Valdība par valsts kapitālsabiedrību vadītāju algām

Kapitālsabiedrību vadības algas uzrauga katras nozares ministrija, bet kopīga apkopojuma nav. Jauns.lv jau pētīja, kā valsts kapitālsabiedrības ievēro likumu par to vadītāju (valžu un padomju locekļu) algām, kuras ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā no pagājušā gada novembra vidus praktiski tika iesaldētas, nosakot, ka viņiem turpmākos divos gadus tās var maksimāli palielināt par 2,6%, ja pirms tam algas divu gadu laikā nav tikušas paaugstinātas. Atklājās, ka valsts kapitālsabiedrību vadībai algas ir ļoti dažādā amplitūdā – no 2000 līdz 15 000 eiro (neieskaitot izmaksātās prēmijas), atkarībā no kapitālsabiedrības lieluma un nozīmības. Ārpus konkurences palika nacionālās aviokompānijas “airBaltic” valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums, jo valsts algu griestus noteica tikai tām kapitālsabiedrībām, kurās visas akcijas simtprocentīgi pieder valstij, bet “air Baltic” un vēl dažām (piemēram, “Tet” un “Latvijas gāzei”) tā nav.

Jauns.lv jautāja Valsts kancelejai kādu algu saņem valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļi, un vai tā seko līdzi tam, kā tiek ievēroti jaunpieņemtie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Ministru kabineta Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta preses sekretāre Santa Jirgensone Jauns.lv informēja:

“Valsts kanceleja izstrādā normatīvo regulējumu un dažādas vadlīnijas, ieteikumus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību labai pārvaldībai. Taču Valsts kancelejas rīcībā nav informācijas par konkrētiem atalgojumiem šo kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Atbilstoši normatīvajam regulējumam šādiem datiem jābūt pieejamiem valsts un pašvaldību kontrolēto kapitālsabiedrību mājaslapās vai, ja konkrētajai kapitālsabiedrībai nav savas mājaslapas, tad šiem datiem jābūt atspoguļotiem tās kapitāla daļu turētāja mājaslapā. Tur publicējama informācija par valdes un padomes locekļu atlīdzības politiku un par katram valdes vai padomes loceklim noteikto mēneša atlīdzību un tās izmaiņām visā amata pildīšanas periodā.

Uzraudzīt atlīdzības noteikšanu valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem ir dalībnieku vai akcionāru atbildība, kas apstiprina valdes un padomes locekļu atlīdzības politiku. Tas noteikts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.”

Valsts kanceleja piebilst: “Atlīdzību valdes locekļiem nosaka kapitālsabiedrības padome (attiecībā uz valdes locekļu atalgojumiem) un kapitālsabiedrības dalībnieku sapulce (attiecībā uz padomes locekļu atalgojumiem vai valdes locekļu atalgojumiem gadījumos, ja kapitālsabiedrībai nav padomes). Kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcē vai padomē valsti pārstāv attiecīgās nozares ministrijas valsts sekretārs vai cita amatpersona, nevis visa valdība (Ministru kabinets ir augstākā lēmējinstitūcija valsts kapitāla pārvaldībā un nosaka, kura ministrija ir valsts kapitāldaļu turētājs konkrētajā uzņēmumā). Attiecīgā amatpersona tātad arī pieņem minētos lēmumus attiecībā uz valdes vai padomes locekļu atalgojumiem. Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus, atbilstoši kuriem nosaka un pārskata valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa mēneša atlīdzības, prēmijas un atsaukšanas pabalsta apmēru, kā arī mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamos koeficientus (atbilstoši kapitālsabiedrību iedalījumam pēc dažādiem aspektiem). Savukārt publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām Ministru kabinets noteiks valdes un padomes locekļu atlīdzības politikā ietveramos mēneša atlīdzības, prēmijas un atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanas un mēneša atlīdzības pārskatīšanas kritērijus un to piemērošanas kārtību. Katras kapitālsabiedrības mājaslapā ir jābūt publiskotai valdes un padomes locekļu atlīdzības politikai un informācijai par katram valdes vai padomes loceklim noteikto mēneša atlīdzību un tās apmēra izmaiņām visā amata pildīšanas periodā, kā arī par izmaksāto amata atlīdzību, prēmiju apmēru un citiem saņemtajiem maksājumiem (piemēram, amata pienākumu izpildes nodrošināšanas izdevumu kompensācijām) katrā gadā.”