Tauta šūmējas: "kādā sakarā" Diasporas grupas vadītāja tiekas ar Palestīnas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem
Aizvadītajā nedēļā mikroblogošanas vietnē X.com bija manāma gana liela iedzīvotāju šūmēšanās, kāpēc Ārlietu ministrijas Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstniece Zanda Grauze Rāmallā tikusies ar Palestīnas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem.
Tikšanās tika organizēta, lai apspriestu Palestīnas valsts atzīšanu un turpmākās sadarbības paplašināšanu. Tika izrunātas iespējas veicināt Palestīnas studentu došanos mācībās uz Latvijas augstskolām, kā arī iespējas uzņemt ārstēšanai ievainotos bērnus no Gazas.
Te vēl tiešām rodas sakrālais jautājums: Vai Latvijas speciālo uzdevumu vēstniecei diasporas jautājumos ir mandāts šādu jautājumu apspriešanā? Tulkots automātiski ar Facebook no arābu valodas no tā sauktās palestīnas ārlietu ministrijas facebook lapas: https://t.co/yt55gGjUSp https://t.co/sbfyyHgLbK pic.twitter.com/M7Oj0oDUpa
— Jānis Pelcis 🇱🇻🇪🇺🇺🇦🇬🇪🇮🇱 (@Janis_Pelcis) February 14, 2025
Tur @a_latkovskis mēģināja viltīgi izlocīties, bet tagad, kad @arlietas darbiniece Zanda Grauze nevis veic savus darba pienākumus diasporā, bet sola, ka @Jauna_Vienotiba vadīta ministrija vilks Latvijā palestīniešus, no atbildības izvairīties vairs nav iespējams. pic.twitter.com/qNowRs9jTw
— Juris Vējš 🇱🇻🇺🇦 (@jautaa_veel) February 16, 2025
Kurā līmenī tas ir saskaņots? @edgarsrinkevics tā ir oficiāla Latvijas nostāja? @EvikaSilina tam tiks izdalīti atsevišķi līdzekļi no budžeta vai ņems no mūsu valsts iedzīvotājiem paredzētajām kvotām?
— Ilze (@Jenotsons) February 15, 2025
Kādā sakarā šāda bezkrēsla vēstniece tiekas ar palestīniešiem un kaut ko sola?
Pizģec! Mūsu bērni gaida rindās pie ārsta pa pusgadam, bērni staigā cauriem zobiem, mēs vācam naudu smagi slimu mūsu bērnu zālēm. Te kaut kāda samozvancene no @Arlietas izdomājusi, ka vajag vest uz Latviju hamasēnu kravas un šos par mūsu naudu uz mūsu bērnu rēķina ārstēt...
— Ilze (@Jenotsons) February 15, 2025
Kā lasāms dažādos ierakstos, daļa tautas ir nesaprašanā, kāpēc šāda tikšanās ir bijusi nepieciešama: kāpēc uz Latviju jāved studenti no Palestīnas un jāuzņem ārstēšanai ievainotie bērni no Gazas.
Tomēr šķiet, ka lielāko mulsumu iedzīvotājiem radījis tas, ka Zanda Grauze ir Ārlietu ministrijas Diasporas grupas speciālo uzdevumu vēstniece. Tādēļ rodas jautājums, vai viņa vispār drīkstēja piedalīties šādā pasākumā.
Kā Jauns.lv skaidro Ārlietu ministrijā, Grauze ir Diasporas grupas vadītāja un Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Abi nozīmējumi nav savstarpēji saistīti.
12. februārī Grauze Palestīnas ārlietu un diasporas lietu valsts ministrei, premjerministra un ārlietu ministra vietniecei Varsenai Agabekjanai Šāhīnai oficiāli iesniedza Latvijas ārlietu ministres vēstuli par nozīmēšanu īpašā pārstāvja Palestīnā amatā. Zanda Grauze kā Latvijas īpašā pārstāve Palestīnā ir tieši pakļauta Ārlietu ministrijas valsts sekretāram.
Latvijas īpašais pārstāvis Palestīnā (ar rezidenci Rīgā) tiek iecelts kopš 2014. gada. Viņa pienākumos ietilpst Latvijas un Palestīniešu pašpārvaldes divpusējo kontaktu uzturēšana un iesaistīšanās ar Tuvo Austrumu miera procesu saistītu jautājumu risināšanā. Grauze ir kļuvusi par ceturto Latvijas īpašo pārstāvi Palestīnā. No 2022. gada līdz 2024. gadam Latvijas īpašais pārstāvis Palestīnā bija Juris Pogrebņaks, no 2018. līdz 2020. gadam – Gints Apals, no 2014. līdz 2018. gadam – Zanda Grauze.
Palestīnā darbojas 22 ES valstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, tostarp Lietuvas pārstāvniecība Rāmallā. Piecām ES valstīm, tostarp Latvijai un Igaunijai, ir nerezidējoši pārstāvji.
Ārlietu ministrijā skaidro, ka Palestīniešu pašpārvalde tika izveidota 1994. gadā pēc Oslo miera vienošanās noslēgšanas starp Izraēlu un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju. Palestīniešu pašpārvalde nodrošina de iure kontroli pār Rietumkrastu, Austrumjeruzalemi un Gazas joslu. Pašpārvalde zaudēja faktisko kontroli pār Gazas joslu 2007. gadā, kad to pārņēma teroristiskā kustība. Kopš 2012. gada Palestīniešu pašpārvaldei ir pastāvīgā novērotāja statuss ANO, un tā ir galvenais starptautiskās sabiedrības, tostarp Izraēlas, ASV un citu valstu sadarbības partneris.
Palestīnas ārlietu un diasporas lietu valsts ministre iepazīstināja Grauzi ar humāno situāciju Gazas joslā, Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē, sniedza vērtējumu par pēdējiem priekšlikumiem Tuvo Austrumu Miera procesā, kā arī Palestīniešu pašpārvaldes stiprināšanas plāniem.
Palestīniešu puse aicināja Latviju atzīt Palestīnas valsti. Latvijas īpašā pārstāve Grauze informēja par Latvijas oficiālo pozīciju un uzsvēra, ka pašreizējā situācija Izraēlas un palestīniešu konfliktā vēlreiz pierāda politiska risinājuma nepieciešamību. Viņa norādīja, ka Latvija iestājas par visaptveroša, taisnīga un ilgstoša miera panākšanu, kur divas valstis – Izraēla un Palestīna – dzīvo līdzās mierā, drošās un atzītās robežās. Vienpusēja Palestīnas Valsts atzīšana nacionālā līmenī pašlaik nav dienas kārtībā.
Grauze atzīmēja Rīgas Juridiskās augstskolas Eiropas tiesību un ekonomikas intensīvo programmu, kurā kopš 2017. gada ir piedalījušies arī Palestīnas publiskās administrācijas darbinieki, kā arī sadarbību starp Betlēmes (kristiešu) universitāti un Latvijas Kristīgo akadēmiju, kas tiek īstenota ES apmaiņas programmas Erasmus+ ietvaros kopš 2016. gada.
Sarunas laikā puses pieminēja arī ES iespējamo iesaisti palestīniešu bērnu rehabilitācijas aktivitātēs, kas izriet no ES dalībvalstu pievienošanās ANO piecu punktu plānam 2024. gada septembrī par atbalstu palestīniešu bērniem Gazā un Rietumkrastā.
Grauze arī tikās ar ES valstu pārstāvniecību Palestīnā vadītājiem.
