Vēlēšanas klāt! CVK vadītāja Saulīte: "Mūsu vēlēšanu sistēma ir ļoti vērsta uz vēlētāju"

Kādi jauninājumi mūs gaida pašvaldību vēlēšanās?

Pats svarīgākais jaunums ir jaunā vēlēšanu zīme: tajā vēl skaidrāk ir parādīts, kur atzīmēt pozitīvo attieksmi pret kandidātu, un kur - negatīvo. Tas izcelts ar krāsu palīdzību: zaļā krāsa nozīmē pozitīvu, bet sarkanā - negatīvo attieksmi. Lai nebūtu pārpratumu, ieviesti arī vārdiņi "par" un "pret". Vēlēšanu zīmes apakšējā daļā ir svītrkods, tas ļauj ar skenera palīdzību ātri piefiksēt, par kuru partiju vēlētājs ir nobalsojis. Skeneri ir vēl viens šo vēlēšanu jaunums, un tie ir nogādāti pilnīgi visiem vēlēšanu iecirkņiem.

Skeneri ļaus mums ātrāk uzzināt, cik balsu saņēmusi katra partija?

Sākoties balsu skaitīšanai, visas vēlēšanu zīmes tiek sagrupētas grozītajās un negrozītajās. Grozītās ir tās, kurās vēlētājs ir kāda kandidāta lauciņā iekrāsojis, savukārt negrozītajās nekādas atzīmes nav izdarītas. Skeneris ļauj ātri atpazīt visas negrozītās zīmes, savukārt katra grozītā zīme parādās uz ekrāna, lai vēlēšanu komisija fiksētu tajā izdarītās atzīmes.

Dators pats šos plusiņus un mīnusiņus neatpazītu?

Atpazītu, taču vēlēšanu process ir tik svarīga lieta, ka dubultās drošības labad paralēli arī cilvēki kontrolē rezultātus. Taču skeneris un dators ļauj paātrināt šo procesu. Mēs jau laicīgi visus vēlēšanu komisiju locekļus, kuri strādā ar vēlēšanu zīmēm, iepazīstinājām ar jauno procesu, ļāvām testa režīmā arī pašiem visu izmēģināt, aizpildot zīmes. Kaut gan parasti ir uztraukums par to, vai vecākā paaudze sapratīs tehniskos jauninājumus, mūsu pieredze liecina, ka patiesībā tā visu uztver ļoti ātri. Kad kā novērotāji bijām uz prezidenta vēlēšanām Lietuvā, kur bija atbraukuši arī kolēģi no citām valstīm, un parādījām viņiem mūsu jaunās vēlēšanu zīmes, visi visu saprata pat bez valodas zināšanām.

Salīdzinājumā ar citām valstīm, kā no tīri tehniskā viedokļa izskatās Latvijas vēlēšanu sistēma - mūsdienīga vai arī ne pārāk?

Daudzi kolēģi mūs apskauž par to, ka mūsu vēlēšanu zīmes ir neliela formāta un nav pārblīvētas ar informāciju. Piemēram, Skandināvijas valstīs vēlēšanu zīmes ir milzīgas kā palagi, tajās ir daudz informācijas, bet tas apgrūtina skenēšanu un tātad nākas visu darīt ar rokām. Tas ir ļoti detalizēts darbs, arī vēlētājs tajā informācijas daudzumā var apmaldīties.

Te daudz atkarīgs no tā, kāda kurā valstī ir vēlēšanu sistēma. Ja mēs Latvijā balsojam tikai par partiju izvirzītajiem kandidātiem, kurus vēlētāji var pabīdīt uz augšu vai uz leju, tad daudzviet citur ir sarakstu kombinācijas, ir arī mažoritārā vēlēšanu sistēma, piemēram, lietuvieši balso gan par sarakstiem, gan par indivīdiem. Tas viss vēlēšanu procesu padara sarežģītāku.

Piemēram, šogad pirmo reizi būs izbraukuma balsošana. Ar šādu risinājumu mēs cenšamies iet pretī tiem cilvēkiem, kuri dzīvo attālos reģionos, kur varbūt pat nav piemērotu telpu vēlēšanu iecirkņa izveidei. Tādēļ mēs ņēmām piemēru no skandināviem, kuri cenšas vēlēšanu komisijas nogādāt pēc iespējas tuvāk vēlētājiem. Kopumā no 42 pašvaldībām 11 ir nolēmušas organizēt izbraukuma balsošanu. Katra pašvaldība tad informē iedzīvotājus par to, kurās dienās, cikos un kur būs pieejama izbraukuma balsošana - piemēram, attiecīgi marķēti autobusi.

Kā var nobalsot tie cilvēki, kuri vēlēšanu laikā atrodas slimnīcā?

