"Ignorē latviešu valodu kā tādu!" Rīdziniece sašutusi, ka mājas apsaimniekotājs liek runāt krieviski
Kāda rīdziniece, kura šī gada sākumā iegādājusies dzīvokli daudzdzīvokļu mājā, jau trīs reizes mēģinājusi sazināties ar apsaimniekotāju “Rītupes nami”, taču katru reizi viņas vēlme komunicēt latviešu valodā tikusi pilnībā ignorēta.
Kā vēsta TV3 raidījums "Bez tabu", viens no jautājumiem, ko viņa centās noskaidrot, bija par ūdens skaitītāju rādījumu nodošanas kārtību, jo rēķinos par šo procesu nebija sniegta nekāda informācija. Rebeka skaidro , ka vēlas sazināties latviešu valodā:
“Man piezvanīja “Rītupes nami” darbiniece, lai pateiktu, ka neesmu nodevusi ūdens skaitītāju rādījumu. Viņa uzreiz sarunu sāka krievu valodā, prasīju, vai varam runāt latviešu valodā, viņa teica, ka ne. Nesaprotu, kā tas var būt? Namu apsaimniekošanā strādājošiem cilvēkiem būtu jāprot latviešu valoda, jo jāsazinās ar iedzīvotājiem,” stāsta Rebeka.
Viņa atklāj, ka šī nav pirmā reize, kad “Rītupes nami” darbinieki atsakās izmantot valsts valodu – līdzīgas situācijas piedzīvotas jau divas reizes iepriekš. “Telefonsarunas laikā sapratu, ka mēs runājam par dažādām lietām. Viņa runāja par meitu, es par kleitu. Sapratu, ka nesaņemšu atbildes uz saviem jautājumiem. Arī, kad klātienē devos uz viņu biroju, neviens tur nerunāja latviešu valodā, tur viss notiek krievu valodā. Viņi pilnībā ignorē latviešu valodu kā tādu,” skaidro Rebeka.
Lai pārbaudītu apsaimniekotāja attieksmi pret valsts valodu, “Bez Tabu” reportieri sazinājās ar uzņēmumu, uzdodoties par kādu no ēkas iedzīvotājiem. Telefona zvanu pacēla kāds vīrietis, kurš sākotnēji centās runāt latviešu valodā, taču ātri vien kļuva skaidrs, ka viņam trūkst valodas prasmes, jo sarunā regulāri iejaucās krievu valodas vārdi. Lai klātienē pārliecinātos par situāciju, filmēšanas komanda negaidīti devās uz “Rītupes nami” biroju. Taču tur sagaidīja nevis darba atmosfēra, bet ballītes noskaņa – uz galda bija redzama degvīna pudele, divas vīna pudeles un kaudze ar mandarīniem.
Uz jautājumiem atbildēt ieradās kooperatīva priekšsēdētāja Ņina Bokše, kura sarunu nekavējoties mēģināja pārcelt uz krievu valodu, norādot, ka latviski neprot. Viņa nespēja paskaidrot, kāpēc uzņēmumā nav darbinieku, kuri spētu pilnvērtīgi sazināties ar iedzīvotājiem latviski, kā arī nevarēja atbildēt uz jautājumu par to, kā ēkas iemītniekiem būtu jānodod ūdens skaitītāju rādījumi.
Par šādiem gadījumiem Valsts valodas centrs iesaka nekavējoties informēt atbildīgās iestādes. Vilnis Kušķis, Valsts valodas centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs, norāda: “Konkrētajā gadījumā var konstatēt, ka, iespējams, ir pakalpojums, ko saņem patērētājs. Valsts valodas likums paredz, ka privātām organizācijām gadījumos, kad tiek skartas sabiedriskās intereses, jālieto valsts valoda. Svešvalodā viņi varētu sazināties, ja pakalpojums tiek sniegts starp kooperatīva biedriem.”
Ņemot vērā situāciju, Rebeka atklāj, ka ēkas iedzīvotāji jau apsver iespēju mainīt apsaimniekošanas uzņēmumu.
