Rinkēvičs: strīdēsimies ar cieņu, mēs neesam viens otram ienaidnieki
Cilvēkiem būtu jāmēģina strīdēties cieņpilni, saprotot, ka neesam viens otram ienaidnieki un ka tajā vai citā jautājumā var kādreiz "izmest pūku", bet nākamajā dienā vienmēr ir iespējams vienoties par svarīgāko - valsts neatkarību un drošību, brīvību un demokrātiju, tā Lāčplēša dienas vakarā pie Rīgas pils svecīšu sienas "Latvijas Televīzijai" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
"Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem" gājiens; 11.11.2025.
Rīgas Brāļu kapos 11. novembrī notika ikgadējais pasākums "Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem", kura laikā ikviens varēja pievienoties lāpu ...
Valsts prezidents pauda optimismu par valsts bruņoto spēku attīstību. "Es redzu, ka mums ir sabiedrotie, vairāk nekā mums bija tad, kad notika neatkarības cīņas," sacīja Rinkēvičs. Viņš pauda prieku par iedzīvotājiem, kuriem mirdz acis un kuros ir liels patriotisms. Latvijai pacēlums, kas cilvēkos ir valsts svētkos, Lāčplēša dienā, ir nepieciešams arī katrā darba dienā, lai spētu vienoties par svarīgiem jautājumiem - valsts drošību, aizsardzību, kas pašlaik ir prioritāte, norādīja Valsts prezidents.
Rinkēvičs uzsvēra, ka iedzīvotājus vieno Latvijas brīvības un neatkarības stāsts, kas nav pašsaprotams - par to ir jācīnās katru dienu. "Mums ir jādara viss, lai stiprinātu mūsu valsti, par to mēs nestrīdamies," ir pārliecināts Valsts prezidents. Par nelaimi viņš uzskata to, ka dažreiz cilvēki iekarst, sāk viens otru lamāt un liekas, ka nav svarīgāka jautājuma par to, par ko strīdas, lai gan dažreiz pēc divām trim dienām par to aizmirst.
Lāčplēša dienas vakarā pie Rīgas pils mūra un Rīgas Brāļu kapos tūkstošiem cilvēku nolika svecītes. Svecītes pie Rīgas pils mūra devās nolikt dažādu paaudžu cilvēki. Pie pils pulcējās arī daudzas ģimenes ar dažāda vecuma bērniem, kuriem vecāki stāstīja par atnākšanas iemesliem.
Jauni un ne tik jauni jelgavnieki dodas Lāčplēša dienas lāpu gājienā; 11.11.2025.
Lepojoties par mūsu valsts brīvības cīnītājiem un svinot Lāčplēša dienu, Jelgavā aizvadīts lāpu gājiens no Dambja ielas līdz piemineklim Jelgavas ...
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 3. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums - Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi - "Par Latviju". Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Neatkarības karā vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums. 11. augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.
