Vai Jūrmalas vizītkarte būs kapsēta un krematorijas dūmenis? “Kapsētu kari” kūrortpilsētā

Kapsētu problemātika Jūrmalā ir aktuāla jau gadu gadiem: pilsētā vienkārši trūkst kapavietu. Šim jautājumam 2018. gadā pievērsās pat Valsts kontrole, kura veica revīziju “Vai Jūrmalas pilsētas pašvaldības rīcība, nodrošinot kapsētu apsaimniekošanu un ar kapsētu izmantošanu saistītos pakalpojumus, ir likumīga un lietderīga?” Atzinumā teikts:

“Pašvaldība īsteno jaunas kapsētas attīstības projektu Slokā nolūkā nodrošināt kapavietu pieejamību Jūrmalas pilsētā, tomēr finansējums šī projekta īstenošanai tiek piešķirts, neizvērtējot kapavietu piešķiršanas un apbedījumu intensitāti šajā un pārējās pašvaldības kapsētās, kas radījis risku īslaicīgam kapavietu trūkumam jaunu apbedījumu veikšanai.”

“Sarežģītās” Jūrmalas kapsētas

Jūrmalas ir četras pašvaldības pārziņā esošas kapsētas – Jaundubultos, Slokā, Ķemeros un Jaunie (Slokas Meža). Tāpat vietvara apsaimnieko arī daļu no Babītes pagastā esošās Beberbeķu kapsētas. Revīzijas veikšanas brīdī ik gadu Jūrmalas kapsētās vidēji tika apglabāti 400-450 aizgājēji. Tāpat Jūrmalā ir vēl trīs luterāņu draudzei piederošas kapsētas – Jaundubultos, Asaros un Lielupē, bet tajos jaunu apbedījumu skaits salīdzinoši ir samērā niecīgs.

Pašvaldības uzņēmuma “Jūrmalas kapi” direktors Guntars Lasis savulaik norādījis: “Jaunas kapsētas ierīkošana Jūrmalā ir ļoti sarežģīta, un to nosaka vairāki faktori: upes un jūras tuvums, gruntsūdeņi, kāpas un pilsētas reljefs.”

Pirms vairāk nekā pieciem gadiem jauna kapsētas teritorija bija ieplānota pretī jau esošajai Meža kapsētai – kvartālā starp Eduarda Veidenbauma, Mežmalas un Gulbju ielām, starp Valteriem un Sloku (visa plānotā teritorija bija meža zeme). 

Ņemot vērā vietējo iedzīvotāju izteiktos iebildumus (tie galvenokārt bija saistīti ar to, ka kapi atrodas ainaviski aizsargājamā zonā, tuvu dzīvojamām mājām un tamlīdzīgi), Jūrmalas dome 2018. gadā nolēma apturēt šīs jaunās kapu teritorijas detālplānojuma izstrādi, paziņojot, ka “kapu apsaimniekotāji esot raduši risinājumu, lai, veicot papildu labiekārtošanas darbus, jaunas kapavietas tuvākajiem gadiem ierīkotu jau esošajās kapsētās” un “nākotnē kapsētai varētu tikt meklēta cita teritorija.”

Simtiem vietējo iebilst pret jaunām “mūža mājām”

Un nu šis “cits brīdis” ir pienācis - pašvaldība atradusi citu iespējamo kapavietas atrašanās vietu: priežu mežu Priedainē (Bražciemā). Tomēr vairāk nekā 450 vietējo iedzīvotāju parakstījuši vēstuli, kurā protestē pret kapsētas ierīkošanu šajā vietā. Viena no priedainietēm Antra (vārds mainīts) Jauns.lv pastāstīja:

“Esam kategoriski pret Jūrmalas pilsētas administrācijas plāniem Priedaines mežā ierīkot kapsētu. Daudzu gadu garumā Jūrmalas dome ignorē mūsu intereses un, bez apspriedes ar ieinteresētajiem vietējiem iedzīvotājiem kaļ plānus izpostīt mūsu mežu un ierīkot mūsu māju tuvumā kapsētu. 445 mūsu iedzīvotāji, kuri nepiekrīt šai iecerei ir gatavi aizstāvēt mūsu dabu un tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā par mūsu dzīves vietas jautājumiem un attīstību.” Galvenie iebildumi pret jauno kapsētu ir šādi:

