Svarīgas izmaiņas mantojumu lietās: kas jāzina visiem, kuri atstāj vai saņem mantojumu. Ko dara notāri un cik izmaksā viņu pakalpojumi

Ja līdz pērnajam gadam pēc likuma teju visi ar mantojumu saistītie pienākumi bija uzlikti uz pašiem mantiniekiem, tad tagad ir savādāk – iedzīvotājiem pašiem vairs nav jāzina juridiskās lietas, kas viņiem jādara un kā jārīkojas. Pietiek vien aiziet pie notāra, parādīt savu ID karti vai pasi, pateikt, kurš ir miris, un notārs ķersies pie darba. Atliek vienīgi nenokavēt termiņu, lai pieteiktos uz mantojumu. Tāpat nu mantinieks vairs neatbild par visiem mantojuma atstājēja parādiem, ja tie pārsniedz mantojuma vērtību. Vairs nav bažas par to, vai neiznāks tā, ka pieņemot mantojumu, cilvēks beigu galos būs spiests piemaksāt. Tāpat bieži tiek pieņemts, ka radniecība automātiski nozīmē mantinieka statusu, bet tā gluži nav. Mantojumu vairs nevar pieņemt “klusējot”, ja jau cita ieinteresētā persona būs uzsākusi mantojuma lietu. Lai kļūtu par pilntiesīgu mantinieku, personai ir jāvēršas pie zvērināta notāra un jānokārto mantojuma lieta. Par izmaiņām mantojuma tiesībās, kā jārisina mantojuma kārtošanas process un cik tas viss izmaksā “Likuma un Taisnības” saruna ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietnieci Ilzi Metuzāli. Viņa arī pastāstīja par citām notāru aktualitātēm un ar kādām lietām vēl visbiežāk saistās notāru darbs. Arī par to, ka notāriem ļoti palīdzējusi latviešu hrestomātiskā filma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” un kā viņai gandrīz aiz kauna vajadzējis palīst zem galda, kad mātei atklājusi, ka viņas dēls slepus no vecākiem ir apprecējies.

Notāriem jākārto “miršanas lietas”

- Kādi ir galvenie dokumenti un jomas, kas saistās ar mantojumu lietām Latvijā?

- Ar mantojumu saistītos dokumentus varētu iedalīt divās daļās. Pirmā daļa attiecas uz dokumentiem, kas tiek sastādīti, kamēr cilvēks ir dzīvs, un ietver testamentus, mantojuma līgumus un vienošanās, kas paredz mantinieka atteikšanos no mantojuma. Otrā daļā jau būtu tie dokumenti, kas tiek sagatavoti pēc cilvēka nāves un saistīti ar apstiprināšanu mantojuma tiesībās, tostarp mantojuma iesniegumi un mantojuma apliecības, kad tiek konstatēts, kādās daļās kurš palicējs manto.

Mantojuma lietas ir tā sfēra teju visā Eiropā, kur tā kā pašsaprotami tiek pieņemts - lai tie notāri vērtē un tiek galā ar tām “miršanas lietām”.

- Vai var vienoties par mantojuma sadali bez tiesas iesaistes?

 - Jā. Mantinieki mēģina vienoties par mantojuma sadali bez tiesas. Tas ietver gan mantojuma sadali starp mantiniekiem, kurš kuru mantu dabū, gan vienošanās par neatņemamās daļas izdalīšanu un laulātā mantas daļas noteikšanu. Šāda prakse ir izplatīta daudzviet pasaulē.

Neatraidāmie mantinieki

- Kas ir mantojuma neatņemamā daļa, neatraidāmie mantinieki un kā šī norma darbojas Latvijā?

- Neatņemamā daļa ir likumā noteikta daļa no mantojuma, kas pienākas pašiem tuvākajiem mantiniekiem. Šāda sistēma pastāv daudzviet Eiropā, izņemot anglosakšu valstis (Amerika, Lielbritānija), kur tādas normas nav, bet ne pie mums, kas seko romāņu – ģermāņu tradīcijai, kur mantojuma neatņemamā daļa joprojām ir tāda kā “svētā govs”.

