Noslīkušais kaitbordists Renārs Mileika pārvērtējis savas spējas

Vairākas dienas visa Latvija sekoja līdzi glābšanas darbiem, kuru laikā tika meklēts sestdien vēlā pēcpusdienā jūrā pazudušais kaitbordists Renārs Mileika. Diemžēl otrdienas rīts nāca ar bēdīgu ziņu – Renāra līķis tika izskalots Ģipkā.

Tikmēr sabiedrībā nerimst diskusijas – cik adekvāti rīkojās glābšanas dienesti un vai cilvēks rīkojas atbildīgi šādos laika apstākļos, nodarbojoties ar kaitbordu?

Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis Kasjauns.lv teica, ka kaitbords ir pieskaitāms pie ekstremālajiem sporta veidiem un cilvēkiem, kas ar to nodarbojas, ir jāuzņemas zināms risks. Viņš uzsver, ka ir sporta veidi, ar ko nodarbojas ziemā un ar ko vasarā. Kaitbords drīzāk ir vasaras sporta veids.

„Protams, ziemā uz ledus var spēlēt basketbolu un vasarā uz asfalta slidot. To nevienam aizliegt nevaram. Nodarbojoties ar ekstrēmiem sporta veidiem, ir jāpadomā par attiecīgu aprīkojumu, glābšanas iespējām, glābšanas vestēm un tā tālāk. Nemāku teikt, kā tas bija Renāra gadījumā, bet, iespējams, ja būtu ievēroti visi drošības priekšnoteikumi, nelaime nebūtu notikusi,” teic Fūrmanis.

Jautāts, vai cilvēks, kas šādā laikā nodarbojas ar kaitbordu, pārāk neriskē, Fūrmanis saka: „Jāteic, visi cilvēki, kas šādā laikā nodarbojas ar sportu ledainā ūdenī – peld, izmanto dažādus peldlīdzekļus, mīl risku.

Riski ir lieli: ķermeņa atdzišana, apsaldējumi, pat pēkšņa nāve. Cilvēkam, nonākot ledus aukstā ūdenī, pakāpeniski iestājās ķermeņa atdzišana. Ķermeņa temperatūrai, pazeminoties zem 35 grādiem pēc Celsija skalas, iestājās pirmās pakāpes atdzišana, kad cilvēks ir pie skaidras apziņas, taču novēro izteiktus drebuļus. Temperatūrai pazeminoties zem 32 grādiem pēc Celsija skalas, iestājās apziņas traucējumi, izteikts bezspēks un drebuļi, pakāpeniski ķermeņa temperatūrai pazeminoties, cilvēks var zaudēt samaņu, līdz iestājās nāve. Cilvēks ledus aukstā ūdenī (ūdens temperatūra nedaudz virs nulle grādiem pēc Celsija skalas) bez speciāliem aizsardzības līdzekļiem spēj izdzīvot ne vairāk kā stundu. Lietojot hidrotērpus, laiku var pagarināt līdz dažām stundām, taču arī tas ir ļoti īss laiks.”

Glābēji savā rīcībā kļūdas nesaskata

Kāda notikušā aculieciniece Inese sociālajā tīklā „Facebook” raksta: „Glābējus izsaucām momentā. Puisis no krasta 300 - 400 metru, palaida vaļā pūķi, saviem spēkiem krastā nevarēja tikt, un ne draugi, ne liecinieki arī nespēja palīdzēt. Divas stundas skatījāmies puiša nežēlīgajā cīņā ar viļņiem, glābēji ieradās tikai pēc divām stundām, bija jau tumšs. Glābšanas darbi bija bezjēdzīgi. Jautājums – kur ir glābšanas tehnika šajā rajonā, elementāra, 21. gadsimtam atbilstoša – vai tā ir padomju tehnika ar Dundagas čaļiem, kas riskēja ar savu dzīvību ar airu laivu?”

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Gribuste Kasjauns.lv teica, ka glābēji uz negadījuma vietu gan nebrauca divas stundas: „Izsaukumu saņēmām pulksten 15.48, notikuma vietā glābēji no 41 kilometru attālās Dundagas ieradās pulksten 16.24. Glābējiem nebija airu laiva, bet gan gumijas laiva ar, kaut arī ne visai jaudīgu, motoru. Te jāpiebilst, ka VUGD ir laivas, kas paredzētas glābšanas darbiem iekšējos ūdeņos, nevis jūrā. Glābšanas darbus jūrā veic Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs, un mēs tam sniedzam tikai atbalstu.

VUGD tagad gan ir trīs jūras laivas – Rojā, Jūrmalā un Salacgrīvā, bet tās nav visuvarenas, tās ir smagas un lielos viļņos grūti nolaist ūdenī. Vēlāk notikuma vietā ieradās arī glābšanas laiva no Rojas, bet tā nevarēja ilgi strādāt, jo iestājās tumsa.”

Roberts Fūrmanis, kuram ir astoņu gadu ilga glābēja pieredze, piebilst, ka ārkārtas situācijās ir svarīgi nekavējoties uzsākt palīdzības sniegšanu: „Pirmkārt, novērst atdzišanas cēloni (ja tas ir iespējams). Otrkārt, nogādāt cietušo siltā vietā vai vismaz aizvējā. Treškārt, atbrīvot cietušo no mitrajām drēbēm. Ceturtkārt, sasildīt ar segām (sildīšanai jābūt pakāpeniskai, nedrīkst to darīt strauji un agresīvi). Piektkārt, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība pa tālruni. Sestkārt, dot cietušajam dzert siltus cukurotus dzērienus(salda tēja), nekādā gadījumā nedrīkst dot alkoholu, jo tas var pasliktināt cilvēka stāvokli (provocēt vēl lielāku atdzišanu).”

* * *

Kasjauns.lv sazvanītie Renāra draugi un kolēģi nevēlējās publiski runāt par notikušo traģēdiju, jo zaudējums ir pārāk liels un vēl nav apjausts.

Jūra atdod pazudušo Renāru