* pārāk tuvu Babītes, Aizupes, Bražuciema un Laipu ielu dzīvojamām mājām, no kurām vairākas daudzdzīvokļu ēkas atrodas pat kapu aizsargjoslas teritorijā, bet dažas 50 metrus attālumā no aizsargjoslas jeb 350 metrus no kapiem;

* plānoto kapu klātbūtne krasi pazeminātu iedzīvotāju nekustamo īpašumu vērtību, iespējas tos apsaimniekot – pārdot, izīrēt, būvēt; neveicinātu labvēlīgu vidi nākotnes investīcijām gan šeit, gan arī Mārupes pašvaldības pieguļošo teritoriju attīstītājiem un investoriem;

* tiktu likvidēta iedzīvotāju tradicionālā pastaigu, ogošanas, sēņošanas un citu ierasto atpūtas veidu, tai skaitā ziemas sporta veidu, piemēram, ikgadējās orientēšanās sacensību rīkošanas, slēpošanas vieta, pazeminot dzīves kvalitāti;

* tāpat iedzīvotāji satraukušies par to, kas notiks ar tur mītošajiem dzīvniekiem – stirnām, lapsām, putniem, kukaiņiem un arī augiem: “Priedaines mežs ir patiešām skaista, mierīga vieta, kurā dodas atpūsties cilvēki no visas Jūrmalas, Salienas un Piņķiem, bez tam, Latvijā nav pieņemts ogot, sēņot, sportot un pastaigāties pie/ap kapiem”;

* veicot kapu teritorijas labiekārtošanu, nāktos izcirst skaistās, senās priedes un izjaukt ekosistēmu 14 un vairāk hektāru apjomā, kas ir īpaši nepieļaujami un ciniski laikā, kad pilsētas iedzīvotāji, būvvalde un citi aktīvi cīnās par katras priedes saglabāšanu;

* plānotais kapu teritorijas un aizsargjoslas lielums nav samērīgs ar apkārtesošo meža teritorijas lielumu un dzīvojamo zonu tuvumu;

* nav veikta biotopu un ietekmes uz vidi, tai skaitā piesārņojuma novērtēšana: “Kā šī apbūve ietekmēs meža ilglaicīgu saglabāšanos? Kā tas ietekmēs meža un Lielupes palienes pļavās mītošo putnu ligzdošanas vietas, migrāciju?”;

* tiktu radīta nopietna pārvietošanās bīstamība velobraucējiem, tai skaitā ģimenēm ar bērniem, kuri dodas uz/no Jūrmalas pa blakus esošo uzlaboto, atjaunoto veloceliņu:

* pasliktinātos dzīves kvalitāte morālā aspektā, jo Babītes ielā, virzienā no un uz dzelzceļu, vietējiem iedzīvotājiem regulāri nāktos vērot/satikt bēru procesijas.

Vienlaikus šī protesta parakstītāji ne tikai iebilst, bet kā risinājumu piedāvā paplašināt jau pilsētā esošos kapus, kas būtu “praktiski un morāli saprotami”. Tāpat tiek rosināts jauno kapsētu ierīkot Ķemeros, kuri robežojas ar Tukuma novadu. Antra stāsta, ka sazinājusies ar Tukuma novada pašvaldību, kurā viņai teikuši, ka kaimiņnovada vietvara to tik vien gaida, kad tiks apstiprināta ideja  par jauno Ķemeru kapsētu, jo arī Tukuma novadā nepietiek jaunu kapsētu un šāds divu pašvaldību kopprojekts būtu atbalstāms. 

Negrib krematorijas dūmeni

Bet viens no galvenajiem protestēju satracinājušajumu aspektiem ir tas, ka kapsētas teritorijā būvētu krematoriju. Pagaidām gan nav nolemts, kas un cik lielu krematoriju būvēs, bet detālpānojuma projektā “Priedaines kapi” vieta tai ir paredzēta.

Krematorijas būve bija ieplānota arī pirms vairāk nekā pieciem gadiem virzītajā jaunās Slokas kapsētas projektā. Jūrmalnieki tolaik aprēķināja, ka ik gadu viņsaulē aiziet līdz 700 jūrmalniekiem, un būvēt krematoriju priekš viņiem nav rentabli, pieļaujot, ka kremāciju izvēlētos tikai katra trešā aizgājēja tuvinieki. Antra stāsta, ka krematorijas darbības rentabilitāte attaisnojas tikai tad, ja tā darbojas nepārtraukti. Tas nozīmē, ka “Jūrmalas vārti” pārvērstos par “bēru tūrisma” centru:

“Iebraucot Jūrmalā no Rīgas puses pilsētas vizītkarte būtu kapi un krematorija? Vai to mēs vēlamies kūrortpilsētai Jūrmalai? Šobrīd mūsu vizītkarte ir jūra, priedes, svaigs gaiss un miers.”

