Soctīklos uzbur baisu ainu par iebraucēju invāziju Vecrīgā
foto: Shutterstock
Daudziem šķiet, ka Latviju pārpludina simtiem tūkstošu iebraucēju no Āzijas un Āfrikas. Ierauga bariņu, bet rēgojas melnais tūkstotis.
Sabiedrība

Soctīklos uzbur baisu ainu par iebraucēju invāziju Vecrīgā

Māris Puķītis

Kas Jauns Avīze

Soctīklos ievērību izpelnījies “TikTok” video, kas esot filmēts gadumijā Vecrīgā – “pie diskžokejiem uzbāzīgi ārdījās vairāki desmiti tūkstoši iebraucēju no Āzijas un Āfrikas valstīm, tie kuri Rīgā mošeju grib”, tā vietnē "X" apgalvo Leopolds Vijārs Krītiņš.

Soctīklos uzbur baisu ainu par iebraucēju invāziju...

“Kādā veidā viņi šeit tādā apjomā uzrodas? Kad mums pārstās melot par viņu skaitu? Kad šo iebrukumu apturēs?” viņš vaicā. Video dzirdama balss, kas krievu valodā jautā: “Es nesaprotu, es esmu Latvijā vai kur?”

Viltus ziņām ir arī piekritēji

Komentāros izskan gan skepse, gan sašutums. Armands raksta: “Vairāki desmiti tūkstošu, sasodīts, cik atceros, visas ielas kopā tik daudz nepaņem Vecrīgā.”

Elvis Jansons spriež: “Viņi bija nu varbūt vairāki simti, drīzāk desmiti! Pārsvarā indieši. Nekādas “allahu akbar” kliegšanas nebija. Izgāju cauri Vecrīgai uzreiz pēc gadu mijas. Uzvedās mierīgi.”

Ineta uzskata: “Pilnīgi “fake news”. Mans vecākais dēls ar sievu tur bija no 23.30–7.00. Neko tamlīdzīgu neredzēja. Un, ja kas, atbrauca praktiski skaidrā, līdz ar to noteikti redzētu, ja būtu bijis.”

Tomēr ir arī ksenofobiski noskaņoti komentētāji, kas uzskata, ka melot var un vajag. ViedaisToms: “Nu, attiecībā uz piparkūku “čučmekiem” propagandas un “fake news” nekad nevar būt par daudz. Lai tin prom no šejienes makšķeres.”

Outsider, šķiet, ir pārliecināts, ka noziegumus pastrādā tikai svešzemnieki: “Piekrītu, nav jāceļ panika. Pēc 5–10 gadiem, kad kādu nodurs, nobrauks, tad var aizdomāties. Līdz tam “chillojam”.”

Kam atļauts dzīvot Latvijā

Leopolds Vijārs Krītiņš salīdzina: “Ja Latvijā viņi ir ap 300 tūkstošiem, tad īpatsvars ir lielāks nekā Vācijā.” Bet cik tad, pēc oficiālajiem datiem, Latvijā ir šo ārzemnieku, konkrēti lielai daļai netīkamo indiešu un pakistāniešu?

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde patlaban var sniegt informāciju par situāciju 2024. gada pirmajā pusē, uz 1. jūliju. Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā bija izsniegtas 45 505 ārzemniekiem, tātad nekādi ne 300 000, turklāt šajā skaitā ietilpst arī Eiropas Savienības valstu pilsoņi.

Ģeogrāfija ir ļoti plaša, ar 120 valstīm pārstāvēti ir visi kontinenti, izņemot, protams, Antarktīdu. Šādas atļaujas bija saņēmuši, piemēram, 111 Indijas, 28 Pakistānas, pieci Bangladešas pilsoņi, 225 afgāņi, 36 sīrieši, trīs palestīnieši.

