Jelgavas domes deputātu kandidāti: mūžīgais mērs ar kolhoznieka tvērienu, nakts autobusi un mācekļu sākumkomplekts

Jelgavas domē jāievēl 15 domnieki, un par tādiem vēlas kļūt 169 no 12 sarakstiem. Visvairāk uz vietu pilsētas domē kandidē Nacionālās apvienības, Zaļo un Zemnieku savienības un Jaunās konservatīvās partijas listēs – katrā iekļauti 18 kandidāti, bet visšķidrākais saraksts ir Centra partijai – tikai ar četriem kandidātiem. No zaļzemnieku saraksta uz Jelgavas domes vadītāja amatu atkal tēmē visilgāk Latvijā pie pašvaldības stūres bijušais pilsētas mērs Andris Rāviņš. Savukārt viņa oponenti Jelgavas mēru salīdzina par ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko. Atšķirībā no partiju piedāvājumiem Jelgavas novadā, pilsētas deputātu kandidāti pārpārēm min konkrētas adreses, kur kas jāuzlabo vai jāceļ: sākot ar grants ielu asfaltēšanu un nakts autobusu reisu organizēšanu un beidzot ar akvaparka būvniecību un pieminekļa uzsliešanu B. Rastrelli. Dažas marginālas partijas nav pacentušās savu programmu sastādīšanai piesaistīt literāro redaktoru un tā nu sanācis, ka kāda partija piedāvā nokomplektēt “mācekļu sākumkomplektu”.

* “Jaunās vienotības” līderis ir pašreizējais Jelgavas domes deputāts Aigars Rublis, kurš vietvaras deputāta krēslu pirmo reizi ieņēma 2005. gadā un pašreiz ir Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāles vadītājs. Partiju apvienības sarakstā Jelgavā startēs vairāki deputāti un ārsti. Sarakstu ar 16. numuru noslēdz pazīstamais latviešu vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns, kurš savulaik bija atzīts par Latvijas Gada skolotāju, bijis arī to Augstākās Padomes deputātu vidū, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju. Arī viņš pašlaik ir Jelgavas domes deputāts. “Jaunās vienotības” programmā ir vesela virkne konkrēti paveicamo darbu un solījumu: līdz 2029. gadam izveidot mūsdienīgu satiksmes terminālu; nodrošināt pietiekamu autostāvvietu skaitu pie Jelgavas Kultūras nama un Cukurfabrikas stacijas; noasfaltēt grantētās ielas; rekonstruēt Miera ielu; RAF dzīvojamo māju rajonā izveidot sporta laukumu, skeitparku un velo trasi; izbūvēt gājēju un velo ceļus Kalnciema un Tērvetes ielās; trīskāršot bērnu piedzimšanas pabalstu un tā tālāk. Vēlētājiem nu jāvērtē, cik tas viss ir reāli izdarāms.

* Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” listes līderis ir Jelgavas vicemērs, bijušais ekonomikas ministrs Aigara Kalvīša valdībā Jurijs Strods, aiz kura seko vēl viens Jelgavas domnieks - Roberts Šlegelmilhs. Arī nacionāļu programmā uzskaitīti konkrēti darbi, ko viņi vēlas veikt pilsētas labā, lai to padarītu par ģimenēm draudzīgāko, ērtāko un mājīgāko pilsētu, veselīgu un patriotisku dzīvesvietu: “Jelgavu redzam kā atvērtu, modernu un viedu pilsētu izaugsmei, kur svarīgs ir ikviens savas valsts un pilsētas patriots ar savu redzējumu, pilsonisko attieksmi un jaunradi.” 

* Arī kustības “Par” Jelgavas lokomotīve ir pašreizējais pilsētas domes deputāts Uldis Dūmiņš. Savukārt saraksta otrais numurs ir kultūras cilvēks - Dace Indrika - kultūras un mākslas pasākumu organizatore, producente un sociālās uzņēmējdarbības vēstniece Latvijā. Partija Daci Indrik reklamē, ka viņa “būs īstais cilvēks, kas Jelgavai piešķirs pasaules elpu, radot aizraujošas, nestandarta kultūrvietas un notikumus. (..) Dace iestājas par kultūras notikumu decentralizāciju pilsētā, laikmetīgiem mākslas procesiem arī pilsētas rajonos, par radošā kvartāla un stilīgas vietas izveidi jauniešiem. Lai Jelgavas ģimenes, personas ar invaliditāti, mazākumtautības un ārvalstu studenti te sajustos kā mājās.”

