Aplūko: vai spēj atpazīt, kurš marķējums ir zaļmaldināšana? Tā uzņēmumi maldina
Lai arī gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka spēj atpazīt zaļmaldināšanu, daudzi tomēr nezina, kā pārbaudīt ekomarķējumus, liecina veiktā aptauja.
Pastāv vairāki zaļmaldināšanas veidi, un viens no tiem ir maldinošs ekomarķējums uz precēm un produktiem. Šis marķējums nav apstiprināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; uzņēmums, to izmantojot, grib radīt iespaidu, ka produkts ir videi draudzīgs un ekoloģisks, lai palielinātu peļņas iespējas vai uzlabotu reputāciju bez reāla ieguldījuma.
“Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām balstās uz nepilnīgām zināšanām par zaļmaldināšanu – uzņēmumu mēģinājumiem radīt viltus ilgtspējas iespaidu. Teju ceturtā daļa aptaujāto atzīst, ka viņiem trūkst informācijas, kā šos marķējumus pārbaudīt, bet visiem ekomarķējumiem, tostarp maldinošajiem, pilnībā uzticas 5 %,” skaidro ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļā josta” vides izglītības eksperte Elīna Sprūde-Nesenberga.
Viņa atgādina, ka zaļmaldināšana ir veids, kā uzņēmumi izliekas par videi draudzīgiem un rada iespaidu, ka rūpējas par savu ietekmi uz vidi, lai piesaistītu klientus un veidotu atbildīga uzņēmuma reputāciju, bet patiesībā to darbība nemaz nav tik “zaļa”, kā nereti tiek apgalvots.
Latvijā vadošais atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” aicināja aptaujā atpazīt dažādus ilgtspēju apliecinošus jeb “zaļos" apgalvojumus, kas savā būtībā bija maldinoši. “Piemēram, ka elektriskās automašīnas un vienreizējas kafijas krūzītes ir pilnībā draudzīgas videi un visi plastmasas izstrādājumi ar BIO marķējumu ir ekoloģiski. Teju puse jeb 48 % spēja uzreiz pateikt, ka minētie apgalvojumi ir maldinoši, taču pārējie varēja izšķirt vien atsevišķus maldinošos apgalvojumus. Tāpat lūdzām identificēt, kuri eko marķējumi ir tik tiešām īsti un oficiāli apstiprināti un kuri nav. Nepareizo variantu izvēlējās 31 % respondentu,” aptaujas datus komentē “CleanR” Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.
Aptaujā identificējamie eko marķējumu piemēri, no kuriem trīs ir oficiāli un viens nepareizs (variants B).
Kas attiecas uz eko marķējumiem, 5 % aptaujāto iedzīvotāju tiem pilnībā uzticas un nepārbauda. Vīrieši (4,9 %) ir nedaudz skeptiskāki nekā sievietes (5,4 %). Jaunieši (18–29 gadi) ir viskritiskākie (pilnībā uzticas vien 3,7 % ), augstākā uzticēšanās marķējumiem ir 30–39 gadu vecuma grupā (6,7 %). Vecuma grupā 50–59 gadi uzticība ir 4,1 %, bet 60–74 gadu vecumā – 4,9 %.
Aptauja arī parādīja, ka sievietes (49,3 %) nedaudz biežāk nekā vīrieši (46,8 %) atpazīst zaļmaldināšanu. Interesanti, ka jaunieši (18–29 gadi) ir mazāk informēti (40,4 %) par zaļmadināšanu nekā vecākās grupas, īpaši 40–49 gadu vecuma grupa, kurā zaļmaldināšanu atpazina vairāk nekā puse respondentu (51,1 %). Reģionālā dalījumā vislabāk zaļmaldināšanu atpazīst Vidzemē (53,4 %) un Rīgā (49,7 %), salīdzinoši zemāka izpratne ir Kurzemē (44,4 %) un Latgalē (43 %).
"CleanR” pārstāve Liene Rumpane pauž, ka pieaugot sabiedrības izpratnei par atbildīgu izturēšanos pret vidi un aizvien vairāk pievēršot uzmanību tam, kādu ekoloģisko pēdu atstāj noteiktu preču vai pakalpojumu izvēle, diemžēl parādās arī uzņēmumi, kas to vēlas izmantot savtīgos nolūkos.
To, ka “zaļmaldināšana" ir pieaugoša tendence apliecina arī tas, ka Eiropas Savienība (ES) aktīvi strādā pie stingrāku noteikumu ieviešanas. Proti, 2023. gadā Eiropas Parlaments apstiprināja jaunu Zaļmaldināšanas aizlieguma direktīvu, kas aizliedz uzņēmumiem izmantot nepierādītus un vispārīgus apgalvojumus, piemēram, “videi draudzīgs”, “klimata neitrāls” vai “bioloģiski noārdāms”, ja tam nav skaidra zinātniska pamatojuma. Turklāt tiek prasīts, lai visi vides apgalvojumi būtu balstīti uz uzticamām metodēm un auditēti.
Latvijā zaļmaldināšanas regulējums pakāpeniski tiek pielāgots ES standartiem. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Konkurences padome arvien biežāk pievērš uzmanību vides reklāmu patiesumam un var piemērot sankcijas uzņēmumiem, kas izmanto maldinošus ekoloģiskos apgalvojumus. Vienlaikus uzņēmumiem pašiem ir jāuzņemas lielāka atbildība, nodrošinot caurskatāmību un skaidru informāciju par savu ilgtspējas politiku.
Zaļmaldināšana var radīt riskus, ka cilvēki pārmaksā, kur tas nav nepieciešams, vai izvēlas iegādāties preci vai pakalpojumu tikai tāpēc, ka tas ir videi draudzīgāks, lai gan tā nemaz nav. “Galu galā tas rada riskus citiem godprātīgiem uzņēmējiem, proti, ka arī to centieniem mazinās uzticība,” piebilst “Zaļās jostas" eksperte.
Lai veicinātu sabiedrības izpratni un informētību par “zaļmaldināšanu” un ar to saistītajiem jautājumiem, "CleanR" sadarbībā ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu “Zaļā josta” ir izveidojuši vides izglītības digitālo platformu www.videspratiba.lv, kurā pieejama plaša sadaļa tieši par zaļās maldināšanas praksi un pārbaudāmiem ekomarķējumiem.
Pēc “CleanR” pasūtījuma “Norstat” aptauja tika veikta no 27. februāra līdz 5. martam, aptaujājot 1002 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visos Latvijas reģionos.
