanas cehs. Man kā Ārstniecības padomes vadītājam jau no šī gada sākuma likās, ka spriedze pieaug, jo galīgi nesaprotami un nepamatoti ir tas, ka princips - ja tev ir vairāk darba, tad tev ir arī vairāk nauda - medicīnā nestrādā. Tas īpaši kļuva aktuāli 2025. gadā, kad visi mūsu klīniskie rādītāji pārsniedza iepriekšējos gan uzņemto pacientu skaita ziņā, gan veikto operāciju skaita ziņā un arī citos rādītājos, bet tajā pašā laikā naudas daudzums, ko piešķīra slimnīcai, bija par desmit miljoniem mazāks nekā iepriekšējā gadā. Tas ir pilnīgs absurds, tāpēc domāju, ka Normundu, kurš ir nācis no biznesa vides, tas ļoti pārsteidza. Nerunājot nemaz par to, ka celtniecībai solītā nauda arī netiek piešķirta.

Uzzinot, ka Latvijas Onkoloģijas centrā nenotiks renovācija, tas, protams, bija liels trieciens slimnīcas kolektīvam, un ļoti žēl, ka to nepaziņoja un neizskaidroja naudas devēji. Katrā gadījumā slimnīcai ir arī padome, bet, izņemot Valtu Ābolu, es nevienu no šīs padomes nezināju. Par Edgaru Labsvīru es iepriekš biju dzirdējis no Nacionālā veselības dienesta vadības laikiem, bet trešās padomes locekles vārdu un ar ko viņa nodarbojas, es vēl līdz šim nezinu. Pēdējā laikā šis spiediens uz valdi un valdes priekšsēdētāju bija liels un man nesaprotams. Arī pēc pēdējās publiskās intervijas Latvijas Radio, kur nepamatoti tika uzbrukts par naudas jautājumiem es apbrīnoju viņa spēju mierīgi un korekti atbildēt.
 
Kā es noskaidroju mūsu abu sarunā, tad arī pēc šis agresīvās intervijas Normunda lēmums nebija pamest darbu slimnīcā. Tātad varam secināt, ka lēmuma pieņemšana notika vakar vakarā pēc tikšanās ar slimnīcas padomi, kurā ne es, ne kāds cits man zināms cilvēks klāt nebija. Es nevirpināšu sazvērestības teorijas, bet skaidri zinu, ka noņemt cilvēku no amata ar formulējumu “pēc labprātīgas vienošanās” nav tas labākais stils. Runājot līdzībās, varu teikt, ka, ja jūs satiekat nakts laikā uz ielas lielu kompāniju un jūs esat viens, tad arī notiks labprātīga vienošanās par pulksteņa un maka atdošanu. Domāju, ka tieši šādi izskatās šī labprātīgā vienošanās par Normunda Staņēviča darba pārtraukšanu mūsu slimnīcā. Protams, slimnīcas darbs neapstāsies un mēs turpināsim ārstēt pacientus pēc labākās sirdsapziņas, un es ļoti ceru, ka valdes sastāvs, kas vēl ir palicis, nemainīsies un tiks turpināts darbu pie pieņemtās stratēģijas par Nākotnes slimnīcas vīziju, un mēs būsim spējīgi realizēt tos mērķus, kas ir izvirzīti.”

Profesors Jānis Eglītis, Austrumu slimnīcas stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs”  Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs: “Stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” operāciju bloka jeb operāciju zāļu nožēlojamais stāvoklis nav radies Normunda Staņēviča laikā. Tā ir akūta problēma, kas nav risināta gadus divdesmit. Solījumi pirms pandēmijas un pēc, kas izskanēja, – viesa cerības un priecēja. Redzot arī ģeopolitisko situāciju, ir skaidrs, ka mūsu slimnīcai ir nepieciešamas papildu operāciju zāles. Šīs pārmaiņas gaidījām visi – pacienti, ārsti un arī plašāka sabiedrība. Bija atbalsts un rīcība no slimnīcas valdes, un vēl pirms neilga laika šķita, ka projekts tiks realizēts. Vēl jo vairāk, bija ieguldīts liels darbs, plānojot stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” pārcelšanos uz izremontēto stacionāra “Gaiļezers” 9. korpusu. Bija izplānota pacientu loģistika, nodaļu izvietojums, kur tiks operēti pacienti un tā tālāk. Tagad, ņemot vērā pēdējo dienu notikumus – viss ir apstājies, pēkšņi, bez kāda skaidrojuma tam visam ir pārvilkta trekna svītra. Normunda Staņēviča vadībā esam gājuši milzu soļiem uz priekšu. Krūts vēža ārstēšanas un diagnostikas jomā  ir iegādātas tehnoloģijas, par kurām agrāk varējām tikai sapņot. Tāpat ir notikusi paaudžu maiņa – jaunie ārsti izvēlas šeit strādāt, mācās un pilnveido prasmes. Tas nozīmē – ir parādījusies cerība. Mūsu jaunie kolēģi ir tik zinoši un varoši, ka var dalīties pieredzē un apmācīt kaimiņvalstu kolēģus.  Esam spārnoti ar ekselences centra ideju. Un jāuzsver, ka nekas no tā nebūtu iespējams bez slimnīcas vadības atbalsta. Par to ir liela pateicība no ārstniecības puses.”

Roberts Stašinskis, Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs: “Tā nu sakrita, ka jau ar pirmajām darba dienām Normundam Staņēvičam bija jārisina krīzes un izaicinājumi. Normunds nekad nav stāvējis malā un vienmēr ir atbalstījis ārstniecību un iestājies par pacientiem. Nekad nav bijusi sajūta, ka esam pamesti.