Viņi var rakstīt iesniegumu un tad vēlēšanu komisija atbrauks pie šā cilvēka - tā viņš varēs nobalsot par savu pašvaldību, kaut gan slimnīca varbūt atrodas citā pašvaldībā. Līdzīgi ir ar ieslodzījuma vietām: tur esošie cilvēki var balsot vai par to pašvaldību, kurā ir deklarēti, vai arī par to, kur atrodas ieslodzījuma vieta. Šīs ir pirmās vēlēšanas, kad ir iespēja nobalsot par savu pašvaldību, atrodoties ieslodzījumā citā pašvaldībā.

Vēl viena būtiska lieta: ārvalstīs pašvaldību vēlēšanās nav klātienes iecirkņu, tādēļ tur esošie vēlētāji savu balsi var nodot pa pastu. Ja cilvēks skaidri zina, ka vēlēšanu laikā atradīsies ārvalstīs, tad var balsot pa pastu, tikai jārēķinās, ka tas jādara savlaicīgi, jo pēdējais datums, kad šādu balsojumu veikt, ir 30. maijs. Te gan var rasties jautājums - kā  vēlētājam ārvalstīs saņemt vēlēšanu zīmes? Ļoti vienkārši: ieejot portālā latvija.lv, cilvēks pats var izdrukāt sev tīkamo sarakstu, aizpildīt, ielikt aploksnē un nosūtīt.

Bet kad mēs beidzot nonāksim līdz iespējai balsot internetā? Un vai to vispār vajag?

It kā jau var šķist, ka balsošana internetā būtu viegla un vienkārša. Taču te es aicinātu padomāt par to, ka pasaulē ir tikai viena valsts, kas īsteno balsošanu internetā. Tā ir Igaunija. Un tad rodas jautājums - kādēļ gan neviens cits tā nedara? Ne jau tādēļ, ka pietrūktu tehnoloģisku zināšanu un iespēju, bet gan drošības apsvērumu dēļ. Protams, igauņi ļoti lepojas ar savām e-valsts iespējām, starp kurām vēlēšanas internetā ir tikai viens no daudziem valsts pakalpojumiem, turklāt tās viņi ieviesa tikai tad, kad sapara, ka cilvēki pietiekami uzticas darbībām virtuālajā vidē.

Kopējais nobalsojušo cilvēku procents nav mainījies. Kad Igaunijas parlamenta vēlēšanu laikā man bija iespējarunāt ar viņu kiberdrošības vadītāju, tad uz jautājumu, vai, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, viņa tagad būtu par to, lai ieviestu balsošanu internetā, atbilde bija diezgan diplomātiska - tagad jau mūsu cilvēki pie tā ir pieraduši... Ja būtu visa sistēma jāpārskata, tad, iespējams, pieņemtu citu lēmumu, taču pieradumus, kā zināms, ir grūti lauzt. Tādēļ es teiktu, ka īpaši jau pašreizējā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā labāk palikt pie pārbaudītas kārtības.

Parasti cilvēki vēlēšanu dienas noslēgumā ar lielu nepacietību gaida vēlēšanu rezultātus un grib tos uzzināt pēc iespējas ātrāk. Vai var balsu skaitīšanu un rezultātu paziņošanu kaut kā paātrināt?

Šīs ir pašvaldību vēlēšanas, un tajās process ir šāds: balsis skaita katrs vēlēšanu iecirknis un pēc tam nosūta rezultātus savai pašvaldības vēlēšanu komisijai, kura apstiprina visu šajā pašvaldībā esošo iecirkņu rezultātus un tikai pēc tam tos publisko.  Tādēļ rezultātu pasludināšanas ātrums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: cik daudz konkrētajā pašvaldībā ir iecirkņu, cik liela ir vēlētāju aktivitāte, cik ātri visus datus var apkopot. Ja Eiropas Parlamenta vēlēšanās mēs rezultātus vienkārši nedrīkstējām publiskot pirms noteikta laika, tad pašvaldību vēlēšanās tie tiks publicēti uzreiz, tikko būs apstiprināti. Saeimas vēlēšanās kārtība atkal ir citi, jo tur ir pieci vēlēšanu apgabali un rezultāti tiek publiskoti to saņemšanas secībā.

Kas pārbauda, vai kandidātu iesniegtā informācija atbilst patiesībai - Centrālā vēlēšanu komisija?

Nē, pašvaldību vēlēšanās to dara pašvaldību vēlēšanas komisijas, jo tās saņem un izvērtē visu informāciju. Papildus tiek iesaistītas arī citas iestādes, pirmām kārtām jau Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kas pārbauda, vai kandidāts vispār ir tiesīgs kandidēt konkrētajā pašvaldībā.

Vai cilvēkam, kurš kandidē noteiktajā pašvaldībā, ir jābūt tur deklarētam?