Skaitliski dominē Krievijas pilsoņi

Āfrikas valstis (ieskaitot arābu daļu) pārstāv 119 ārzemnieki, visvairāk no Ēģiptes (47), Nigērijas (18), Marokas (17), ir pieci no Dienvidāfrikas Republikas, četri no Somālijas, pa diviem no Tanzānijas un Kenijas, pa vienam no Sudānas, Eritrejas, Ruandas.  

Pastāvīgo ārzemnieku vidū ir arī 233 amerikāņi, 264 briti, 431 vācietis, kopumā daudz plašāk pārstāvētas rietumvalstis, bet skaitliski dominē Krievijas pilsoņi – 31 067. Uzturēšanās iemesls lielākoties ir laulība ar Latvijas pilsoni vai nepilsoni, bet, piemēram, afgāņiem un sīriešiem pamatā bēgļa statuss.

Divi indieši uzņemti klosterī

Tāpat tiek izsniegtas arī termiņuzturēšanās atļaujas, un to ir daudz vairāk – 84 292. Arī te 154 valstu vidū dominē Krievija un Eiropa. Izceļas gan Indija, tās pilsoņi bija saņēmuši 4719 minētās atļaujas, visvairāk – maģistra vai doktora pēdējā kursa studenti (1593), seko 1252 studenti un 1082 darba ņēmēji. Interesanti, ka divi indieši Latvijā iestājušies klosterī, un tie nekādā ziņā nebūs musulmaņi.

Pakistāna pārstāvēta ar 303 termiņuzturēšanās atļaujām, Filipīnas ar 318, Ēģipte ar 150, interesanti, ka piecas izsniegtas Gambijas un 32 Senegālas pilsoņiem – lielākā daļa spēlē futbolu Latvijas klubos.

Galvenais iemesls bijis pagaidu aizsardzības statuss – tas piešķirts 29 400 ārzemnieku, no tiem 29 193 ir Ukrainas, 107 Krievijas, 12 Baltkrievijas pilsoņi. Interesanti, ka tādu statusu saņēmuši arī četri ASV pilsoņi.

Lielākoties ārzemnieki Latvijā strādā (15 558), studē (8322), ieprecējušies (5134), bet 4368 var dzīvot mūsu valstī, jo ir personas ar pietiekamiem finanšu līdzekļiem.

Liedz iebraukt arī Lietuvas pilsoņiem

Ne visiem Latvija atver durvis – pērn drošības apsvērumu dēļ ieceļošana liegta 1302 ārzemniekiem, lielākā daļa bija no Krievijas, Moldovas un Ukrainas pilsoņi, taču atsijāti arī rietumvalstu pārstāvji.

Ieceļošana minēto iemeslu dēļ liegta 401 Krievijas, 377 Moldovas, 306 Ukrainas, 137 Baltkrievijas, 20 Kazahstānas, desmit Uzbekistānas, pieciem Izraēlas, trijiem Gruzijas, trijiem Tadžikistānas, diviem Lielbritānijas, diviem Kirgizstānas, diviem ASV un vienam Serbijas pilsonim.

Latvijā nav ielaisti arī desmit Rumānijas, astoņi Lietuvas, pieci Vācijas, trīs Igaunijas, viens Bulgārijas, viens Šveices, viens Somijas, viens Francijas, viens Nīderlandes, viens Polijas un viens Portugāles pilsonis.

Kopumā runāt par 300 000 iebraucēju no Āzijas un Āfrikas nav nekāda pamata, jo pat visu ārzemnieku kopā, ieskaitot Eiropu, ir ap 130 000. Un diez vai desmitiem tūkstošu indiešu izdotos ilgstoši slēpties nepamanītiem.

Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas: TOP5

Krievija     31 067

Ukraina     3000

Lietuva      2940

Baltkrievija        1974

Igaunija     666

Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, dati uz 2024. gada 1. jūliju

Termiņuzturēšanās atļaujas: TOP5

Ukraina     34 211

Krievija     11 896

Indija         4719

Vācija        2704

Lietuva      2623

Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, dati uz 2024. gada 1. jūliju

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Soctīklos uzbur baisu ainu par iebraucēju invāziju Vecrīgā” saturu atbild Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.