Latvijas formula: Vai notiek mākslīgā intelekta revolūcija?
Jaunākajā raidījumā “Latvijas formula” eksperti no mūsu vadošajām universitātēm šoreiz diskutēja par Latvijas digitālo nākotni, īpaši pievēršoties mākslīgajam intelektam.
Diskusijā piedalījās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) digitālo transformāciju un MI virziena vadītāja Agate Ambulte, Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors Normunds Grūzītis un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) zinātņu prorektors Gatis Vītols. Raidījumu vada LU profesors Mārcis Auziņš.
ChatGPT – revolūcija vai evolūcija?
Līdzīgi kā botas vai autiņbiksītes, arī ChatGPT kļuvis par apzīmējumu visai mākslīgā intelekta modeļu saimei, kurai pievienojas aizvien jauni spēlētāji. Jaunākais no tiem – ķīniešu DeepSeek, kas, piedāvājot plašāku pieeju bezmaksas iespējām, kļuva par īstu nozares “karsto kartupeli”, piesaistot būtisku tirgus daļu, bet vienlaikus aktualizējot jautājumus par šīs tehnoloģijas drošību.
Svarīgi saprast, ka ChatGPT un tā “kolēģi” nav mākslīgais intelekts, tas pastāv jau desmitiem gadu, bet gan iespēja cilvēkam saprotamā valodā ar šo intelektu sarunāties. Iepriekš tas bija pieejams ļoti ierobežotam personu skaitam ar īpašām zināšanām, bet nu katrs skolēns var palūgt šim rīkam “uzcept” sacerējumu. Mārcis Auziņš diskusijas dalībniekiem vaicā, vai to var uzskatīt par tehnoloģisko revolūciju.
Agate Ambulte atgādina, ka šī tehnoloģija vairs nav jaunums, jo pastāv jau aptuveni divus gadus, bet tagad šajā jomā noticis ārkārtīgi būtisks pavērsiens. “Mākslīgais intelekts ir radīts pagājušā gadsimta vidū, bet sabiedrībai nebija iespējas ar to mijiedarboties, jo tā bija ārkārtīgi dārga un sarežģīta tehnoloģija. Tāpēc notiekošais ir fantastiska iespēja mums visiem ar to sadarboties, izmantot un kāpināt savu produktivitāti. Manuprāt, šī tehnoloģija ir ārkārtīgi svarīgs pavērsiens.”
Kolēģei piekrīt arī Normunds Grūzītis, kurš norāda – lai arī mākslīgā intelekta attīstība ir bijusi pakāpeniska evolūcija, ChatGPT parādīšanās pirms diviem gadiem ir īsta revolūcija, kas piesaistījusi plašas sabiedrības uzmanību.
Savukārt Gatis Vītols uzskata, ka valodu modeļi ir daļa evolūcijas. “Es domāju, arī tā ir daļa evolūcijas, jo principā mums ir ik pa laikam bijuši tādi izrāvieni. Piemēram, papildinātajā realitātē savulaik parādījās Pokemon Go, kas pārņēma ļoti plašu lietotāju skaitu, un mēs uzzinājām kas ir paplašinātā, jeb papildinātā realitāte. Tagad aktuāls ir ģeneratīvais mākslīgais intelekts. Jā, tas attīstās, jo mēs ražojam jaudīgus “dzelžus” un spējam veikt lielas kalkulācijas, un droši vien tas palīdzēs mums to darīt vēl labāk, bet tā ir evolūcija, kas attīstās, un mums galvenais ir atrast tai pielietojumu.”