Ir trīs priekšnoteikumi, lai varētu kandidēt: šajā pašvadībā ir jābūt vai nu deklarētajai dzīvesvietai, vai darba vietai, vai arī nekustamajam īpašumam. Šajā ziņā Latvija ir diezgan unikāla, jo piemēram, kaimiņvalstīs drīkst kandidēt tikai tie, kuriem konkrētajā pašvaldībā ir pastāvīgā dzīvesvieta.

Vai par pašvaldību vēlēšanām ir liela interese no novērotāju puses?

Protams, interese ir no politiskajām partijām, taču mēs no savas puses aicinām pieteikties novērotājus un viņiem tiek arī organizētas apmācības. Šajās pašvaldību vēlēšanās jauninājums ir tas, ka par novērotāju var kļūt jau no 16 gadu vecuma. Tā ir laba iespēja pieteikties kādā konkrētā vietā un redzēt vēlēšanu procesu, pirms vēl pats esi sasniedzis vecumu, kad drīkst balsot. Mums jau gribētos, lai novērotāju būtu vairāk, lai cilvēki nāktu un paši pārliecinātos, kā tiek ievērotas visas vēlēšanu prcesa normas.

Izklausās, ka pašvaldību vēlēšanu laikā vairāk darba ir nevis Centrālajai vēlēšanu komisijām, bet pašvaldību komisijām. Tā tiešām ir?

Tā var šķist, taču patiesībā mums sazobe ar vēlēšanu komisijām ir ļoti cieša, īpaši jau tagad, kad darbojas jaunā vēlēšanu platforma un mēs, Centrālā vēlēšanu komisija, esam galvenais informācijas avots, pie kura var vērsties pēc palīdzības. Vēlētājam jau no malas varbūt izskatās, ka vēlēšanu organizēšanā nav nekā sarežģīta: pietiek iecirknī salikt galdus un kabīnes, vienā dienā visi atnāk nobalsot un lieta darīta! Taču patiesībā pirms tam ir jāiegulda liels darbs; piemēram, ar nākamā gada Saeimas vēlēšanām mēs sākām strādāt jau šā gada martā. Likumā ir skaidri pateikts pa datumiem, kad un kam ir jābūt gatavam, mums ir arī jāizstrādā instrukcijas pilnīgi visām darbībām: balsošanai, novērotājiem, balsu skaitīšanai un tā tālāk. Turklāt viss jāuzraksta iecirkņu darbiniekiem saprotamā valodā. Vēl arī jāveic darbinieku apmācības, iepirkumi, materiālu sagatavošana un daudz kas cits. Darba netrūkst!

Bet pēc vēlēšanām taču būs mierīgāk un varēs iet atvaļinājumā?

Absolūti nē! Jo tad taču būs rezultātu apstrīdēšanas periods, pēc tam jānodod informācija arhīviem, nemaz nerunājot par to, ka pēc vēlēšanām mēs rīkojam tikšanās un apspriedes ar visām iesaistītajām iestādēm, lai pārrunātu novērojumus un secinājumus, kamēr tie vēl ir svaigi, un saprastu, ko nākamajās vēlēšanās vajadzētu uzlabot. Ir daudz dažādu neredzamo darbu, lai viss notiktu bez aizķeršanās.

Kas jāņem vērā!

Balsot var jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī, nav jādodas uz vienu konkrētu - šis ir viens no jauninājumiem, ko nodrošina centralizētais tiešsaistes vēlētāju reģistrs.

Ja vēlies paust pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret kādu konkrētu kandidātu, tad  vēlēšanu zīmē iekrāso viņa vārdam iepretī esošo sarkano vai zaļo lauciņu, var arī tur ievilkt krustiņu vai ķeksīti. Galvenais, lai būtu labi redzama lauciņā izdarītā atzīme.

Vēl viens jaunums ir tas, ka pašvaldību vēlēšanās nobalsot varēs ne tikai galvenajā vēlēšanu dienā, 7. jūnijā, bet arī visās pārējās vēlēšanu nedēļas dienās, sākot no 2. jūnija. Taču jāņem vērā, ka katrā no tām vēlēšanu iecirkņu darba laiks būs atšķirīgs: pirmdien no 17:00 līdz 20:00; otrdien no plkst. 08:00 līdz 11:00; trešdien no plkst. 17:00 līdz 20:00; ceturtdien no plkst. 08:00 līdz 11:00, bet piektdien no plkst. 12:00 līdz 15:00. Un, protams, sestdienā no plkst. 08:00 līdz 20:00.

Kā jau visās vēlēšanās, lai nobalsotu, būs jāizrāda personu apliecinošs dokuments - pase vai personas apliecība. Vēlēšanu iecirknī dokumenta mašīnlasāmo zonu noskenēs iecirkņa komisijas loceklis, lai vēlētāju reģistrā pārbaudītu, vai neesat jau nobalsojis.