Jūrmalā pie Baltās kāpas izcirtīs mežu, lai būvētu privātmājas

Jūrmalas dome iecerējusi privātmāju apbūvi atļaut gleznainā priežu mežā Vārnukrogā netālu no Baltās kāpas. Daudzi jūrmalnieki uzskata, ka meža zemes atvēlēšana savrupmāju būvniecībai nav “tīra” un projektu bīda paslepus no sabiedrības, jo, piemēram, sabiedriskā apspriešana par to “nejauši” iekrita lielo Ziemassvētku un Jaungada brīvdienu laikā, kad vairumam cilvēku prāts it nebūt nenesās uz pašvaldības teritorijas plānojumu vētīšanu. Tiek uzsvērts, ka projekta attīstītāji SIA “Mežakrasts” (pēc publiski pieejamiem datiem tās īpašnieki ir Jūlija Razživina, Aleksandrs Haritonovs un Viktors Baklagins), apbūvei pārdodot 48 zemes gabalus mežā vairāk nekā 23 hektāru platībā varētu nopelnīt vairākus miljonus eiro.

“Tas nav sabiedrības interesēs”

Zemesgabalu “Vārnukrogs 1801” Lielupes labajā krastā netālu no Baltās kāpas pie Lielupes un Buļļupes satekas, kas ir dabas pamatnes teritorija,  SIA “Mežakrasts” par 117 500 latiem (167 187 eiro) no Rīgas domes SIA “Rīgas meži” iegādājās 2013. gadā. 2018. gadā Jūrmalas dome lēma, ka var mainīt šī zemesgabala izmantošana statusu un to atvēlēt apbūvei ar savrupmājām. 2019. gadā šī ideja tika nodota sabiedriskajā apspriešanai, bet vairāki tūkstoši jūrmalnieku pret to iebilda un projekts tika apturētas. Toreizējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (Zaļā partija) teica, ka, ja gadījumā atkal atdzims šis plāns un jūrmalnieki pret to protestēs, tad tas netiks virzīts. Tagad Gatis Truksnis saka, ka vairs šo projektu nevar ietekmēt, jo nav Jūrmalas domes priekšsēdētājs, bet tagadējā Jūrmalas pašvaldības vadītāja Rita Sproģe (ZZS) pagājušā gada 28. novembra pašvaldības sēdē nevarēja nosaukt, cik lielai jābūt pilsētnieku pretestībai, lai “Mežakrasta” projekts tiktu noraidīts.

Jūrmalas aizsardzības biedrības vadītājs un Jūrmalas domes opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms (“Tev, Jūrmalai!”) norāda, ka Jūrmalas dome izstrādā lokālplānojumu, kas paredz 234 410 kvadrātmetrus lielas  meža teritorijas apbūvi ar savrupmājām, bet tai pašā laikā: “Jūrmalā netrūkst piedāvājumu  iegādāties dzīvokļus un savrupmājas. Tāpēc šī meža iznīcināšana viennozīmīgi nav sabiedrības interesēs. Maldinoša ir arī informācija par to, ka šī teritorija ir daļēji degradēta.” Tagad portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti iniciatīvai “Saglabāsim Vārnukroga Baltās kāpas mežu iedzīvotājiem” (par to jau savākto ap 2500 parakstu).

Tūkstošiem jūrmalnieku iebildes netiek ņemtas vērā

Iniciatīvas pieteikumā teikts: “Vairāku tūkstošu iedzīvotāju 2019. gadā izteiktie iebildumi nav apstādinājuši Jūrmalas domi (toreiz pret meža apbūvi iebilda gandrīz 3000 jūrmalnieku – red.). Tā turpina virzīt apbūves ieceri vairāk kā pusē no 234 000 m2 lielas dabas teritorijas - skaista meža, kas atrodas īpaši aizsargājama dabas objekta “Baltā kāpa” tuvumā. Dome atkal ir nodevusi publiskajai apspriešanai lokālplānojumu zemesgabalam “Vārnukrogs 1801”. Šajā laikā Jūrmalas dome ir pielabojusi Jūrmalas attīstības stratēģiju 2010.-2030. gadam, kur iepriekš tā bija zaļā teritorija, bet zemes īpašnieki kārtīgi paretinājuši mežu. Šobrīd Jūrmalā ir iespējams iegādāties zemesgabalus ar gandrīz 400 000 m2 kopējo platību. Netrūkst arī māju un dzīvokļu. Nav arī pamata uzskatīt, ka uzņēmēju ļoti lēti iegādātā meža zeme būs par pamatu cenas ziņā pieejamākām savrupmājām.

Parakstoties jūs lūdzat Jūrmalas domi pilnībā saglabāt zemesgabalu “Vārnukrogs 1801” kā dabas teritoriju un iebilstat pret lokālplānojumā paredzēto apbūvi. (..) Aicinām parakstīties par meža saglabāšanu ne tikai Jūrmalas, bet visas Latvijas iedzīvotājus. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam nosargāt tās dabas vērtības, kas nav novērtējamas naudā un ir saglabājamas visas Latvijas iedzīvotājiem un nākamajām paaudzēm.”