Latvijā neatņemamā daļa skaitliski ir puse no tā, kas pienāktos mantiniekam pēc likuma. Ja, piemēram, mantinieki ir divi bērni, tad pēc likuma katrs mantotu pusi, bet neatņemamā daļa ir vēl puse no tās puses, ko mantotu pēc likuma. Konkrētajā gadījumā tā būtu  viena ceturtdaļa. Ja šāds mantojums sastāv no dzīvokļa 40 000 eiro vērtībā un garāžas 8000 eiro vērtībā, tad kopējā summa ir 48 000 eiro. Ja vienam bērnam atstāta tikai garāža, jāsaprot, vai garāžas vērtība veido vismaz ceturto daļu no mantojuma, summējot visu mantojumu un dalot to uz četri. Tādejādi, “apdalītais” bērns var papildus pieprasīt naudas kompensāciju. Šajā gadījumā: 48 000 eiro dalot ar četri, būs 12 000. Tas nozīmē, ka neatņemamā daļa no mantojuma ir 12 000 eiro. Līdz ar to tas, kas saņēmis tikai garāžu, var pieprasīt no otra mantinieka, kas saņēmis dzīvokli, līdz neatņemamai daļai trūkstošos 4000 eiro.

- Kas notiek, ja mirušais - mantojuma atstājējs - nav sastādījis testamentu?

- Ja tāda nav, tad mantošana notiek pēc likuma, katram iegūstot noteiktu daļu no mantojuma un tad pēc tam jau savā starpā mēģināt vienoties par kopīgi iegūtās mantas apsaimniekošanu. Mantinieki var vienoties par mantas lietošanas kārtību. Piemēram, sadalot dienas, kurās uzturēsies mantotajā dzīvoklī: viens pirmdienās un otrdienās, otrs – trešdienās un ceturtdienās, trešais – piektdienās un sestdienās. Tas, protams, nav visai reāli. Tāpat viens mantinieks var izpirkt pārējo daļas. Vai arī manta tiek pārdota un iegūtā maksa sadalīta starp mantiniekiem. Ja vienošanās netiek panākta, jautājumu izšķir tiesa.

- Un kas notiek, ja testamentā nav ierakstīts neatraidāmais mantinieks?

- Tad ir divi varianti. Viens variants ir, ka viņš tur nav iekļauts tādēļ, ka dzīves laikā jau ir saņēmis savu daļu. Tā ir diezgan izplatīta situācija. Piemēram, ja cilvēkam ir divi bērni, viens saņem dzīvokli, bet otrs - lauku īpašumu, kas jau dzīves laikā var būt uzdāvināts tam bērnam, kurš par mantojuma atstājēju rūpējies. Tad jāvērtē, vai šim  mantiniekam vispār kaut kas pienākas. Vai otrs variants – mantojuma atstājējs tiešām nav vēlējies, lai testamentā neiekļautais bērns kaut ko saņem pēc viņa un, ja citādi nevar – lai prasa ar to neatņemamo daļu, bet ne vairāk.

- Šajā gadījumā tad visu izvērtē tiesa?

-  Ja mantinieki paši savā starpā nevar vienoties, tad jā. Mantošanas procesā notārs lasa testamentu un aicina neatņemamās daļas mantinieku un testamentāro mantinieku vienoties. Parasti strīds ir tikai par summu – vai ir kaut kas pienācies vai nē? Ļoti reti gadās, ka vispār nevar panākt vienošanos. Ja panāk kompromisu, tad notārs sagatavo vienošanos par mantojuma daļas izdalīšanu, kur tiek noteikts izmaksas termiņš, konts, uz kuru pārskaitāma nauda un iespējamās sankcijas, ja vienošanās netiek pildīta. Vairumā gadījumu mantinieki jau paši saprot, kas pienākas vai nē. Manā praksē ir ļoti, ļoti reti gadījumi, kad vienošanās netiek panākta.

Divu veidu testamenti: notariālais un privātais

- Kur un kā raksta testamentu?