Ņemot vērā to, ka aizvien vairāk viņsaulē aizgājušo ģimenes izvēlas ugunsapbedīšanu, tad nav izslēgts, ka virs Jūrmalas siliem varētu parādīties krematorijas dūmenis. Pagaidām Jūrmalas valstspilsētas dome un tās deputāti konkrēti nekomentē iedzīvotāju protestus pret Priedaines kapiem. Jūrmalas domes priedainiešiem nosūtītajā atbildē vien teikts, ka 2022. gada 29. novembrī Jūrmalas dome toreizējās priekšsēdētājas vietnieces, tagad mēres Ritas Sproģes vadībā izveidoja darba grupu kapu teritoriju paplašināšanas iespēju izvērtēšanai. Gada laikā tā nonāca pie slēdziena, ka kapsēta varētu atrasties Priedainē un pagājušā gada oktobrī Jūrmalas dome pieņēma lēmumu Par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu zemes vienībai “Priedaines kapi””.

“Norādāms, ka Jūrmalas valstspilsētā lēmumus saistībā ar detālplānojumu izstrādi pieņem dome, līdz ar to domes deputātiem nav iespējams sniegt atbildi uz jūsu aicinājumu atcelt detālplānojuma izstrādi, jo par detālplānojuma atcelšanu ir jāpieņem attiecīgs domes lēmums”, tiek norādīts pašvaldības dokumentā. Un tikai tad, kad tiks izstrādāts detālplānojuma projekts, sāksies  publiska tā apspriešana.

“Neviens negrib skatīties uz kapiem”

Tikmēr internetā jūrmalnieki plaši diskutē par jauno Priedaines kapu projektu. Lūk, daži ieraksti:

Gundega Miķelsone: “Aicinu neparakstīties pret kapu izveidi Priedainē. Neignorēsim patiesību, ka tie mums katram kādreiz var noderēt. Nepakļausimies Bražu ciema jaunajiem iemītniekiem, kuri ir pret kapiem, bet padomāsim kāpēc neprotestējam par apgrūtināto piekļuvi Lielupei viņu īpašumu tuvumā?”

Rita Jonina: “Katram ir tiesības uz savu viedokli. Taču pret kapiem parakstās ne tikai jaunie Bražu iedzīvotāji. Un parakstās tie no viņiem, kuri nevēlās nedz bēru ceremonijas sev blakus, nedz lai pie mums uz krematoriju sāk vest aizgājējus no visas Latvijas (šobrīd Rīgas krematorijai kapacitātes nepietiek, un tos ved ārpus Latvijas, ja pareizi atceros, tad uz Igauniju). Parakstās tie, kuri vēlās mierīgi pastaigāties vai sportot mežā, lasīt sēnes un iebraukt Priedainē bez sastrēgumiem. Gribētos izprast kādus plusus jūs saskatāt kapos Priedaines mežā?”

Ginta Goļevska: “Pret kapiem iebilstam tāpēc, ka neviens no saviem logiem negrib skatīties uz kapiem.”

Krista Klincāne: “Noteikti iesaku parakstīties pret kapu izveidi Priedainē! Labāk pieturēties pie sākotnējās ieceres paplašināt Slokas kapus. To ieceri iedzīvotāji noprotestēja, jo tajā mežā it kā ejot pastaigāties. Realitāte tā nav, un šis mežs ir aizaudzis ar krūmiem. Pretēji mūsu Priedaines skaistajam mežam, uz kurieni pastaigāties, ogot, un sēņot brauc visi Jūrmalas iedzīvotāji. Arī man zināmi cilvēki no Majoriem un Dzintariem brauc uz šo skaisto mežu staidzināt savus suņus. Tas arī redzams ikdienā, ka pie meža regulāri tiek novietotas automašīnas, jo cilvēki atbraukuši pastaigāties pa šo mežu. Domāju, ka ikviens saprātīgs cilvēks parakstīsies pret kapu izveidošanu. Iebraucot Jūrmalas pilsētā un Priedainē kapi nebūtu tā ainava, ko gribētos redzēt kā pirmo”.