Svarīgi visiem! Kas jāņem vērā brīvdienās, kad elektrotīklu pārslēgsim no Krievijas uz Eiropu?
foto: Andriy Popov / Alamy/ Vida Press
Lai arī sakarā ar Latvijas elektrotīkla pārslēgšanos no Krievijas kontrolētā tīkla uz Eiropas sistēmu nav prognozēti būtiski elektropadeves traucējumi, iedzīvotājiem tiek ieteikts parūpēties par to, lai būtu uzlādēti datori un mobilās ierīces.
Sabiedrība

Svarīgi visiem! Kas jāņem vērā brīvdienās, kad elektrotīklu pārslēgsim no Krievijas uz Eiropu?

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

0

Šajās brīvdienās, 8. un 9. februārī Latvija kopā ar pārējām divām Baltijas valstīm – Igauniju un Lietuvu atslēgsies no Krievijas energosistēmas (BRELL tīkla: Belarus, Russia, Estonia, Latvia, Lithuania) un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Tas izraisījis daudzu bažas, vai šī pārslēgšanas nekaitēs mājsaimniecībām un neietekmēs sabiedriskā un rūpnieciskā sektora darbību. Jauns.lv skaidro, kas šai sakarā jāņem vērā.

Svarīgi visiem! Kas jāņem vērā brīvdienās, kad ele...

Lai arī nekādi lielie elektropadeves pārrāvumi nav gaidāmi, tomēr to iespējamība pilnībā netiek izslēgta, jo process ir tehniski sarežģīts, un atbildīgie, drošs paliek drošs, tomēr aicina iedzīvotājus šim notikumam gatavoties līdzīgi, kā gaidot, piemēram, vētru.

Jāgatavojas vētrai

foto: Piotr Adamowicz / Alamy/ Vida Press
Lai arī sakarā ar Latvijas elektrotīkla pārslēgšanos no Krievijas kontrolētā tīkla uz Eiropas sistēmu nav prognozēti būtiski elektropadeves traucējumi, iedzīvotājiem tiek ieteikts parūpēties par to, lai būtu uzlādēti datori un mobilās ierīces.
Lai arī sakarā ar Latvijas elektrotīkla pārslēgšanos no Krievijas kontrolētā tīkla uz Eiropas sistēmu nav prognozēti būtiski elektropadeves traucējumi, iedzīvotājiem tiek ieteikts parūpēties par to, lai būtu uzlādēti datori un mobilās ierīces.

Klimata un enerģētikas ministrija uzsver, ka šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori (mūsu gadījumā – akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls”). Baltijas valstis ir gatavas pievienoties Eiropas energosistēmai, projektā ieguldījušas lielu darbu 15 gadu garumā, lai pievienošanās noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību. Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ. Tādēļ iedzīvotāji tiek aicināti:

* Esi sagatavojies! Uzlādē mobilo tālruni, datoru un citas ierīces un atslēdz ierīces, kuras ikdienā nelieto. Ar padomiem var iepazīties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tīmekļvietnē (www.vugd.gov.lv), kā rīkoties īslaicīgu elektroapgādes traucējumu gadījumā. Lejupielādē mobilajā telefonā “112 Latvija” lietotni, lai laicīgi saņemtu paziņojumus par vēlamo rīcību dažādās situācijās. Būtu jāuzlādē tās elektroierīces, ar kurām ikdienā visvairāk darbojaties. Tāpat vajadzētu parūpēties par tādām iekārtām, kas ir jūtīgas pret strauju sprieguma pazušanu.

* Palīdzi sev un citiem! Ja tev ir mājoklis, ko izmanto tikai periodiski (piemēram, vasaras māja), pārliecinies, ka tas ir atbilstoši sagatavots! Ja ir aizdomas, ka bijis elektroapgādes pārrāvums, atceries īpašumu pārbaudīt, lai zemas temperatūras gadījumā novērstu ūdens cauruļvadu plīsumu riskus. Palīdzi radiniekiem, kam ir apgrūtinoši pašiem apsekot un sagatavot mājokli.