- Latvijā ir divu veidu testamenti: notariālais, kas sastādīts pie notāra, kurš to reģistrē un uzglabā arhīvā un privātais, kas rakstīts ar roku, bez notāra iesaistes.

Notariālais testaments ir drošāks, jo tas tiek oficiāli reģistrēts un saglabāts, nodrošinot, ka tas netiks pazaudēts. Privātais testaments arī ir juridiski atzīts, taču to ir vieglāk pazaudēt vai apstrīdēt, ģimenes locekļiem apšaubot tā autentiskumu.

Starp citu, testamenta lietas Latvijā ļoti labi saprot, pateicoties hrestomātiskajai filmai “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, bez jokiem. Cilvēki saprot, ka jaunākais testaments atcels iepriekš rakstīto. Likums šobrīd pieļauj gan notariāli sastādītos testamentus, gan tos, kas pilnībā ar roku rakstīti.

- Bet kādas problēmas var rasties ar privāto testamentu?

- Privātā testamenta lielākā problēma ir tā glabāšana un precizitāte. Bieži testamenti tiek sastādīti neskaidri, satur nepilnīgus datus vai ir noformēti tā, ka tos nevar izpildīt. Piemēram, bija gadījums, kad testamenta sastādītājs norādīja, ka konkrēta summa pienākas Mārītei un bija uzrakstīts tikai viņas telefona numurs. Zvanījām uz šo numuru, bet tas piederēja kādai firmai, kur nekāda Mārīte nestrādāja un arī nebija strādājusi…

- Kādi ir notāra uzdevumi saistībā ar testamentiem?

- Notārs ne tikai reģistrē un glabā testamentus, bet arī konsultē par to sastādīšanu, nodrošinot, ka tie ir juridiski korekti un izpildāmi. Tas garantē, ka cilvēka vēlmes tiks ievērotas pēc viņa nāves, izvairoties no iespējamiem strīdiem un juridiskiem sarežģījumiem. Mantojuma jautājumi ir kompleksi, un svarīgi tos sakārtot laikus, lai izvairītos no konfliktiem starp mantiniekiem. Jāsaka, ka testamentu tomēr ieteicams sastādīt pie notāra, lai nodrošinātu tā juridisko drošību un nepārprotamu izpildi.

Pieteikšanās uz mantojumu

- “Latvijas Vēstnesī” tiek publicēti sludinājumi par mantojuma pieteikšanu, aicinājums pieteikties mantiniekus. Parasti šis termiņš ir trīs mēneši. Kas notiek, ja šis termiņš tiek nokavēts?

- No šī gada 1. janvāra noteikumi ir ļoti stingri – ja izsludinātais termiņš tiek nokavēts, tad pretendēt uz mantojumu vairs nevar. Izņēmums ir gadījumi, kad tiesā tiek pierādīts, ka mantinieks nezināja un nevarēja zināt par mantojuma atklāšanos (piemēram, atradās komā vai izolētā vietā, uz vientuļas salas). Lai to līdzsvarotu, notāriem ir pienākums informēt zināmos mantiniekus līdz trešajai šķirai, tāpat meklēt fizisko personu reģistrā ziņas par mantiniekiem līdz trešajai šķirai un pa visdažādākajiem saziņas kanāliem sūtīt viņiem paziņojumus – uz e-pastu, deklarēto adresi, papildu adresi. 

- Mantinieki tiek meklēti līdz radniecības 3. šķirai. Kas ir šī trešā šķira?

- Pirmā šķira: laulātais un lejupējie (bērni, mazbērni). Otrā šķira: brāļi, māsas, vecāki, kā arī pirms mantojuma atstājēja mirušo brāļu un māsu bērni. Trešā šķira: pusbrāļi, pusmāsas un pirms mantojuma atstājēja mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni. Tālākas radniecības pakāpes, piemēram, māsīcas vai onkuļi, netiek meklēti un uzrunāti.

- Ja cilvēkam nav bijuši tuvākie radinieki, kā, piemēram, brālēni un māsīcas var pretendēt uz viņa mantojumu?

