Puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka pensijas tik un tā viņiem nebūs. Speciālists: "Būs, tikai maza!"
Pensiju temats daudziem ir skaudrs, turklāt jaunāka gadagājuma cilvēkiem – maz aktuāls un šķietami sarežģīts. Drūmā aina ar Latvijas iedzīvotāju (ne)krāšanas paradumiem, sabiedrības novecošanu un faktu, ka šobrīd trešdaļa Baltijas pensionāru ir pakļauti nabadzības riskam, ir jāmaina, taču tas prasa arī katra nākotnes pensionāra iesaisti un rīcību jau šodien.
Nereti paradumu maiņai ceļā stājas pašu aizspriedumi un dažādi mīti. Vai tajos ir arī kāds patiesības grauds, skaidro "SEB Life and Pension Baltic" valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns.
Ir daudz dažādu nianšu, bet būtiskākais aspekts ir tas, ka uzkrāšana pensijai gluži vienkārši nav prioritāte tajā vecumā, kad to būtu vislabāk sākt darīt. Vēl vairāk – tā nav prioritāte nr. 1 nevienā vecumā.
Mēs aizdomājamies par pensiju, tikai tuvojoties pensijas vecumam, ko ļoti labi apliecina arī fakts, ka regulāri uzkrāt pensijai sākam vidēji tikai 55 gadu vecumā. Līdz tam atrodas daudz citu lietu un attaisnojumu, kas attur savlaicīgi veidot pilnvērtīgu uzkrājumu vecumdienām.
Visticamāk, dzīvosi ilgāk, nekā domā!
Viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki atsakās krāt pensijai, ir uzskats, ka nav vērts. Kā liecina SEB Pensiju gatavības indekss 2022, 46 % Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka pensijas tik un tā viņiem nebūs. Taču tā gluži nav taisnība. Pensija būs, tikai maza. Protams, individuālas prognozes jāaprēķina, ņemot vērā katru individuālo situāciju. Tomēr, kā liecina OECD dati un ekspertu aprēķini, kopumā nākotnes pensionāra pirmā pensija būs apmēram 50 % no pēdējās algas. Tātad pensija būs, un par tās apmēru ir jārūpējas jau šodien.
Tas pats būtu sakāms tiem 48 %, kuri netic, ka nodzīvos līdz pensijai. Arī tas, visticamāk, ir mīts, jo Pasaules Veselības organizācijas Pieaugušo mirstības dati par 2021. gadu liecina, ka gaidīt nāvi pirmspensijas vecumā ir ne tikai pesimistiski, bet arī aplami – izredzes nodzīvot līdz 65 gadu vecumam ir tuvu 90 %. Un šķiet, ka Latvijas iedzīvotāji ar šādu apgalvojumu vairāk koķetē, nekā domā to nopietni: tie, kuri spriež, ka pensiju viņiem nesagaidīt, atzīst, ka vidēji cer nodzīvot krietni virs 80 gadiem. Jāņem vērā, ka pensijā cilvēks var pavadīt ceturto daļu sava mūža, ja labi paveicas, – pat trešo daļu. Tāpēc tiem 66 % iedzīvotāju, kuri uzskata, ka pensija būs īsa, būtu laiks savu viedokli pārskatīt.
Papildu ienākumi pensijā – maz ticami
Ko tad, ja pensija tomēr pienāks, bet izrādīsies, ka naudas ir stipri par maz? Cilvēki neapjūk – vairumam Latvijas iedzīvotāju ir plāns B. Populārākais no tiem – pensijā turpināt strādāt: Šādu gatavību pauduši pat 74 % aptaujāto. Taču gan Baltijas un Eiropas oficiālie nodarbinātības dati ļauj viegli aprēķināt, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pensionāri pensijā pavada vien vidēji sešus veselīgus gadus. Un tikai 23 % no viņiem turpina strādāt. Te aktuāls ir arī jautājums par sabiedrības veselību kopumā un katra paša tālredzīgām un savlaicīgām rūpēm par savu veselību, bet paļauties uz to, ka 70 gadu vecumā no rīta, enerģijas pārpilns, gribēsi lēkt no gultas un gāzt kalnus, ir diezgan naivi. Ja 20 gados vēl tā var šķist, iespējams, ir īstais laiks apciemot vecvecākus un pavērot, kā viņi jūtas.
Otrs populārākais papildu ienākumu avots, pēc nākotnes pensionāru domām, būs ienākumi no biznesa vai nekustamajiem īpašumiem – par to jūtas droši 57 % iedzīvotāju. Iespēja, ka visi pēkšņi kļūsim par biznesmeņiem, ir ļoti maza. Mūsu dati rāda, ka tikai 10 % pašreizējo pensionāru nodarbojas ar biznesu vai arī viņiem pieder nekustamie īpašumi, ko izīrēt, ir ieguldījumi vai cita veida aktīvi.
Vēl 38 % nākotnes pensionāru cer uz ģimenes finansiālo atbalstu pensijas gados, taču aptauja liecina, ka realitātē tikai 8 % jūtas komfortabli, saņemot finansiālo atbalstu no saviem bērniem vai ģimenes. Visos laikos drošāk un patīkamāk ir bijis stāvēt pašam uz savām kājām un nebūt atkarīgam no citiem. Un, galu galā, neviens nevar garantēt, ka bērnu un mazbērnu finansiālā situācija būs tik spoža, lai varētu atbalstīt vecākus.
Krāšanu var atvieglot!
Gandrīz katrs piektais jeb 22 % iedzīvotāju uzskata, ka nav vērts krāt, jo inflāciju tik un tā nepārspēt un sūri grūti krātais izkusīs kā pērnais sniegs. Tomēr, pavērojot MSCI ACWI Index vēsturiskos rādītājus par 3000 uzņēmumiem 47 valstīs, var itin viegli aprēķināt, ka ilgtermiņa rezultāti pārspēj inflāciju. Piemēram, ja Latvijā inflācija 10 gadu laikā ir 4,01 % (gadā), 100 % akciju portfeļa ienesīgums to pārsniedz divkārt un sasniedz 10,95 % (gadā). Turklāt ir svarīgi ņemt vērā: vēsturiskais ienesīgums nebūt nenozīmē, ka tāds pats ienesīgums gaidāms arī nākotnē.
Nākotne pienāks ātrāk, nekā daudziem šķiet. Jo agrāk sākam veidot pensijas uzkrājumu pēc atbilstoši izvēlēta pensiju plāna, jo lielāks tas būs un labāka dzīves kvalitāte paredzama vecumdienās. Jāsaprot, ka laimīga un finansiāli bezrūpīga pensionāra dzīve arī attīstītajās valstīs, pēc kuru dzīves līmeņa tā tiecamies, ir kaldināta ilgstošā darbā, pacietībā, taupībā un gudros ieguldījumos. Ikvienam būtu vērts sekot labam piemēram un atlicināt vecumdienām – kaut vai nedaudz.
Pensiju sistēmu regulējošā vide ir izaicinājumiem pilna, un bankām jāmeklē radoši risinājumi, kā atbalstīt sabiedrību un palīdzēt veidot drošības spilvenu. Taču arī pašiem nākotnes pensionāriem ir jāuzņemas atbildība par savu nākotni jau tagad.