* Kritiski vērtē skaļus un emocionāli pielādētus paziņojumus! Tuvojoties sinhronizācijas termiņam, tās laikā informatīvajā telpā var parādīties nelabvēļu izplatīta dezinformācija, maldinoši fakti un dažādas manipulācijas. Izmanto uzticamus informācijas avotus: Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietni (www.kem.gov.lv) vai akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" mājaslapu (www.ast.lv). Nevajag uzķerties uz Krievijas propagandas vēstījumiem, ka tagad būtu jāsagatavojas ļaunākajam – uzkrāt pārtiku un ūdeni, no bankomātiem izņemt naudu. Tāpat, sevišķi Igaunijā, šai sakarā uzdarbojas krāpnieki, kuri, sakarā ar atslēgšanos no BRELL tīkla pieprasa mainīt elektrības skaitītājus un krāpnieku mājaslapā autorizēties ar Smart-ID parolēm, tā piesavinoties jūsu personiskos bankas datus.

Latvijas energoneatkarības diena

“Sinhronizācija vērsta uz to, lai mēs paši spētu uzturēt un kontrolēt elektroapgādes tīklu, nodrošināt stabilitāti un nebūtu atkarīgi no kaimiņu darbībām. Lai nodrošinātu kvalitatīvas informācijas pieejamību par vērienīgāko neatkarības projektu Baltijā, rīkojam virkni diskusiju ar sadarbības partneriem un citu ministriju resoriem, kurā skaidrojam sinhronizācijas projekta būtību. Tiesa gan, sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos sabiedrības ievainojamība ir augstāka, un jo tuvāk nāk noliktais sinhronizācijas projekta noslēguma datums, jo biežāk mēs saskaramies ar maldinošu informāciju. Aicinām sabiedrību kritiski izvērtēt informāciju un neuzķerties uz emocionāli pielādētiem, nepamatotiem paziņojumiem, kā arī nedalīties tālāk ar nepārbaudītām ziņām,” saka klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. “Augstsprieguma tīkls” sagatavojis izglītojošo video, kurā īsumā pastāsta par ieguvumiem iedzīvotājiem, ko viņi saņems pēc atslēgšanās no BRELL tīkla:

Tāpat tiek uzsvērts, ka februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo tad Baltijas reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā neveic remontdarbus). Februārī ir arī ir mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem.

Neesot arī jāsatraucas, ka tagad elektrības cena paaugstināsies. Sinhronizācijas ietekme uz elektroenerģijas cenām vērtējama kā salīdzinoši neliela, jo galvenie cenu ietekmējošie faktori Baltijas valstīs ir vietējā ražošana, kurināma resursu cenas, laikapstākļi un tīkla infrastruktūras pieejamība. Šie ietekmējošie faktori ir nemainīgi visu cauru gadu.

Lai mazinātu sinhronizācijas izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, kopumā ir ieguldīts visu trīs Baltijas valstu operatoru liels darbs, tai skaitā piesaistot 85% Eiropas Savienības līdzfinansējumu Latvijas elektrotīkla infrastruktūras stiprināšanai, sinhronizācijas iekārtu un elektroenerģiju uzkrājošu bateriju sistēmu iegādei.
Arīdzan veiktie aprēķini, kas veikti visās Baltijas valstīs, liecina, ka sinhronizācijas projekts neatstāj būtisku ietekmi uz elektroenerģijas pakalpojuma kopējām izmaksām. Jāuzver, ka, lai nodrošinātu Baltijas elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību, būtiskas ir balansēšanas rezerves. Stabilam energosistēmas darbam Baltijai nepieciešamo balansēšanas rezervju izmaksu ietekme uz gala rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, prognozēta mazāka par pieciem procentiem.