
Rīgas krematorija
Latvijā darbojas trīs krematorijas – Rīgā, Saldū un Valmierā un tajās mūža dusai tiek sagatavoti teju trešdaļa – ap 30% ...





Latvijā teju trešdaļa no dzīves aizgājušo tiek kremēti. Cik izmaksā kremācija un kādi mīti ap to valda?

Latvijā darbojas trīs krematorijas – Rīgā, Saldū un Valmierā un tajās mūža dusai tiek sagatavoti teju trešdaļa – ap 30% mirušo. Jau labu laiku tiek prātots arī par iespējamo krematoriju būvniecību gan Jelgavā, gan Daugavpilī, bet apbedītāju biznesa pārstāvji uzskata, ka pie pašreizējā apjoma esošās trīs krematorijas spēj nodrošināt pieprasījumu.
Vienlaikus daļā sabiedrības valda dažādi mīti un sazvērestības teorijas par kremācijas “kaitīgumu” – krematorijas krāsnī tiek likti kopā vairāki aizgājēji bez zārkiem, nelaiķa pelni sajaukti un tā tālāk. Tomēr tā nav taisnība, apgalvo apbedīšanas biznesa pārstāvji. Tāpat, pārbaudot, kremācijas izmaksas nav taisnība, ka nelaiķa kremēšana Igaunijā ir lētāka un izdevīgāka nekā Latvijā. Aplūkojot mūsu ziemeļu kaimiņvalsts apbedīšanas biroju cenrāžus, “Kas Jauns Avīze” konstatēja, ka Igaunijā bēru izmaksas ir praktiski tādas pašas kā Latvijā. Var būt, ka igauņu krematorijas mājaslapā ir norādīts, ka kremācijas maksās, piemēram, 300 eiro, bet jāņem vērā, ka šajā gadījumā nebūs pieskaitīti izdevumi bez kuriem atvadīšanās ceremonijas organizēšanā nu nekādi neiztikt, piemēram, nelaiķa transportēšana vai grimēšana (ģērbšana).
Pieaug kremācijas popularitāte

Kremācija Latvijā pēdējos gados ir kļuvusi par populāru izvēli, tiek kremēts gandrīz katrs trešais nomirušais, un ne tikai kādā no trim Latvijas krematorijām, bet arī kaimiņvalstīs. Liepājnieki savus tuviniekus, piemēram, ved kremēt uz Klaipēdu Lietuvā, bet vidzemnieki izvēlas Vīlandes krematoriju Igaunijā. “Kas Jauns Avīze” skaidro, cik izmaksā kremācijas process, kas pie tā jāievēro un kādi mīti valda ap to.
Rīgas krematorijas (oficiāli - Rīgas kremācijas centra - krematorijas) lietvede Ilze Verpakovska stāsta, ka aizgājēju kremēšana mūsdienās vairāk saistīt ar tīri praktiskiem apsvērumiem. Daudzas ģimenes izvēlas šo pakalpojumu, jo Rīgā vairs nav brīvu kapavietu. Brīvas kapavietas ir pieejamas tikai Jaunciema un Bolderājas kapsētās, ja nav ģimenes kapavietas kādā galvaspilsētas centram tuvākā kapsētā. Kremācija ir izdevīga arī tādēļ, ka pelnu urnu var apglabāt nelielās vietās, kas padara šo procesu pieejamāku.
Kremācijas pieprasījums Latvijā ir augošs, taču tas salīdzinoši ar citām daudzām Eiropas valstīm vēl joprojām ir salīdzinoši neliels. Aizgājēju kremācijas popularitātes pieaugums saistīts arī ar cilvēku mobilitāti – daudzi, kas ir aizbraukuši dzīvot uz ārzemēm, vēlas, lai viņu mirušo radinieku pelni tiktu nogādāti atpakaļ uz viņu mītnes zemi. Kremēt ir daudz vieglāk nekā pārvadāt zārku ar nelaiķi.
Cik izmaksā kremācija?
