Turpinās kaislības ap attālināto darbu valsts iestādēs. Ierēdnis sazvanīts atbild no Ēģiptes

Iniciatīvas autore Ance Pētersone atsaucas uz Ukrainas pieredzi, kas rāda, ka valsts pārvalde spēj darboties ekstremālos apstākļos, tikai pateicoties attālinātā darba iespējām.

Prezidenta risinājums

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs februāra sākumā pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu paziņoja, ka ir pēdējais laiks valsts pārvaldei pāriet uz darbu klātienē. Prezidenta ieskatā, tas ir viens no veidiem, kā mazināt sabiedrības neuzticēšanos valsts pārvaldei.

Soctīklos gan nekavējoties sāka ironizēt, ka varētu likvidēt arī visas iespējas kārtot lietas ar valsti un pašvaldībām attālināti – ja slēgs portālu Latvija.lv, nebūs pārpratumu ar oficiālajā e-pasta adresē garām palaistiem paziņojumiem, stāvot rindā bankā, lai samaksātu nodokli vai naudassodu, valsts vara kļūs tuvāka un vairosies uzticība.

Premjere Evika Siliņa atzīst, ka kopš kovida ļoti daudzas iestādes strādā attālināti, bet “normai ir jābūt tādai, ka pamatā darbs ir klātienē, un tad var meklēt risinājumus ģimenēm ar maziem bērniem”.

Daudziem nav, kur atgriezties

Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs aģentūrai LETA paudis, ka “attālinātais darbs ir aizgājis nekontrolētā procesā” un visai valsts pārvaldei vienoti ar Ministru kabineta noteikumiem noteikt klātienes darbu pašlaik nav iespējams.

Tolaik, kad pandēmijas laikā ieviesa attālināto darbu, tas ļāvis sākt efektīvāku telpu izmantošanu, jo secināts, ka ir amati, kuros strādājošajiem nav visu laiku jāatrodas uz vietas. Pēc Kronberga domām, iestādēs jāpārskata iekšējā kārtība un jānosaka, ka ir “normālais darba laiks”, kurā jāierodas darba vietā. Vienlaikus esot jānosaka arī, kuri ir tie gadījumi, kad darbu var veikt attālināti. Darbiniekus, kas dzīvo tālu, piemēram, Latgalē, nav plānots “dzīt katru dienu uz Rīgu”. “Mums ir atrunāts, cik reizes nedēļā šis darbinieks ierodas,” saka Kronbergs.

“Ja mēs gribētu tagad visus sadzīt atpakaļ – mums jau vairs nav kur. Finanšu ministrija ir paņēmusi pie sevis Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts kasei saistībā ar centralizāciju grāmatvežu skaits ir palielinājies (..), Centrālā finanšu un līgumu aģentūra piegājusi klāt (..), Tieslietu ministrijai ir līdzīgi – Patentu valde, Uzturlīdzekļu garantiju fonds piegājis klāt (..),” stāsta Kronbergs. Valsts kancelejā ir daudz koplietošanas kabinetu, kur darbinieki nāk dienās, kad tie ir pieejami.

Primāri klātienē

Kas Jauns Avīze aptaujāja vairākas valsts iestādes, vaicājot, cik daudz darbinieku strādā attālināti. Uzņēmumu reģistra sabiedrisko attiecību speciāliste Agate Marta Šāvēja norāda, ka šajā iestādē primārā darba vieta ir klātienē.

Tomēr vienlaikus atkarībā no pienākumiem, darba organizēšanas aspektiem un citiem būtiskiem iemesliem tiek nodrošinātas attālinātā darba iespējas. Aptuveni puse izmanto daļēji attālinātā darba iespējas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) darba kārtība nosaka, ka vismaz trīs dienas nedēļā ir jāstrādā klātienē. “Novērojumi liecina, ka liela daļa PTAC darbinieku klātienē strādā vairāk nekā norādītās minimālās dienas. Arī PTAC darba specifika lielai darbinieku daļai ir saistīta ar pārbaužu veikšanu, tādējādi attālinātā darba iespējas kopumā ir ierobežotas,” teic PTAC Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane.