Stratēģija mainīta

Jūrmalas pašvaldības Pilsētplānošanas pārvaldes Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja, galvenā teritorijas plānotāja Ilze Karjuse “Kas Jauns Avīzei” atbildēja uz jautājumiem par Vārnukroga apbūves idejām.

- Kāpēc Jūrmalas dome atkal virza Vānukroga apbūves projektu Baltās kāpas un dabas parka tuvumā, ja 2019. gadā, kā to apgalvo Jūrmalas aizsardzības biedrība, iedzīvotāji pret to jau iebilda un šis projekts tika noraidīts?

- Lokālplānojuma izstrāde tika uzsākta pamatojoties uz zemes vienības īpašnieka iesniegumu 2018. gadā. Lokālplānojumam tika veikta publiskā apspriešana un saņemti institūciju atzinumi, un pēc rezultātu apkopošanas, ievērojot to, ka lokālplānojumā bija nepieciešami precizēti risinājumi grafiskajā daļā, kā arī papildinājumi teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, 2024. gadā Jūrmalas dome nolēma nodot lokālplānojumu pilnveidošanai. Tika izstrādāta un iesniegta pašvaldībā lokālplānojuma pilnveidotā redakcija un Jūrmalas dome, nodrošinot normatīvajiem aktiem atbilstošu lokālplānojuma izstrādes procedūru, ir nodevusi pilnveidoto redakciju publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai.

- Kas iecerējis šajā rajonā veikt apbūves projektu, un kāds tas būs, kādas ir tā ieceres?

- Zemes vienības īpašnieks un lokālplānojuma ierosinātājs ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Mežakrasts”. Lokālplānojumam ir pievienotas plānotās apbūves vizualizācijas, nosacījumi apbūves veidošanai un apbūves parametri noteikti lokālplānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.
 
- Kā pašvaldība reaģējusi uz Jūrmalas aizsardzības biedrības iebildēm?

- Pašvaldība, reaģējot uz sabiedrības un institūciju iebildumiem ir uzdevusi pilnveidot lokālplānojuma redakciju. Visi, tostarp par lokālplānojuma 1. redakciju saņemtie iebildumi tiks izvērtēti pēc pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas un jauno atzinumu saņemšanas. Pašvaldība visiem iebildumu un priekšlikumu iesniedzējiem sniegs atbildes par priekšlikuma ņemšanu vērā vai noraidīšanu. Ja kāds priekšlikums vai iebildums netiks ņemts vērā, pašvaldība sniegs tā noraidīšanas pamatojumu.

Kas kļūs par miljonāriem?

Savukārt Uldis Krobblūms ir skeptisks, ka jūrmalnieki spēs apturēt SIA “Mežakrasts” projektu, jo “iedzīvotāju iebildes atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek dokumentētas, sniegtas formālas atbildes, bet izlemj deputāti. Šķērslis nav pat institūciju negatīvi atzinumi. Ir piemēri, kad Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uz šādām sūdzībām atbild, ka pats process ir ievērots un teritorijas plānošana ir pašvaldības ekskluzīvā kompetence un tikai pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par attiecīgā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādi un to apstiprināt, kā arī pašvaldība ir atbildīga par izstrādes procesu un uzrauga apstiprinātā plānošanas dokumenta īstenošanu.”

Pirms pieciem gadiem pēc Ulda Kronblūma domām pašvaldība “paklupa” uz viņa un arī Dabas aizsardzības pārvaldes argumentu, ka plānotās izmaiņas neatbilst Jūrmalas ilgstspējīgas attīstības stratēģijai, kur tā bija “zaļā” teritorija. Tas būtu stiprs arguments sūdzībai VARAM un vēlāk Satversmes tiesai, ja VARAM sūdzību ignorētu. Šobrīd pilsētas dome šo “šķērsli” novērsusi veicot izmaiņas stratēģijā, kur šis mežs tagad iezīmēts kā “kvalitatīvas dzīves zona”. Faktiski jau pilnveidotajā redakcijā nekas nav mainījies un vismaz 117 000m2 meža vietā būs mājas un ceļi. Pamatojums kā parasti, ka Jūrmalā vajag vairāk iedzīvotāju un tamlīdzīgi. “2023. gadā manis gatavotajā iesniegumā Satversmes tiesai pievienoju pielikumus no sludinājumu portāliem, kur redzams, ka pārdošanā Jūrmalā tobrīd bija zemesgabali ar kopējo platību 400 000m2 un nedomāju, ka situācija ir mainījusies. Tāpēc uzskatu, ka tā saucamās “attīstības” interesēs nevajag iznīcināt mežu, kas veido sava veida ekosistēmu kopā ar pārējiem mežiem Vārnukroga Baltās kāpas rajonā.

Vienīgie ieguvēji, ja  tiešām domājam, ka domes deputāti ir tik neatlaidīgi tikai attīstības vārdā, ir zemesgabala īpašnieki (SIA “Mežakrasts”). 48  zemesgabalus ar kopējo platību 119 486 m2, ja pieņemam, ka cena būtu vismaz 50 eur/m2, varētu pārdot  vismaz par  aptuveni sešiem miljoniem eiro. Pat ja pieņemam, ka ir izdevumi teritorijas infrastruktūras izveidei, tad minētie trīs cilvēki (“Mežakrasta” īpašnieki) noteikti kļūs par miljonāriem,” saka Uldis Kronblūms.