- Mantiniekiem pašiem ir jānāk pie notāra un jāierosina mantojuma lieta. Latvijā nav izplatīta testamenta izpildītāja sistēma, kā tas redzams filmās. Notāri var izsekot radurakstus līdz zināmam līmenim, taču vecākus ierakstus dažkārt ir sarežģīti atrast. Bet tomēr Latvijā ir labi arhīvi, ņemot vērā, kādi kari un varas maiņas te gājušas pāri, kas palīdz sakārtot šos jautājumus.

- Vai no mantojuma var atteikties, ja, piemēram, mani apgrūtina tam uzliktās saistības, līgumi, sodi un tamlīdzīgi?

- Jā, katrs mantinieks var mantojumu pieņemt vai no tā atteikties. Turklāt no šī gada 1. janvāra mantinieks par mantojuma saistībām atbild tikai tādā apmērā, kādā mantojums ir saņemts. Ja, piemēram, mantojums ir 500 eiro, bet parādi – 1000 eiro, tad mantinieks atdod tos 500 eiro un neko vairāk vairs nemaksā. Bet šie noteikumi attiecas tikai uz mantojumiem, kas atstāti pēc 2025. gada 1. janvāra. Mantojumiem, kas atklājušies agrāk, tiek piemēroti vecie noteikumi, tas nozīmē, ka mantojuma saņēmējs atbild arī par tā vecajām saistībām pilnā apmērā.

- Un kas tad ir vēl no šī gada 1. janvāra mantojuma reformā mainījies?

- Viens no pienākumiem ir notāram apzināt ne tikai tos mantiniekus, kurus norāda lietas ierosinātājs, bet arī patstāvīgi pārbaudīt un meklēt, lai nepieļautu blēdības un noklusēšanu. Notāram uzlikts pienākums arī palīdzēt noskaidrot mantojamās mantas sastāvu dažādos reģistros. Šie ir tikai daži. Kopumā izmaiņu ir daudz un tās noteikti padara mantošanas procesu daudz skaidrāku, drošāku un klientam vienkāršāku.

- Kādi ir termiņi mantojuma pieņemšanai?

- Kreditoriem tagad ir ļoti īss termiņš – tikai divi mēneši, kuru laikā viņiem jāpiesakās. Ja viņi to neizdara, viņu tiesības un saistības tiek dzēstas. Mantiniekiem termiņš ir nedaudz ilgāks – vismaz trīs mēneši no izsludināšanas brīža. Ja situācija ir sarežģītāka vai iesaistīti ārzemnieki, termiņš var būt garāks.

- Kas notiek ar mantojumu, ja to neviens nepieņem?

- Tādā gadījumā mantojums pāriet valstij. Ir arī gadījumi, kad pašvaldībai, piemēram, ja īpašums ir dzīvoklis. Ja īpašumam ir parādi, tad tiesu izpildītājs organizē izsoli, un pēc parādu dzēšanas pārpalikums tiek ieskaitīts valsts budžetā.

- Ja cilvēks pieņem mantojumu, bet pēc kāda laika – piemēram, pēc pāris mēnešiem saprot, ka viņam tas nav vajadzīgs, vai viņš var no tā atteikties?

- Nē, atteikties nevar. Nāksies vien nokārtot visus dokumentus līdz galam, un tad mantojumu var pārdot vai uzdāvināt kādam citam.

Partnerības regulējums

- No pagājušā gada pie notāriem partnerattiecības var reģistrēt arī viendzimuma partneri. Vai tādi pie jums nāk, un kāda šai ziņā ir tendence?

- Viendzimuma pāri nāk, bet interesanti ir tas, ka absolūti lielākais vairums partnerības reģistrāciju notiek heteroseksuālu pāru starpā. Pagājušajā gadā šis process attiecās tikai uz nedaudz vairāk nekā 150 viendzimuma pāriem.

- Vai partnerība, partnerattiecību reģistrēšana ietekmē arī mantojuma lietas?

- Latvijā partnerība pati par sevi nedod mantisko tiesību priekšrocības. Likums neparedz tiesības partneriem mantot vienam no otra, tāpēc ir nepieciešams sastādīt testamentu vai mantojuma līgumu. Ja ir bērni, tad viņiem būs tiesības uz neatņemamo daļu – šis princips paliek nemainīgs.