Rīgas krematorijā vidēji tiek veiktas no 6 līdz 10 kremācijām dienā, taču vasaras mēnešos to skaits gan ir mazāks. Kremācijas cenas Latvijā sākas no apmēram 400 eiro, ja netiek rīkota liela atvadu ceremonija, pasūtīta atvadu zāle, izvēlēts ne tas dārgākais zārks un tamlīdzīgi. Taču, ja izvēlas pilnu pakalpojumu ar atvadu ceremoniju, cena stabili būs vairāk par tūkstoti. Izmaksas lielā mērā atkarīgas arī no tā, kādu zārku izvēlas (lētākais – 90 eiro, un tad jau uz augšu). Zārks ir obligāts, jo Latvijas likumdošana paredz, ka cilvēks ir jākremē zārkā, pat ja tas ir visvienkāršākais. Tas ir saistīts ar tehniskajām prasībām kremācijas krāsnīs, kurās tiek ievietots zārks. Daudzās pasaules valstīs ir iespējams kremēt arī bez zārka (piemēram, maisos), bet Latvijā šāds risinājums nav pieļaujams, saka Ilze Verpakovska.
Kad kremācija ir pabeigta, tuviniekiem kopā ar pelnu urnu tiek izsniegta urnas pavadvēstule. Ja urnu apglabā Rīgas kapos, šī pavadvēstule ir nepieciešama, lai apbedījums tiktu veikts oficiāli. Laukos situācija var būt atšķirīga, un tur šādi pakalpojumi var tikt piedāvāti bez liekām formalitātēm. Te arī jāpiebilst, ka daudzās pilsētu kapsētās par atļauju apglabāt pelnu urnu tiek prasīta samaksa (Rīgas kapsētās – ap 60 eiro), bet lauku kapsētās par to arī var netikt pieprasīta maksa. Jāuzsver arī tas, ka par pelnu urnas apglabāšanu ģimenes kapos ir jāinformē arī vietējās pašvaldības Kapu pārvalde vai kapsētas pārzinis.
Cena atkarīga no tā, kas un kā organizē bēres

Kremācijas izmaksas noteikti ir lētākas nekā nelaiķa apbērēšana kapsētā ar zārku. Tās var atšķirties pat par vairākiem simtiem eiro. Viss atkarīgs arī no tā, vai tuvinieks nelaiķi uztic apbērēt kādam apbedīšanas birojam, praktiski starpniekfirmai, vai arī pats rūpējas par apbērēšanas procesu, kārto visas formalitātes un “pa tiešo” vēršas krematorijā. Pēdējā gadījumā izmaksas var samazināt ja ne uz pusi, tad par kādu pustūkstoti eiro gan. Cilvēki bieži nav informēti un izvēlas dārgākus risinājumus, jo nezina, kā rīkoties vai kam uzticēties šajā procesā.
Kāds tuvinieks, kurš tikko pēdējā gaitā pavadīja savu radinieku, “Kas Jauns Avīzei” pastāstīja: “Protams, sēru laikā tas ir apgrūtinoši un daudziem tas neienāk prātā, bet man ieteica, kā es varu ietaupīt. Pirmām kārtām, visu jākārto pašam. Pats aizej uz krematoriju un sarunā atvadu ceremoniju, izvēlies pakalpojumus atbilstoši savām iespējām. Arī uz Dzimtsarakstu biroju vai Kapu pārvaldi ej pats nokārtot visus dokumentus (man tas izmaksāja tikai tramvaja biļeti, bet apbedīšanas firmas pārstāvis uz kantori var braukt ar taksometru un tad būs jāmaksā pēc tā tarifiem). Protams, apbedīšanas birojs visu izdarīs tavā vietā, bet par starpniecību pieprasīs vairākus simtus eiro. Tāpat jāņem vērā arī morga pakalpojumi. Rīgas krematorijai pašai ir savs morgs (15 eiro diennaktī), bet apbedīšanas birojs nelaiķi var novietot kādā privātā morgā, par kuru diennaktī var nākties maksāt pat 60 eiro.