* Zaļo un Zemnieku savienības līderis ir kādreizējais Jelgavas rajona kolhoza “Avangards” galvenais inženieris, bijušais zemkopības ministrs un visilgāk amatā esošais Latvijas pašvaldības vadītājs (kopš 2001. gada) Andris Rāviņš. Aiz viņa seko vēl divi vietvaras deputāti - Rita Vectirāne un Mintauts Buškevičs. Saraksta lejasgalā ar 16. numuru ir arī ekonomikas ministra palīdze Aiva Freimane. Tāpat kā jau iepriekš minētās partijas, arī ZZS savā priekšvēlēšanu programmā min konkrētu darbu uzskati, kas jāveic pilsētā. Un kas gan to lai nezinātu labāk par pašu Jelgavas galvu, kurš jau 24 vada kādreizējās Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētas rāti (pirms tam viņš vēl septiņus gadus – deviņdesmito gadu sākumā – vadījis Jelgavas rajona padomi (tagadējā izpratnē Jelgavas novada domi). Jelgavas mēra kritiķi un oponenti Andri Rāviņu salīdzina teju vai kā skarbu diktatoru ar cietu kolhoznieka tvērienu. Opozicionāri bijušo kolhoza inženieri bieži vien salīdzina ar mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko, kuram arī aiz muguras kolhoza vadīšanas pieredze. Tomēr tik traki kā Baltkrievijā Jelgavas ielās nav un Andris Rāviņš nemaz tik visvarens savā nesodāmības oreolā nevar justies. Bijusi arī viņam šāda tāda saķeršanās ar likumu. Piemēram, 2005. gada martā bijušajam prezidenta Gunta Ulmaņa padomniekam un zemkopības ministram Finanšu policija krimināllietā par maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Jelgavas siltumtīklu uzņēmums” bilances aktīvu iznomāšanu piemēroja aizdomās turamās personas statusu un aizliedza mainīt dzīves vietu. Andris Rāviņš gan to visu saistīja ar priekšvēlēšanu trakumiem, bet Zemgales apgabala tiesas prokurore konstatēja, ka aizdomās turamā aizturēšana esot bijusi nepamatota. 

* Tāpat Latvijas Reģionu Apvienības līderis arī ir pašreizējais Jelgavas valstspilsētas pašvaldības deputāts, vēsturnieks, Jelgavas Latviešu apvienības vadītājs Gunārs Kurlovičs, kurš jau teju trīsdesmit gadus iesaistīts pašvaldības līmeņa politikā - bijis gan Jelgavas izpilddirektors, gan Dobeles novada izpilddirektora vietnieks. Arī partijas mainījis pēc konjunktūras pieprasījuma. 1997. gadā Jelgavas vietvarā kandidēja no LNNK, 2013. gadā – no “Vienotības”, bet no 2017. gada – Reģionu apvienības saraksta. Deputāta kandidāta anketā sev uzmanību ir centies pievērst 15. numurs Andrejs Kotikovs, kurš ailē “Darba vieta/nodarbošanās” ierakstījis “meklēju sev piemērotu darbu”. 35 gadus vecais vīrietis, pēc izglītības autoatslēdznieks, vēl joprojām ir sava darba meklējumos.

* Latvijas Zaļā partijas Jelgavas sarakstā nav nacionālā līmenī plašāk pazīstami ļaudis, bet vietējiem viņi varētu būt labi pazīstami. Partijas saraksta līderis Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektors un eksperts Mārcis Dzelme.

* “Progresīvo” sarakstā, kura galvgalī ir 45 gadus vecā studente Santa Lismane, kura Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi bakalaura grādu arhitektūrā un pilsētu plānošanā, ir arī divi 19 gadus sasnieguši skolnieki no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas - Marta Anna Antonišķe un Mārcis Krēgers. Sarakstā visbagātākā ar dzīves pieredzi ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Līga Rasnača, kurai apstiprināts 14. Saeimas deputātes mandāts uz laiku, kamēr satiksmes ministra amatu pildīs Atis Švinka. Progresīvie sola zaļu, mājīgu un sakārtotu pilsētvidi. Pilsētniekiem īpaši pievilcīgi varētu šķist, ka “Progresīvie” sola kaut cik savest kārtībā gadu gadiem kritizēto Jelgavas sabiedriskā autobusa tīklu: “Pilsētā sabiedriskajam transportam jākļūst par ērtāko pārvietošanās veidu, saskaņosim vilcienu un autobusu kustību” un ieviesīsim “nakts autobusu līnijas: jauniešiem, kultūras pasākumu apmeklētājiem un maiņu darbiniekiem būs iespēja ērti nokļūt mājās arī nakts stundās”.
 