Ministrijās abējādi

Ekonomikas ministrijā no pagājušā gada septembra visi darbinieki strādā klātienē, izņemot atsevišķus gadījumus, kad īpašu personisku apstākļu dēļ, saskaņojot ar ministrijas vadību, atsevišķas dienas var veikt darba pienākumus attālināti.

Satiksmes ministrijā nodarbinātie strādā gan klātienē, gan daļēji attālināti. Galvenais nosacījums – lai tas neietekmētu struktūrvienības darbības nepārtrauktību un kvalitatīvu izpildi. Tikai attālināti gan strādāt nevar, noteikts, ka trīs dienas nedēļā jāveic darbu klātienē. Atsevišķos gadījumos ar tiešo vadītāju var vienoties par citu klātienes darba dienu skaitu. Statistika par dienu skaitu, ko ministrijā nodarbinātie strādā attālināti, šobrīd nav veikta.

Izglītības un zinātnes ministrijā virkne darbinieku pilnu darbalaiku strādā klātienē, daļa vismaz 60 procentu. Valsts sekretāra vietniekam, struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem, projektu vadītājiem, Nodrošinājuma nodaļas darbiniekiem (izņemot autovadītājus), IT atbalsta speciālistiem klātienē jābūt vismaz 80% no kopējā mēneša darba laika.

Veselības ministrijā ir noteikta iespēja daļu no darba laika strādāt attālināti. Daļēji attālinātā darba kārtība tiek piemērota individuāli, ņemot vērā katras struktūrvienības specifiku. Darbinieks neveic pienākumus klātienē, piemēram, saaukstēšanās simptomu gadījumā. Priekšroka strādāt daļēji attālināti ir darbiniekiem, kuri aprūpē pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērnus, grūtniecēm, ārpus Rīgas dzīvojošiem.

Asa kritika

Cēsinieks, komunikācijas profesionālis Kārlis Pots pirmais Facebook nāca klajā ar izvērstu viedokli par prezidenta paziņojumu un pauda: “Nesaprotu mūsu valsti. Mēs gribam būt moderni, IT nozares pirmrindnieki, mēs lepojamies ar savu ātro internetu, 5G pārklājumu un ko tik vēl ne. Bet mēs turamies pie aizgājušā gadsimteņa tikumiem. Ar vārdiem Rīgā, bet ar darbiem… nu, arī Rīgā, jo ārpus galvaspilsētas taču kvalificēti valsts pārvaldes darbinieki nedzīvo, vai ne?”

“Ko tieši, ko reāli izmērāmu un sataustāmu mēs iegūsim no valsts pārvaldes, kas glīti un rātni sēdēs (un strādās) savos iedalītajos kabinetos?” vaicā Pots, atgādinot, ka tie ir ceļa izdevumi – kam vilciens, kam autobuss, kam degviela.

Ar adīkli klātienē

“Tas ir zemē nomests laiks un saražots ogleklis, lieku reizi pārvietojot savu rumpi, lai tikai padzertu biroja kafiju (tajās struktūrvienībās, kur grāmatveži tādu atļāvuši) vai paklausītos, kādu pirmo vārdiņu sanācis pateikt Skaidrītes mazdēlam, kāds vīruss šobrīd plosās kadru daļā vai cik smuki kādā šovā nodziedājis kāds aktieris, par kuru Tu dzirdi pirmo reizi,” ironizē Pots.

Viņš gan piekrīt, ka nepieciešama socializēšanās, bet vai nebūtu labāk tam veltīt piecas minūtes videozvana sākumā nevis pusstundu kafijošanas pauzītes? Ne visiem darba laikā oficiants pienes kafiju – bija tāds gadījums valdības sēdē.

Noslēgumā Pots atminas nelaiķa, kādreizēja izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa stāstīto par pirmajām dienām sev uzticētajā nozarē, kad devies pa ministrijas ēku, lai iepazītos ar to un tās darbiniekiem. “Viss gājis gludi, līdz pavēris kabineta durvis, kur pie galda klusi sēdējusi manāmi samulsusi sieviete, kura tamborējusi (vai adījusi – detaļas jau atmiņā miglainas). Uz galda nebija datora, bet bija dzija. Bet, nu, vismaz viņa bija ieradusies klātienē…”

Uzņēmumos atrod līdzsvaru

Un kā ir uzņēmumos? Latvijas Mobilā telefona Personāla vadības direktore Liene Fleitmane Kas Jauns Avīzi informē, ka šeit darba organizācija paredz hibrīddarba pieeju, t.i., darbinieki strādā gan klātienē, gan attālināti, kaut arī novērojumi liecina, ka klātienē nostrādāto dienu īpatsvars ir pieaudzis, salīdzinot ar laiku uzreiz pēc kovida laika.