Ikviens nodaļas darbinieks viņu pazina un arī viņš pazina lielāko daļu darbinieku. Tā izskatās cilvēcība savstarpējā saziņā. Mums nebija jautājumu, ko nevarētu pārrunāt, un nebija problēmu, kuras nevarētu nonākt līdz abpusēji pieņemamam risinājumam. Mums ne vienmēr sakrita domas un nākotnes redzējums, bet mēs vienmēr varējām par to runāt un rast risinājumu. Šāds slimnīcas vadības stils bija ļoti produktīvs. Kā apliecinājums tam – nupat atklātās modernās Intensīvās terapijas nodaļas un Ķirurģijas dienas stacionāra telpas, ko atklājām kopā. Nav jāpaskaidro, ka ieguvēji ir gan pacienti, gan personāls. Kopā atklājām Nākotnes slimnīcas vienu korpusu, un ir liels gandarījums. Pēc kopīgiem spēkiem realizētā projekta tagad varu teikt, ka būtu gatavs ar Normundu iet izlūkos. Bet patlaban ir liela neziņa, vai un kā šī attīstība turpināsies.” 

Aina Kratovska, Austrumu slimnīcas Radioloģijas centra vadītāja: “Tas kas vakar ir noticis, nav vienkārši viena cilvēka atlaišana vai padzīšana. Tas ir solis atpakaļ slimnīcas attīstībā, kas negatīvi ietekmēs gan slimnīcas personālu, gan pacientus. Patlaban Austrumu slimnīcā esam vienoti Normunda Staņēviča atbalstam. Tā vienmēr ir bijis līdz šim! Esam devuši viņam šo mandātu, un valdes priekšsēdētājs vienmēr to ir attaisnojis ar uzviju, iestājoties par šo slimnīcu un meklējot risinājumus ļoti sarežģītos akūtos ierobežota finansējuma apstākļos! Nav korekti medicīnas nozares finansiālās problēmas uzkraut vienam cilvēkam! Kā tas nākas, ka slimnīcas valdei liek izvēlēties starp diviem stacionāriem! Tāpat kā būtu izvēlēties – kurš no jūsu ģimenes locekļiem dzīvos, bet kuru neārstēs, jo naudas ir tik, cik ir! Finansējuma meklēšana tomēr nav un nevar būt tikai slimnīcas valdes problēma. Tā ir stratēģiskā politika un dalīta atbildība starp padomi, Veselības ministriju un Saeimas lēmumiem. Gadu desmitiem mums tiek ieteikts meklēt finansējumu, pārdalot iekšējos finanšu resursus, bet nav jau ko pārdalīt! Realitātē tas būtu - “atņemt kādam” un “lai paciešas”. Tā nevar būt universitātes līmeņa slimnīcas stratēģija! Runājot par stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” operāciju zālēm - šeit vēl redzami padomju laiki, bet ārsti pašaizliedzīgi turpina strādāt un operēt onkoloģiskos pacientus. Esam baroti ar solījumiem un esam pievilti! Neviens nevēlas strādāt tādos apstākļos, turklāt vēl - bez nākotnes redzējuma! Joprojām vēlētos dzirdēt konstruktīvu risinājumu. Un finansējums būtu jārod, jo arī mūsu pacienti ir nacionālās drošības sastāvdaļa.”

Ilze Enģele, stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” Radioloģijas nodaļas virsārste mamoloģijā: “Pēdējo nedēļu notikumi – gan plānotās Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcijas finansējuma pārdalīšana, gan valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča demisija – liecina par nopietnu nestabilitāti un neskaidrību veselības aprūpes nozarē. Mēs redzam, ka uz iepriekš saskaņotiem attīstības plāniem vairs nevar paļauties, kaut arī pie tiem strādāts gadiem ilgi. Tikko vēl bijām vienoti skaidrā vīzijā ar vadību, bet situācija pēkšņi un krasi mainās – tas rada nedrošības sajūtu par to, kurp virzāmies, un kas vispār sagaidāms valsts medicīnā.

Līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča laikā mēs ieguvām pieredzi, kas, iespējams, bijusi pirmoreiz, – sajūtu, ka slimnīcas vadība un administrācija strādā kopā ar ārstiem un pacientiem, nevis pret tiem. Šajos divos gados bijusi atklātība, savstarpēja cieņa un caurspīdīga komunikācija, kurā ārstu vajadzības tiek uzklausītas un risinātas. Tā bija sadarbība, kurā nebija jācīnās ar vadību – bija iespējams vienoties un kopīgi virzīties uz mērķiem.

Normunds Staņēvičs spēja gan samierināt, gan iestāties par būtiskiem jautājumiem. Līdz ar viņa aiziešanu pastāv risks, ka zaudējam šo virzību un atgriežamies neskaidrībā. Un šādā nozarē, kas ir stratēģiski svarīga valsts mērogā, šāda nestabilitāte ir īpaši satraucoša.”

Inese Lūse, Kapelānu dienesta vadītāja: ““Mēs saredzam esošo situāciju kā lielu netaisnību, attīstības bremzēšanu un zaudējumu Kapelānu dienestam, slimnīcai un veselības aprūpei Latvijā. Valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča darbības laikā Kapelānu dienests piedzīvoja vislielāko atbalstu kopš tā dibināšanas. Viņš ir bijis ļoti pieejams, atklāts, iedrošinošs un pozitīvs līderis. Normunds spēja saredzēt visas pacientu vajadzības: garīgās, emocionālās, fiziskās. Normunda vārdi saskanēja ar viņa darbiem, proti: “Laba līdera uzdevums ir noņemt šķēršļus.” To arī piedzīvojām.”