Arī uz kafejnīcu bēru mielastu ej sarunāt personīgi. Un ne viss vienmēr jāpasūta par kafejnīcas cenām ar uzcenojumu. Piemēram, ir kafejnīcas, kas pieļauj bēru mielastā nākt arī ar savu, veikalā pirktu, alkoholu, piemēram, vīnu. Ja iespējams, personīgi varat sarunāt arī izvadītāju, mācītāju vai mūziķus. Tā nu iznāca, ka man šādā veidā iznāca ietaupīt vairākus simtus. Protams, “noskriešanās” bija ne pa jokam, bet manuprāt, tas ir daudz jēdzīgāk nekā sēdēt mājās, četrās sienās, un raudot plēst matus.”
Vēl aizgājēja tuviniekiem jāņem vērā tas, ka nevajag piekrist pirmajam apbērēšanas kantorim, kas apsola parūpēties par bērēm un nelaiķa “aprūpi”. Piemēram, ir “agresīvas” apbedīšanas firmas, kas pie jums var piezvanīt jau pārdesmit minūtes pēc radinieka aiziešanas mūžībā un piedāvāt savus pakalpojums un būt klāt jau ar sagatavotu līgumu par nelaiķa nogādāšanu morgā, bēru ceremonijas organizēšanu un apbērēšanu. Šādu firmu pārstāvji visticamāk maksā attiecīgo iestāžu darbiniekiem, lai viņi kantorim ziņotu par tikko aizgājušu cilvēku. Neoficiāli dzirdēts, ka samaksa “ziņotājam” var būt līdz pat pāris simtiem eiro, kas, protams, tiks iekļauts rēķinā, kas būs jāsamaksā bēru pasūtītājam vai aizgājēja tuviniekiem. Nevajadzētu arī uzreiz pēc tuvinieka aiziešanas parakstīt kādu tikko “uzpeldējušu” līgumu par bēru organizēšanu, jo tā apakšā sīkiem burtiem, ko bēdu saēsts cilvēks, protams, neizlasa, var būt rakstīts, ka ir paredzēta “atkāpšanās nauda” par līguma laušanu. Tas nozīmē, ja jūs atrodat kādu firmu, kas bēres var noorganizēt par vairākiem simtiem eiro lētāk, beigu galos cenrāža gala summa var izrādīties tāda pati, ja bēres organizētu “dārgā firma”.
Kremācijas praktiskais process

Latvijā kremācijas veikšana atļauta tikai un vienīgi mirušā ķermenim atrodoties zārkā. Kremācijas krāsnī pie temperatūras ap 1000 grādiem pēc Celsija tiek nodrošināts tas, ka sadeg gan zārks, gan nelaiķis, zārkā ieliktās lietas (ziedi, mīļlietas). Pēc kremācijas, kas ilgst līdz divām stundām, pelni tiek izņemti no krāsns un kremācijas laikā lielākie pilnībā nesadegušie kaulu fragmenti tiek sasmalcināti īpašā iekārtā (kremulātorā), lai iegūtu viendabīgu pelnu masu, ko pēc tam ievieto kapsulā (urnā) un hermētiski aizvalcē. Tie ir mīti, ka kremēti tiek vairāki nelaiķi kopā vai pelni tiek “sajaukti”. Rīgas krematorija izmanto divas čehu firmas “TABO-CS” krāsnis, bet Valmierā un Saldū – amerikāņu ražotās.
Ir ļoti svarīgi, lai tuvinieki informētu kremācijas pakalpojumu sniedzējus par jebkādiem metāliem vai implantiem, kas varētu ietekmēt kremācijas procesu, piemēram, titāna protēzēm, sirds stimulatoriem vai citām ierīcēm. Tas ir svarīgi, jo šie priekšmeti var radīt drošības riskus, piemēram, mikro sprādzienus. Turklāt, ja runājam par to, ko drīkst ielikt zārkā, tas ir atkarīgs no izvēles. Tuvinieki bieži izvēlas ielikt mīļlietiņas, piemēram, grāmatas, brillītes vai ķemmītes, bet ir stingri aizliegts ievietot sprāgstošus priekšmetus, piemēram, smaržu pudelītes, šķiltavas vai “polšiņus”. Turklāt priekšmeti, kas nesadeg augstā temperatūrā, tiek pēc tam izņemti no kremācijas krāsns ar magnētu, lai tos utilizētu.
