Latvijas formula: Kā stiprināt zinātnes lomu klimata lēmumu pieņemšanā?
Klimata pārmaiņas, kas vēl nesen bija viena no galvenajām tēmām politiķu un zinātnieku darba kārtībā, pašlaik izskatās nolikta malā – līdz labākiem laikiem. Vai vides politikai aktuālās situācijas ietekmē ir jāmainās – par to un citām tēmām diskusija raidījumā "Latvijas formula".
Jaunākajā raidījumā “Latvijas formula”, ko vada Latvijas Universitātes (LU) profesors Mārcis Auziņš, piedalās LU profesors Normunds Stivriņš, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātņu prorektore Agrita Kiopa un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) asociētā profesore Baiba Jansone. Galvenā tēma – vides ilgtspēja un klimata pārmaiņu mazināšana Latvijā.
Vai politiskie lēmumi ir balstīti zinātnē?
Diskusijas sākumā profesors Mārcis Auziņš atzīst, ka īpaši jau akadēmiskajā vidē, bet arī sabiedrībā kopumā jau maz ir tādu cilvēku, kas noliedz klimata pārmaiņas kā faktu. Vienlaikus lēmumi, ko pieņem politiķi, mēdz izskatīties politisku vai citu interešu vadīti, bet mazāk balstīti zinātnisko pētījumos un rekomendācijās.
RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa uz šo situāciju raugās optimistiski. “Domāju, ka šobrīd politiskie lēmumi lielā mērā patiešām ir zinātnē balstīti. Ja mēs skatāmies uz Eiropas Savienības un arī Latvijas politiku, redzam, ka mūsu ministrijas arvien vairāk pieprasa ar klimata pārmaiņām saistītus pētījumus. Tas man liek domāt, ka ledus ir izkustējies. Mēs patiešām domājam, meklējam un apkopojam faktus.” Tomēr viņa atzīst, ka ir virkne pretrunīgu situāciju, kurās nav vienota viedokļa, piemēram, kodolenerģijas vai zaļās biomasas ģenerētās enerģijas atbilstība zaļajam kursam, līdz ar to lēmumu pieņemšanā lielāku lomu nospēlē pārliecības un politiku pārstāvētās vērtības, nevis zinātnes fakti.
LU profesors Normunds Stivriņš uzsver, ka zinātnieku uzdevums nav pārliecināt visus cilvēkus, bet gan ģenerēt un radīt uz faktiem balstītus rezultātus. “Īpaši svarīgi ir sabiedrībai saprotami izskaidrot šo pētījumu rezultātus, un tad jau lai katrs pats pieņem lēmumu, vai viņš tiem piekrīt vai ne.”
Savukārt LBTU asociētā profesore Baiba Jansone atklāj, ka ir mazāk optimistiska: “Nenoliedzami, mūsu politiķi ir daudz darījuši, lai lietas mainītos; pēdējos gados aizvien vairāk var pamanīt ieinteresētību zinātnes pētījumos. Tomēr tieši Eiropas kontekstā ir sajūta, ka esam pārāk mazi un mūs nedzird, jo mūsu unikālās ekosistēmas netiek novērtētas un saprastas. Iespējams, viņiem trūkst pētījumu no mūsu reģiona vai vienkārši izpratnes, piemēram, ka meži Latvijā aizņem vairāk nekā pusi valsts teritorijas un cik liela ir to nozīme ne tikai no ekoloģiskā viedokļa, bet arī tautsaimniecībā. Tāpēc tiek pieņemti lēmumi, kas apdraud šo tautsaimniecisko vērtību.”
Ko var darīt zinātne, lai ietekmētu vides politiku?
Turpinot diskusiju, Mārcis Auziņš iepazīstina ar ASV Bērklija Universitātes profesora Ričarda Millera pieredzi. Zinātnieks aktīvi pauž viedokli, ka politiskie lēmumi tiek pieņemti bez īstas izpratnes par ozona caurumiem, kodolenerģētiku, fosilo kurināmo un citiem jautājumiem. Viņš arī piedalījies iztaujāšanā ASV Kongresā, vairākas stundas atbildot uz kongresmeņu jautājumiem par šīm tēmām. Mārcis Auziņš sarunas dalībniekiem vaicā, kāda ir zinātnes loma lēmumu pieņemšanā Latvijā.
LU profesors Normunds Stivriņš atklāj, ka Universitātes pētnieki nodarbojās ar klimata modeļu adaptēšanu Latvijas apstākļiem. “Tas viennozīmīgi ir instruments, uz kuru balstīt nākotnes vīziju. Tas, ko mēs darām, ir ne tikai klimata nākotnes modelēšana, bet arī pagātnes rekonstrukcija, jo ļauj saprast, cik precīzi mūsu klimata modeļi strādā. Ja modeļi spēj atkārtot uz pierādījumiem balstītas rekonstrukcijas, pētot putekšņu vai augu atliekas, zinot, kāda bija temperatūra, mēs varam secināt, vai mūsu pieņēmumi par fizikālajiem procesiem dabā ir valīdi. Tas ir milzīga apjoma darbs, kurā iesaistīti dažādu nozaru speciālisti, un mums vēl tāls ceļš ejams, bet jau šobrīd mūsu aprēķinus var izmantot lēmumu pieņemšanā.”
LBTU asociētā profesore Baiba Jansone uzsver, ka valsts mērogā ledus ir sakustējies. “Mūsu universitātes piedalās daudzās darba grupās gan Zemkopības ministrijā, gan arī Klimata un enerģētikas ministrijā. Cita lieta – cik ātri kāda jautājuma risinājums nonāk līdz reāla lēmuma pieņemšanai un iegūst likuma spēku. Domāju, šo praksi vajag paplašināt, iesaistot ne tikai atbildīgās ministrijas, bet arī Saeimas deputātus. Tur sapulcējušies cilvēki ar dažādām pieredzēm un izglītību, un varbūt viņiem būtu vērts uzzināt, kā uz procesiem raugās zinātnieki, ko viņi ir noskaidrojuši un kāds ir faktos balstītais materiāls.”
RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa piekrīt, ka šāda prakse varētu būt ļoti vērtīga. “Varam palūkoties uz Veselības ministrijas pieredzi, kurā ir tāda ekspertu pozīcija kā galvenais speciālists dažādās veselības nozares jomās. Tur ir gan mūsu RSU profesori un pētnieki, gan dažādu nozaru ārsti, gan LU kolēģi. Tas, manuprāt, to diskusiju saturu padara daudz kvalitatīvāku. Piekrītu, ka vēl viens solis uz priekšu būtu zinātnieku iesaiste Saeimas darbā.”
Diskusijā tika aplūkota vēl vesela virkne jautājumu – gan Ukrainas kara ietekme uz klimata jautājumu risināšanu, gan Latvijas mežu izmantošanas izaicinājumi, gan vēja parku būvniecība, sabiedrības izpratne par to nepieciešamību utt.
Visu diskusiju skaties XTV.lv, bet katru otro sestdienu seko aktuālākajai sarunai TV24 ēterā.