Latvijas notāru karte

- Cik daudz notāru ir Latvijā un vai viņu skaits ir pietiekams?

- Latvijā ir aptuveni 110 notāri. Pašlaik ir dažas brīvas vietas, piemēram, Saldū un Kuldīgā. Jaunu notāru piesaiste nav vienkārša. Notāru eksāmeni pēdējos gados tiek organizēti pat divas reizes gadā, taču nav lielas intereses tos kārtot. Arī notāru palīgu piesaiste ir sarežģīta, jo ir jānodrošina pienācīga sagatavošana. Piemēram, pagājušā gada novembrī tika pieņemti darbā četri jauni palīgi.

Notāru darbs ir sarežģīts un grūts: prasa gan juridiskās zināšanas, gan saimnieciskās iemaņas, gan lielu atbildību. Lauku reģionos, mazākajās pilsētās, daudzi notāri strādā vieni paši, jo nevar atļauties darbiniekus. Turklāt, uzsākot darbu, jaunie notāri tiek nosūtīti uz brīvajām vietām, kas var nebūt Rīga, un tas rada izaicinājumus tiem, kuriem ir ģimene un bērni.

Kopumā Latvijā notāru skaits ir pietiekams, bet vienmēr var uzlabot klientu piekļuvi pakalpojumiem. Dažiem notāriem ir liels pieraksts, bet pie citiem var tikt jau nākamajā dienā. Viens no risinājumiem būtu izveidot ērtu digitālu rīku klientiem, kas parādītu pieejamos notārus un brīvās vietas, mēs pie tā strādājam, taču šāda sistēma prasa lielus finansiālus ieguldījumus, visas notāru sistēmas ir izveidotas un tiek uzturētas no pašu notāru iemaksām vien, un līdz šim tā ir iznācis, ka kāda cita vajadzība izrādās neatliekamāka.

- Kā tiek sagatavoti jauni notāri?

- Lai kļūtu par notāru, ir jāiegūst maģistra grāds tiesību zinātnē. Pēc tam ir jāstrādā noteikts gadu skaits juridiskajā profesijā, biežāk kā notāra palīgam, - vismaz divus gadus. Arī palīgiem ir noteiktas prasības, tostarp divu gadu darba stāžs notāru birojā. Notāriem ir jāiziet regulāras kvalifikācijas pārbaudes. Tas nodrošina, ka viņi turpina attīstīt savas prasmes un ir informēti par jaunākajām juridiskajām izmaiņām.

Latvija – “pilnvaru karaļvalsts”

- Mēs runājām par mantojuma lietām, partnerattiecību reģistrēšanu, bet kādas vēl ir galvenās darba jomas notāram?

- Notāri sniedz palīdzību arī nekustamā īpašuma darījumos. Latvijā nav obligāti jāizmanto notariālā forma nekustamā īpašuma darījumos, bet ir nepieciešams lūgumraksts zemesgrāmatai. Tas ir sava veida pārbaudes mehānisms. Notārs neizvērtē pašu līguma saturu, bet tikai minimāli pārbauda, vai īpašums pieder pārdevējam, vai tam nav apgrūtinājumu un vai ir visi nepieciešamie dokumenti.

Ir arī daudzi, kas vēlas pie notāra sastādīt pirkuma vai dāvinājuma līgumu. Īpaši tas ir svarīgi, ja darījumā ir iesaistīta pēcmaksa, jo tikai notariālie līgumi nodrošina izpildrakstu gadījumā, ja maksājums netiek veikts.

Un vēl pilnvaru sastādīšana. Latvijā uz kopējā Eiropas fona pilnvaru skaits ir ļoti augsts. Tas nav tāpēc, ka cilvēkiem tik ļoti patīk rakstīt pilnvaras vai ka notāri vēlas peļņu, bet gan tāpēc, ka daudzas iestādes Latvijā pieprasa pilnvaras pat tur, kur citur Eiropā to neprasa. Piemēram, dzirdēts, ka pat recepšu saņemšanai dažos gadījumos tiek prasīta rakstiska pilnvara. Vēl arī dažādu dokumentu kopijas, tulkojumi, laulības līgumi…

- Noteikti jāpiedzīvo arī kādi neordināri gadījumi, kuriozi.