Mākslīgā intelekta pielietojums un izaicinājumi
Visi, kas saskārušies ar MI valodu modeļiem, zina, ka sākumā tā ir aizraujoša rotaļlieta, bet ar laiku rodas jautājums – kā to praktiski izmantot? Lai arī eksperti un tehnoloģiju entuziasti ir vienisprātis, ka šim rīkam ir augsts potenciāls, ieskanas arī pa skeptiskai notij. Piemēram, LU profesors Normunds Grūzītis ir pārliecināts, ka līdzīgi visām tehnoloģijām arī šī attīstīsies pēc amerikāņu kalniņu principa. “Vienmēr, kad parādās jauna tehnoloģija, rodas ekspektācijas, kas ir mazliet pārspīlētas. Šobrīd tas viss atrodas virsotnē un patiesībā pat sāk mazliet slīdēt lejup, tam sekos straujš kritiens lejā, un tad industrija nomierināsies, atradīs īsto pielietojumu un viss aiziet savā normālajā gultnē.”
Arī profesors Gatis Vītols piekrīt, ka pašlaik tehnoloģija pamatā kalpo kā asistents programmētājiem un dažās citās nozarēs, bet līdz galam nav skaidrs, kāds varētu būt plašāks tās pielietojums. Kolēģiem iebilst RSU pārstāve Agate Ambulte: “Pētījumi pierāda, ka, izmantojot mākslīgo intelektu, cilvēks var būt par 25 % efektīvāks, turklāt apmierinātāks ar darba rezultātu. Manuprāt, ar to jau vien pietiek, lai to uzskatītu par veiksmes stāstu. Mēs rūpīgi sekojam uzņēmumiem, kas šo tehnoloģiju izmanto, lai optimizētu dārgus procesus. Tā ir iespēja visām organizācijām kļūt efektīvākām un ātrākām, līdz ar to atbrīvojot resursus un laiku, ko veltīt cilvēkiem, ilgtspējai, videi un citiem faktoriem. Es šeit saredzu bezgalīgas iespējas.”
Vai Latvija var?
ASV prezidents Donalds Tramps neilgi pēc stāšanās amatā paziņoja, ka mākslīgā intelekta attīstība būs viena no ASV prioritātēm un tajā iecerēts investēt 500 miljardus ASV dolāru. Arī Eiropa lēnām mostas un sola daudzmiljardu investīcijas digitālās nākotnes būvniecībā. Latvijai nav miljardu, bet ir cilvēki. To kā mūsu valsts iespēju uzsver arī diskusijas dalībnieki.
Agate Ambulte ir pārliecināta, ka tehnoloģiju jomā Latvijai ir augsts potenciāls. “Ņemot vērā, ka jautājums ir tieši par tehnoloģisko virzību, es zinu vienu svarīgu lietu – Latvijā ir ārkārtīgi gudri cilvēki, it īpaši tie, kas darbojas tehnoloģiju jomā. Viņi ir arī ļoti mērķtiecīgi, tāpēc vajadzētu saprast virzienu, uz ko fokusēt enerģiju.” Viņa uzsver – ņemot vērā pieredzi un zināšanas, kas uzkrātas medicīnas un veselības nozarē, apvienojot tās ar modernajām tehnoloģijām un mākslīgā intelekta iespējām, Latvijai un konkrēti RSU ir lieliskas iespējas sasniegt jaunas virsotnes.
Gatis Vītols uzskata, ka īsākais ceļš uz panākumiem ir starpnozaru sadarbība, kurā galvas kopā liek dažādu jomu uzņēmēji, zinātnieki, tehnoloģiju cilvēki un rada jaunus produktus. “Es esmu par smilšu kastes principu – sanākam visi kopā un spēlējamies, līdz kaut ko uzbūvējam. Mēs redzam, ka mūsu universitātes labākie produkti, kuriem ir komerciāli panākumi, radušies tieši šādās smilšu kastēs. Piemēram, WeedBot – robots, kas ar lāzera palīdzību ravē nezāles –, jau izraisījis starptautisku interesi.”
Viņam piebalso Normunds Grūzītis: “Jā, vajag spēlēties un vajag tajā investēt. Turklāt tehnoloģiju vide ir ļoti dinamiska, tajā nav nepieciešamas miljonu investīcijas, lai radītu produktu.”