“Jāņem vērā, ka atsevišķi procesi un funkcijas efektīvāk ir īstenojami klātienes darbā. Tāpēc katra struktūrvienība darbojas savu uzdevumu specifikai visatbilstošākajā formātā. Hibrīddarba režīms arī ļauj maksimāli efektīvi izmantot darba telpas, jo darbinieku skaits LMT pārsniedz fiziski pieejamo darba vietu skaitu,” atklāj Fleitmane.

Apdrošināšanas kompānijas ERGO Personāla un biroja administrēšanas nodaļas vadītāja Agnija Vība saka: “Šobrīd visiem ERGO darbiniekiem tiek dota iespēja veikt darbu elastīgā darba modeļa ietvaros. Rekomendācija mūsu darbiniekiem ir trīs dienas nedēļā darbs klātienē un divas dienas attālināti.”

Skaidri esot redzama saikne starp paveikto un darbinieku labbūtību – apvienojot klātienes un attālināto darbu, sniegums un produktivitāte saglabājas augsta. Elastīga darba vide palielina darbinieku apmierinātību, kā rezultātā uzlabojas iesaiste un lojalitāte.

Sliktais piemērs: Būvvaldes pārstāvis sazvanāms Ēģiptē

Anita: Reāls piemērs no maniem laukiem. Braucu uz tuvējo pagasta pašpārvaldes ēku. Man vajag aprunāties ar novada būvvaldes vietējo pārstāvi – kā ieteica 50 km attālumā esošā būvvaldes darbiniece. Ieeju, vaicāju pēc tāda un tāda cilvēka. Viņš nestrādājot uz vietas. Lai zvanu, iedod numuru. Aizbraucu mājās un zvanu. Vienu dienu zvanu – neatbild. Otrā dienā zvanu – neatbild. Nākamajā nedēļā zvanu – neatbild. Tad atbild un saka – es jums atzvanīšu, tagad nav laika. Pēc tam skatos LMT rēķinā – zvani ar Ēģipti...”

Tautas balss: gan par, gan pret

Didzis: “Nekvalitatīvi pieņemti birokrātiski lēmumi, no birokrātijas cilvēkiem, kas strādā attālināti, dzīvo attālināti, un par vietējo iedzīvotāju interesēm un vajadzībām arī interesējas esot attālināti.”

Atis: “Domāju, ka šīs ir beigas jaunu talantu piesaistei no Latvijas reģioniem. Man šķiet, ka pareizā stratēģija būtu meklēt efektivitātes un darba organizācijas uzlabojumus. Attālināta darba formas aizliegums nav stratēģija. Populistisks gājiens, kam ilgtermiņā būs negatīva ietekme uz mūsu valsts aparāta konkurētspēju.”

Ojārs: “Ir sanācis pēdējos gadus pavērot no malas attālināto darbu, ko veica mana sieva. Galvenā atšķirība no darba klātienē bija nepačakarētas vismaz 3 stundas no dienas ceļā un līdz ar to vairāk laika ģimenei un citām privātām lietām. Darbs izdarīts, visi priecīgi.”

Vilnis: “Es gan dzirdu ko citu no līdzcilvēkiem. Sūdzības ir par daudz lielāku neefektivitāti, nespēju saprātīgos termiņos ko risināt. (Piemēram, VID) Domāju arī, ka ne visi godprātīgi to dara un ne visi māk paši organizēt savu laiku. Pašam gan jāatzīst nav nācies pēdējā laikā kārtot sarežģītākus jautājumus. Lai gan man ir piemērs. Pēc trīs neveiksmīgām reizēm nomainīt uzņēmuma juridisko adresi elektroniski atmetu tam ar roku.