* Jaunās konservatīvās partijas Jelgavas saraksta lokomotīve ir SIA “Cloud Enterprise Systems” (nodarbojas ar datorprogrammēšanu) valdes loceklis, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētnieks Mārtiņš Štāls. Tālāk seko vairāk vai mazāk pazīstami jelgavnieki. Piemēram, ar trešo numuru startē Jelgavas Mūzikas vidusskolas direktore Zane Andžāne, kura līdz 2021. gadam bija Iecavas mākslas un mūzikas skolas direktore. Saraksta otrais numurs ir ticis kādreizējam 13. Saeimas deputātam Aivaram Geidānam, kurš parlamentā bija ievēlēts no “Kam pieder valsts” jeb tā dēvētās Kaimiņa partijas, no kuras izstājās un pēcāk pievienojās konservatīvajiem.

* “Latvijas pirmajā vietā” līderis ir SIA “LUX”, kas nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem, tehniskais eksperts Imants Konutis. Viņš ir arī “Christian Motorcyclists Association Latvia” viceprezidents, kas apvieno kristiešus-motobraucējus. Sarakstā ar trešo numuru iekļauts arī cilvēks ar tādu pašu vārdu un uzvārdu kā mūsu ekonomikas ministram – Viktors Valainis. Ministrs gan no zaļzemniekiem nav pārmeties pie šleseristiem un “Latvija pirmajā vietā” Viktors Valainis ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes docents, pie tam jau ar visai ievērojamu dzīves pieredzi – viņam ir 82 gadi, kurš ieguvis augstāko izglītību gan sporta pedagoģijā, gan autotransporta nozarē. Partija arī sola “pārtraukt liberālo vērtību uzspiešanas programmas izglītībā, kas degradē ģimeni kā sabiedrības pamatu, vīrieša un sievietes identitāti un kristīgās vērtības.” 

* “Saskaņas” Jelgavas līderis ir Zasulauka arodskolu beigušais un remontatslēdznieka profesiju ieguvušas SIA “Coffee Grand” izpilddirektors Igors Orlovs. “Coffee Grand”, kas nodarbojas ar kafijas automātu tirdzniecību sabiedriskajām vietām un birojiem tirdzniecību, vadība ir pārstāvēta arī citā sarakstā. Firmas izpilddirektors Sergejs Stoļarovs kandidē no “Latvija pirmajā vietā”. Saskaņiešu programma, pēc visa spriežot, nav piedzīvojusi rūpīgu korektūru, par ko liecina teikums: “Sākoties mācību gadam, nodrošināsim mācekļus ar individuālo mācību piederumu sākumkomplektu.” Pateicoties saskaņiešiem, nu zināsim, ka “izglītojamos” jeb tautas valodā runājot skolēnus varam saukt arī par mācekļiem. Kaut gan latviešu valodas tradīcijā par mācekļiem vairāk uzskatām cilvēkus, kas pie cunftes meistara apgūst kādu amatu vai profesiju, vai arī kādas reliģijas mācības sekotājus, bet ne vispārizglītojošās skolas audzēkņus. Bet varbūt “Saskaņas” programma rakstīta krieviski un tad ar “gūgles” tulkotāju vienkārši pārnesta latviski, jo šis rīks krievu valodas vārdu “ученик” (skolēns) tulko arī kā “māceklis”.