- Bija gadījums, kad jaunietis iegādājās īpašumu, mamma bija klāt un deva naudu. Kad pircējs aizpildīja lūgumrakstu, bija jānorāda, vai viņš ir laulībā, respektīvi, vai īpašums ir laulāto kopīga manta. Tā kā informācija Fizisko personu reģistrā liecināja, ka puisis ir precējies, tas tika arī atzīmēts. Klāt bija arī viņa meitene. Jaunieša māte ieskatījās papīrā, ieraudzīja dokumentā atzīmēto ķeksīti un papīru atmeta man atpakaļ, sakot: “Kļūda, izlabojiet! Viņš nav precējies”. Bet izrādījās, ka dēls patiesībā jau pusgadu bija precējies un nebija vecākiem to pateicis. Visiem bija neveikla situācija, jo jaunieši bija plānojuši paziņot par laulībām citādos apstākļos – kādā jubilejā vai dzimšanas dienā. Un es izrādījos pie visa bez vainas vainīgā. Šādos brīžos gribas vien, kā saka, palīst zem galda, tik ļoti nepatīkama situācija.

Cik izmaksā notāri?

- Notāru pakalpojumiem un darbībām ir noteiktas takses – ne pa labi, ne pa kreisi.

- Ir Ministru kabineta noteikumi par zvērinātu notāru taksēm, kas nosaka pamatmaksas. Tomēr bieži papildus ir jāveic datu pārbaudes, kas var nedaudz palielināt izmaksas. Ir noteikti gadījumi, kad cilvēks var pavisam tikt atbrīvots no takses maksāšanas, ja viņš ir finansiāli grūtā situācijā. Gadā šādi no maksas tiek atbrīvoti vairāk nekā 400 darījumi.

- Kas tad par to maksā, ja klients tiek atbrīvots no notāra takses?

- Neviens. Notāri strādā pro bono (bez samaksas).

- Kādas ir vidējās izmaksas par pilnvaras vai mantojuma lietas nokārtošanu?

- Vienkārša pilnvara nepilngadīgajam maksā ap 20 eiro, kas ietver valsts nodevu un PVN. Sarežģītākas pilnvaras, piemēram, ja to izdod trešās valsts pilsonis un nepieciešams tulkojums, var maksāt virs 100 eiro. Mantojuma lietas izmaksas atkarīgas no mantojuma vērtības. Ja mantojuma vērtība ir mazāka par desmit minimālajām mēnešalgām (šogad minimālā mēnešalga - 740 eiro), no mantojuma apliecības nodevas var atbrīvot. Divistabu dzīvokļa mantošana, kur manto viens bērns, kas ir dzīvojis kopā ar mantojuma atstājēju, var izmaksāt ap 200 – 250 eiro kopā ar zemesgrāmatu nodevām.

Jaunā mantojuma reforma ir uzlikusi notāriem virkni papildu pienākumu, kuriem pagaidām atlīdzība taksēs nav paredzēta, proti, takses vēl nav papildinātas. Šobrīd cenšamies sabalansēt izmaksas, atrast labāko risinājumu starp klienta izmaksām un jauno pienākumu veikšanā ieguldīto darbu. Mantošanas procesā parasti ir tā, lai tas, kas saņem vērtīgāku īpašumu, arī vairāk maksā, lai mazo mantojumu saņēmēji varētu mazāk tērēties.

- Ja jau valsts nosaka notāru takses, tad jau notāri tā kā ir valsts amatpersonas.

- Notāriem ir noteikta loma, notārs veic darbības kā valsts apstiprināts un iecelts publisku un autentisku dokumentu sastādītājs un apliecinātājs. Tomēr notāra darbs nav valsts algots un uzturēts. Notāriem sevi esošo apstiprināto takšu ietvaros jāspēj nodrošināt pašiem.