Bēru ceremonija Rīgas krematorijas zālē noslēdzas ar simbolisku zārka nolaišanu “zemē”. Kad tuvinieki devušies prom, krematorijas darbinieki aizved zārku uz pagrabstāvu, kur aizgājējus kremē rindas kārtībā. Aizgājēja pelnu urnu tuviniekiem izsniedz pēc trīs darba dienām (iespējama arī steidzamā kremācija 24 stundu laikā, kas izmaksā par 100 eiro dārgāk nekā “parastā” kremācija).
Kremācija pasaulē

Konservatīvie pareizticīgie ir pret kremāciju, tāpēc arī vēl joprojām nav īstenojusies ideja par krematorijas būvniecību Daugavpilī, kur liela daļa iedzīvotāju seko pareizticīgo tradīcijām. Tomēr, neskatoties uz to, arī pareizticīgie aizvien vairāk izvēlas mirušos kremēt. Piemēram, tagad Krievijas lielajās pilsētās – Maskavā un Sanktpēterburgā – apmēram 70% mirušo tiek kremēti. Tas nozīmē, ka arī Latvijā aizvien vairāk pareizticīgie savus mūžībā aizgājušos tuviniekus izvēlas kremēt. Tāpat pret nelaiķu kremēšanu ir arī jūdu ticības sekotāji. Daudziem Izraēlas iedzīvotājiem kremācija arī atgādina holokaustu, izraisot asociācijas ar krāsnīm, ko izmantojuši nacisti. Pirms 20 gadiem Telavivā atklāja pirmo krematoriju, bet jau pēc diviem gadiem tā tika nodedzināta.
Lietuvā gadu no gada pieaug kremācijas apjoms, sevišķi pilsētās. 2022. gadā 67% mirušo Kauņā tika kremēti, savukārt 2023. gadā šis rādītājs pieauga līdz 68,6%. Klaipēdā 2022. gadā 39,3% mirušo tika kremēti, bet 2023. gadā – aptuveni 50%. 2024. gadā Klaipēdā kremācijas īpatsvars sasniedza 52,5%. Marijampolē 2022. gadā kremēja 47% mirušo, bet 2023. gadā – 66%.
Precīzi dati par kremācijas īpatsvaru Igaunijā nav plaši pieejami, bet mūsu ziemeļu kaimiņvalstī darbojas vairākas krematorijas, un arī Latvijas iedzīvotāji nereti izmanto to pakalpojumus. Tartu universitātes pētnieki lēš, ka pilsētā varētu tikt kremēti ap 70% mūžībā aizsaukto.
Kremācijas process:
Kremācijas popularitātes rādītāji citās Eiropas valstīs: Apvienotajā Karalistē 2022. gadā kremācijas līmenis sasniedza 79,83%, Anglijā un Velsā – 82,40%, Skotijā – 71,66%, bet Ziemeļīrijā – tikai 23,00%; Ziemeļvalstu statistika liecina, ka 2022. gadā Dānijā kremēja 86,8% mirušo, Zviedrijā – 82,9%, Somijā – 62,4%, Norvēģijā – 47,9%, bet Islandē – 41,6%; Nīderlandē 2014. gadā kremācijas līmenis bija 63%; Beļģijas Flandrijā 2020. gadā kremēja 74% mirušo, salīdzinot ar nedaudz vairāk nekā 50% 2010. gadā; Francijā kremācija ir izplatītāka pilsētās, pirms vairākiem gadiem tur 32% bēru bija ar kremāciju, bet Parīzē – 45%; Spānijā kremāciju skaits pakāpeniski pieaug. 2006. gadā kremācija veidoja 16% no visiem apbedījumiem, bet 2016. gadā – 36%; Portugālē pirms dažiem gadiem 20% mirušo tika kremēti, savukārt galvaspilsētā Lisabonā šis rādītājs bija 54%; Ungārijā kremācija kļuvusi populārāka nekā tradicionālā apbedīšana. 1996. gadā kremēja 27% mirušo, bet 2016. gadā – aptuveni 60%, galvaspilsētā Budapeštā – 70–90%; Bulgārijā un Grieķijā kremācija ir mazāk izplatīta. 2021. gadā Bulgārijā kremēja 6,76% mirušo, bet Grieķijā – tikai 2%.