* Marginālās “Suverēnās varas” un apvienības “Jaunlatvieši” kopīgā saraksta līderis ir Jelgavas domes deputāts Andrejs Pagors, kurš vietvarā savulaik iekļuva no Latvijas Krievu savienības. Viņš ne vienu reizi vien izcēlies ar saviem visai nievājošiem un Latviju noniecinošiem paziņojumiem. Nesen viņš ar neētiskiem komentāriem savā “Telegram” kanālā zemiski izmantojis oskaroto Ginta Zilbaloža “Straumi”, lai papriecātos par krievu armijas operāciju Kurskā, netieši nodēvējot Kurskas atkarotājus par “ģēnijiem”: “Vai jūs zināt, kas ir “Straume”? Latviešu animācijas filma, kas ieguvusi Oskaru? Nē. “Straume” ir operācija, kuras mērķis bija iekļūt Kurskas pilsētā Sudžā caur nefunkcionējošām gāzes caurulēm (pa Unrengoja-Pomari-Užhoroda gāzesvada cauruli), kurās tika iesūknēts skābeklis. Caur 15 km garu cauruli ienaidnieka aizmugurē iekļuva vairāk nekā bataljons – 800 karavīru. Krievu atjautība! Šī operācija, pēc militāro ekspertu domām, tiks iekļauta mācību grāmatās.” Andrejs Pagors kādreiz darbojās kā bijušās Eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas palīgs. Abi kopā vēl 2023. gadā piedalījās protestos Berlīnē, kuros iebilda par Rietumu tanku nosūtīšanu Ukrainas spēkiem. Kā tas Kremļa manipulatīvai retorikai raksturīgs, viņš šo lēmumu pamatoja ar to, ka “iestājas par mieru”. Andrejs Pagors, cita starpā, ir arī Latvijas Krievu savienības līdzpriekšēdētājs un ir viens no Krievu biljarda federācijas vadītājiem. Saraksta otrais numurs ir Maksims Galkins: cilvēks ar tādu pašu vārdu un uzvārdu kā Krievijas agresijas Ukrainā pretiniekam, krievu popdīvas Allas Pugačovas vīram. Te nu skaidri un gaiši jāpasaka, ka Jelgavas Maksimam Galkinam nav nekāda sakara ne ar slaveno krievu humoristu, ne Allu Pugačovu. Jelgavnieks ir autovadītājs. Ja pie varas Jelgavā nāks “suverēnie jaunlatvieši”, tad viņi pilsētā sola izveidot B. Rastrelli pieminekli. Te jāpiebilst, ka partijas programmā nav konkretizēts par kādu B. Rastrelli ir runa, jo Jelgavas pils arhitektam bija divi vārdi un viņa pilnais vārds ir Frančesko Bartolomeo Rastrelli un parasti viņu latviešu rakstos dēvē par F. B. Rastrelli vai par Frančesko Rastrelli.

* Gluži vai nepamanāma Jelgavas partiju plejādē ir kāda mazpartija – Centra partija, kura kopš 2005. gada vairākkārtīgi ir mainījusi nosaukumu: tā bijusi gan “Vislatvijas partija 21. gadsimts”, gan Latvijas kustība “Solidaritāte”, gan pēcāk Latvijas centriskā partija. Pirms diviem gadiem eiroskeptiskā Centra partija kopā ar Latvijas Krievu savienību izveidoja politisko partiju apvienību “Pamats-LV”. Jelgavā Centra partija startē ar četriem kandidātiem: biedrības “Tautas kustība par cilvēka tiesībām” priekšsēdētāju Aigars Egli, šīs pašas biedrības valdes locekli Robertu Egli, zobu tehniķi Romānu Cvetkovu un 2005. gadā dzimušo “audzēkni” (tā viņš norādījis deputāta kandidāta anketā) Timofeju Blūmu. Internetā gan informāciju par biedrību “Tautas kustība par cilvēka tiesībām” nevar atrast, bet par tās līderi gan šāda tāda informācija ir atrodama. Viņš dibinājis un rotējis no vienas mazpazīstamas un marginālas partijas uz otru. Aigara Egles neizdevušamies politiskā darbība saistīta gan ar Labklājības partiju un Sporta partiju, gan Latvijas Atdzimšanas partiju un “Tautas varas spēku”. Partija sola īstu saimniecisku revolūciju Jelgavā: “Pašvaldībai jāizveido lielveikalu un aptieku tīkls, kā arī degvielas uzpildes stacijas, kurās 100% kapitāldaļās piederētu pilsētai” un “jāveic akvaparka izbūvi pie Lielupes peldvietas, kas kalpotu kā atpūtas un tūrisma objekts.” Partijas programmā gan nav paskaidrots, kā Jelgavas pašvaldība, kura esot “pirmsbankrota stāvoklī”, nu varētu veiksmīgi sākt lielveikalu dibināšanu, benzīntanku būvniecību un akvaparka celtniecību.

Uz 731 pašvaldības deputāta vietu vasarā gaidāmajās vēlēšanās pretendē 5970 kandidāti no 340 sarakstiem 42 pašvaldībās, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 3671 kandidāts ir vīrietis, bet 2304 – sievietes. Rīt, 12. aprīlī, Jauns.lv lasītājus iepazīstinās ar deputātu kandidātiem uz Dobeles novada domi.