"Kā spļāviens sejā!" Latviešu valodas skolotāja spiesta pierādīt, ka prot latviski
Latviešu valodas skolotāja un filoloģijas maģistre Nora Eversone, kurai ir 15 gadu ilga darba pieredze, ir sašutusi par valsts valodas zināšanu pārbaudi pedagogiem. Viņa uzskata, ka šādu pārbaužu veikšana latviešu valodas skolotājiem ir nepamatota un aizvainojoša, jo tiek apšaubītas viņu profesionālās prasmes un etnokulturālā identitāte.
Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" norāda Nora Eversone, viņa bijusi patiesi sašutusi, ka sarakstā tiek iekļauti arī latviešu valodas skolotāji. "Šajā mirklī es jutos ne vien sašutusi, bet arī morāli pazemota un personīgi dziļi aizskarta, jo valsts, kurā es dzīvoju, kuras pilsonis esmu, ir ienācis prātā apšaubīt manu etnokulturālo identitāti, kura ietver sevī arī latviešu valodas lietošanu."
Pārbaudes kā "spļāviens sejā" latviešu valodas skolotājiem
Noras kundze strādā skolā, kas agrāk īstenoja mazākumtautību mācību programmu. Lai gan viņai nebūtu jāuztraucas par savām latviešu valodas zināšanām, viņa atzīst, ka šī pārbaude ir pazemojoša. "Man kā latviešu valodas skolotājai šī pārbaude ir gluži kā spļāviens sejā," viņa skarbi izteicās, piebilstot, ka skolas un pedagogu darbu jau tāpat regulāri vērtē gan akreditācijas komisijas, gan Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Eversones ieskatā pārbaude ir absurda, jo jau apmeklētajās stundās redzams, ka skolotāji runā latviešu valodā bez kļūdām. "Man šķiet, ka tas vispār ir nonsenss, muļķība – apšaubīt latviešu valodas skolotāju zināšanu līmeni," viņa uzsver.
Valsts iestāžu skaidrojumi un pretrunas
Izglītības kvalitātes valsts dienests vēstulē raidījumam "4. studija" norādījis, ka gadījumos, ja stundu vērošanā tiek konstatēti pedagogi ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām, informācija tiek nodota Valsts valodas centram. Tomēr viņu pārbaudēm ir cits mērķis – pārliecināties, vai izglītības process norisinās latviešu valodā un vai skolas vadība nodrošina latvisku izglītības vidi.
Savukārt Valsts valodas centrs uzsver, ka latviešu valodas zināšanu pārbaudes skolotājiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, esot īsas un formālas – sarunas gaitā tiek novērtēts, vai valoda tiek lietota atbilstoši normatīvajiem aktiem. Tieslietu ministre skaidroja, ka pārbaudes tiek veiktas visaptveroši pēc viņas lūguma, taču uzsvēra: "Es esmu lūgusi Valsts valodas centru nepārbaudīt skolotājus, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda, jo, manuprāt, tas diskreditē pašas pārbaudes."
Diskriminācijas sajūta un izglītības kvalitātes jautājums
Nora Eversone pauž, ka jūtas diskriminēta, jo, ja viņa strādātu skolā, kurā izglītība tradicionāli notiek latviešu valodā, šādai pārbaudei viņa nebūtu pakļauta. "Ja es aizietu strādāt uz latviešu skolu, tad pilnīgi mierīgi man tādas pārbaudes nekad mūžā nebūtu bijušas," viņa norāda.
Valsts valodas centrs gan skaidro, ka pārbaudes tiek veiktas izglītības iestādēs, kurās īsteno vai agrāk īstenoja mazākumtautību programmas, jo nav iespējams pārbaudīt pilnīgi visas skolas. Tomēr centra ieskatā izdalīt atsevišķu pedagogu grupu, kuriem pārbaudes nepiemērotu, būtu sarežģīti un negodīgi pret citiem kolēģiem.
Nora Eversone uzsver, ka viņai ir apnicis pierādīt savu profesionalitāti un valodas prasmes. "Man tiešām ir apnicis visu laiku pierādīt, ka es neesmu ēzelis, ka es neesmu mēsls," viņa emocionāli izteicās, piebilstot, ka papildu pārbaudes uzliek vēl lielāku slodzi jau tā stresa pilnajam pedagoga darbam.
Lai gan Tieslietu ministre uzsvēra, ka pārbaudes tiek veiktas izglītības kvalitātes celšanai, Eversones kundze šaubās par to efektivitāti. "Vai tas veicinās pedagogu pieplūdumu skolās un izglītības kvalitātes uzlabojumu? Es ļoti šaubos," viņa rezumē.
