Uz Austrumu slimnīcas vadītāju Staņēviču izdarīts politiskais spiediens, lai viņš atkāptos no amata

To 30. maijā apliecināja gan RAKUS Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš, gan Onkoloģijas centra galvenais ārsts Andrejs Pčolkins, LTV raidījumā “Rīta Panorāma”.

Armands Sīviņš atgādināja, ka Onkocentra rekonstrukcija tika solīta jau pirms vairākiem gadiem, sakot, ka nauda tam esot un tikšot atrasta. Bet pagājušajā nedēļā pēkšņi izskanēja runas, ka Onkoloģijas centra rekonstrukcija apdraudēta, jo nepieciešams renovēt arī Latvijas Infektoloģijas centra korpusu, un slimnīcas valdei jāizvēlas tikai viens no šiem projektiem. Tomēr abos centros situācija ir degoša, tāpēc ārsti kopā ar valdi tikās ar slimnīcas padomi, runāja par iespējām meklēt risinājumu, saprotot, ka situācija ir sarežģīta. Risinājums būtu noteikt termiņus, ka kaut kad nākotnē, piemēram, nākamā gada budžetā varētu tomēr plānot arī Onkoloģijas centra renovāciju. "Ar padomi it kā sarunājām, ka viss būs labi. Un tad pēkšņi nāca ziņa, ka slimnīcas vadītājs Staņēvičs ir atkāpies. Nedomāju, ka viņš ir vienīgais, kam par to visu jāatbild, ir arī amatpersonas Veselības ministrijā un padomē,” teica Armands Sīviņš. Viņš ir apbēdināts, ka slimnīcas vadītājs ir atkāpies no amata: “Tagad man jāstaigā pa televīzijām un jārunā par šo, es labāk operēju un palīdzu pacientiem.”

Tikmēr Onkoloģijas centra galvenais ārsts Andrejs Pčolkins teica, ka Normunda Staņēviča aiziešana no amata ir neloģiska rīcība, no kā zaudētājos būs visa slimnīca un veselības aprūpe kopumā: “Staņēvičs strādāja ar pašatdevi, un sadarbība ar viņu bija veiksmīga.” Vēl pirms Normunda Staņēviča sapulces ar slimnīcas padomi centra galvenais ārsts ar viņu runāja par to, kādu viedokli par centra rekonstrukciju tālāk varētu sniegt publiski,  un "nebija nekādu pazīmju", ka viņš plānotu atstāt amatu, norādīja Andrejs Pčolkins. 

Onkoloģijas centra bēdīgais stāvoklis nav tikai ārstu un darbinieku problēma, un centrs jau nākamajā mēnesī gatavojās pārcelties uz pagaidu telpām "Gaiļezerā", kad uzzināja, ka vairs nekas nenotiek, stāstīja Andrejs Pčolkins. Piemēram, pacientu palātās no sienām krītos betona gabali un tur viss “smirdot pēc Padomju Savienības”. Pagaidām nav skaidrs ko darīs Veselības ministrija, un kā situācija varētu tikt atrisināta, bet ārstiem nav jāmeklē nauda, jo viņiem jāpalīdz pacientiem, par naudu jādomā politiķiem un slimnīcas padomei, uzsvēra Armands Sīviņš, kurai arī procesi “taču bija jāuzrauga". Bet pašreiz situācijā, kad brīžiem nauda ir un tad atkal nav, kaut ko ir grūti plānot un virzīt.

Jauns.lv rakstīja, ka ceturtdien, 29. maijā, “ņemot vērā atšķirīgo redzējumu par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas turpmāko attīstību un nākotnes vīziju”, tās valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs nolēma aiziet no amata, vienojoties ar slimnīcas padomi. “Šis bija ļoti izglītojošs, interesants un pamācošs posms manā dzīvē. No sirds vēlos pateikties visiem fantastiskajiem Austrumu slimnīcas kolēģiem – jūs esat Latvijas medicīnas zelta pamats! Bez jums šie divi gadi nekad nebūtu tik iedvesmojoši un izzinoši. Vēlu jums visiem veiksmi, un vēlu veiksmi arī nākamajiem slimnīcas vadītājiem,” uzsvēra Normunds Staņēvičs.

Dažas dienas pirms tam tika vēstīts, ka apdraudēta sen gaidītā Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcija, jo tam var nepietikt naudas. Veselības ministrija plānojot vērienīgas naudas pārdales - plānots paprasīt atpakaļ iepriekš piešķirto Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) plānotā "B" korpusa būvniecības finansējumu, lai varētu pabeigt "A2" korpusa noslēguma darbus. LTV raidījums “Panorāma” secināja, ka arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai plānotajām iecerēm naudas nepietiks. Slimnīcai uzzinot par plānotajām naudas pārdalēm, piektdien no amata PSKUS padomes vadībā atkāpās RAKUS valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. Viņš līdz šim atbildēja par abu lielo slimnīcu attīstību.