
Ivars Ijabs: Zinātne, pētniecība un sadarbība: izaugsmes garants Latvijā un Eiropā
Eiropa jau sen ir atzinusi zinātnes, pētniecības un inovāciju izšķirīgo lomu tautsaimniecības attīstībā. Tā ir vajadzīga arī Eiropas globālās konkurētspējas veicināšanai un kontinenta spiedīgāko izaicinājumu pārvarēšanai. Pēdējo gadu laikā Eiropa ir ievērojami palielinājusi ieguldījumus zinātnē, lai stiprinātu pētniecības spējas, veicinātu jaunradi un nostiprinātu Eiropas pētnieku starptautisko līderību.
Šie Eiropas Savienības centieni ir iespēja arī Latvijai kāpināt savu pētniecisko jaudu, radīt jaunas inovācijas un ekonomiski augt. Latvija jau pašlaik sekmīgi izmanto Eiropas sniegtos atbalsta mehānismus, taču galvenais uzdevums ir šos instrumentus izmantot aktīvāk, lai pie mums radītu produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, kas tad arī celtu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un sabiedrības labklājību kopumā.
Būtiskākais Eiropas Savienības atbalsta instruments zinātnes un pētniecības attīstībā ir programma “Apvārsnis Eiropa” – lielākā pētniecības un inovāciju programma pasaulē. Latvijai tā vairāku gadu garumā sniegusi ievērojamu finansējumu jaunrades veicināšanā – nedaudz vairāk kā 105 miljonus eiro. Finansējot dažādus projektus, kas risina akūtas sabiedrības vajadzības, piemēram, attīstot jaunas tehnoloģijas, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu un pilnveidojot digitālo infrastruktūru, Eiropas Savienība tiecas celt savu pilsoņu labklājību visās dalībvalstīs un pozicionēt Eiropu kā pasaules inovācijas līderi. Programmas mērķis ir arī sekmēt starpdisciplinārus pētījumus, veicinot sadarbību pāri tradicionālajām zinātnes robežām, kas ir izteikti svarīgi sarežģītu un savstarpēji saistītu problēmu risināšanai.
Vēlos uzsvērt, ka Latvijā ir daudz spējīgu, zinātkāru un talantīgu prātu, kas dod savu ieguldījumu lielāku un mazāku izaicinājumu risināšanā. Mūsu augstākās izglītības iestādes, tai skaitā Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, kā arī citi institūti, organizācijas un domubiedru kopienas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros strādā, pēta un cenšas rast atbildes uz sarežģītiem jautājumiem visdažādākajos pētniecības laukos: astronomijā un fizikā, tehnoloģiju jomā, ķīmijā, informātikā, slimību ārstēšanā un veselības aprūpē, arī arheoloģijā un politikas zinātnē.

Arī šajā piecgades termiņā Eiropas Parlamentā man uzticēts Zinātnes un tehnoloģiju nākotnes grupas priekšsēdētāja vietnieka amats. Dzirdot un redzot, kā talanti Latvijā liek galvas kopā, lai radītu patiesi inovatīvas un unikālas idejas, man ir lepnums līdzdarboties šīs zinātniskās izcilības sekmēšanā. Arī savā ikdienas darbā Parlamentā pieskatu, lai Latvijai būtu arvien jaunas iespējas attīstīt dažādus projektus zinātnes, pētniecības un inovāciju jomā. Sadarbība ir attīstības stūrakmens, tādēļ ir tik svarīgi, lai Latvijai durvis uz Eiropu būtu ne tikai plaši vaļā, bet ir arī reāla iespēja sastrādāties ar citu dalībvalstu censoņiem, tādējādi veidojot atgriezenisko saiti visa kontinenta līmenī.
Te jāmin arī vēl viena, manuprāt, īpaši būtiska programma, kas veicina šīs pārrobežu mijiedarbības attīstību, – “Erasmus+”, kas ir mobilitātes jeb drīzāk pieredzes apmaiņas programma studentiem. Jaunie speciālisti šajā programmā var studēt, stažēties un iegūt pieredzi ārzemēs. Tas viennozīmīgi paplašina viņu zināšanas, valodu prasmes un izpratni par kultūras daudzveidību. Savā ziņā tā ir tā pati Krišjāņa Valdemāra mums labi zināmā “brauciet, latvji, jūriņā” atziņa, jo, paplašinot redzesloku ārpus Latvijas robežām un atgriežoties mājās, jaunieši līdzi ved neatsveramu zināšanu un pieredzes bagāžu, kas ceļ ne tikai viņu individuālo kvalifikāciju, bet arī sabiedrības kopējo zināšanu un vērtību latiņu. Šīs un citas investīcijas izglītībā palīdz veidot augsti kvalificētu darbaspēku, kas ir būtisks priekšnoteikums nākotnes ekonomikas izaugsmei.
Tāpat arī “Erasmus+” ietvaros noris sekmīga sadarbība augstākās izglītības jomā, un Latvijas augstskolas dibina un pilnveido partnerību ar citām Eiropas izglītības un pētniecības iestādēm, kas paver iespējas līdzdarboties kopīgos pētījumos, izstrādāt mūsdienīgas mācību programmas un apmainīties ar labās prakses piemēriem. Atsevišķas universitātes Latvijā jau sadarbojas ar universitātēm citās Eiropas valstīs, lai izstrādātu kopīgus zinātniskos grādus un dažādas starpdisciplināras programmas, tādējādi uzlabojot izglītības kvalitāti un globālo konkurētspēju.
Jāsaka, šie ir tikai daži, taču uzskatāmi piemēri, kā Eiropa veicina dalībvalstu ekonomisko, akadēmisko un pētniecisko konkurētspēju. Jo galu galā Eiropas un tostarp Latvijas nākotnes izaugsme un labklājība lielā mērā ir tieši atkarīga no mūsu spējām noturēt un saglabāt līderpozīciju starptautiskā mērogā, vairojot zinātnisko izcilību. Nobeigumā vēlos arī uzteikt visus mūsu talantīgos pētniekus un visus tos, kuri atbalsta šos talantus, jo tikai sadarbojoties varam realizēt patiešām vērienīgus projektus un gādāt par Latvijas izaugsmi.

Seko Eiropas un Latvijas aktualitātēm:
tiktok: @ivarsijabs
instagram: @ivarsijabs
facebook: @ijabsivars
x: @ijabs
bluesky: @ivarsijabs