Vieglās valodas literatūras latviešu valodā plaukti tukši
Viedokļu apkopojumu par brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiku” adaptāciju vieglajā valodā Jauns.lv noslēdz ar ieskatu, cik grāmatzidevēju piedāvājumā atrodama šādi pielāgota literatūra.
Lai arī vieglās valodas jēdziens Latvijā jau pazīstams ceturtdaļgadsimtu, grāmatas tajā nav pieejamas plašā izvēlē. Tikai šovasar pirmo reizi tika izdota latviešu mūsdienu literatūras stāsti vieglajā valodā.
Izdevniecības „Zvaigzne ABC” vadītāja Vija Kilbloka teic: „Adaptētu daiļliteratūras tekstu izdošana Latvijā nav nekas jauns, arī šobrīd mūsu grāmatnīcās ir daudz adaptētu - saīsinātu un vienkāršotu - daiļdarbu. Tiek veidotas arī tādas grāmatas, kuru adaptētais teksts tiek papildināts ar skaidrojošām ilustrācijām, lai lasītajam radītu labāku priekšstatu un izpratni par vēsturisko kontekstu. Manuprāt, arī “Mērnieku laiki” adaptētā izdevumā varētu būt interesanti un pieprasīti, īpaši skolā. Tikai “Mērnieku laiku” adaptāciju vieglajā valodā nekādi nedrīkst saukt par brāļu Kaudzīšu teksta “restaurāciju”, kā tas tika izdarīts prezentējot Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstīto Rakstniecības un mūzikas muzeja projektu. Ja “Monu Lizu” pielāgotu šodienas skaistuma izpratnei „fillerojot” viņas seju, tā skaitītos gleznas sakropļošana, ne restaurācija. Mainīt vārda “restaurācija” nozīmi, pasniedzot to ar pilnīgi pretēju nozīmi, ir nepieļaujama manipulācija ar sabiedrisko domu.”
Viņa uzsver, ka ir bezatbildīgi teksta vienkāršošanu un pārveidošanu nosaukt par „restaurāciju”, kas nozīmē atjaunošanu sākotnējā izskatā un veidolā. Tādēļ šai gadījumā būtu jālieto vārds „adaptācija”.
Bet latviešu literatūras teksti vieglajā valodā pēdējos gados vairs nav nekāds retums – ir gan klasisko darbu adaptācijas, gan mūsdienu autoru darbi. Lūk, kā tiek reklamēts Annas Brigaderes „Sprīdītis” Braila rakstā: „Annas Brigaderes pasaku lugu “Sprīdītis” vieglās valodas trešajā līmenī tulkojušas Gunta Bite un Vineta Bite. Tā stāsta par zēnu, kuru auguma dēļ visi sauc par Sprīdīti. Sprīdīša māte ir mirusi un zēnu audzina vecāmāte. Tēta jaunā sieva ir Sprīdīša pamāte, kurai ir arī pašas bērni. Viņus pamāte mīl vairāk nekā Sprīdīti. Viņa vienmēr ir neapmierināta ar Sprīdīti. Taču par to Sprīdītis nebēdājas. Viņš dodas pasaulē laimi meklēt.”
Izdevniecība „Valters un Rapa” nesen klajā laida pirmo grāmata Latvijas grāmatniecības vēsturē ar latviešu oriģinālliteratūru vieglajā valodā. , turklāt – pieejamu grāmatnīcās. Lūk, kā ir adaptēts Lauras Vinogradovas stāsta “Autoveikals” fragments:
“”Puļķīšos” dzīvo ļoti nikns suns.
Melns un liels.
Dacei no suņa ir bail.
Viņa paliek mašīnā un gaida saimnieku.
“Puļķīšu” saimnieks vienmēr pērk ļoti daudz.
Viņam ir liela ģimene.
Viņam vienmēr ir līdzi kāds no bērniem.
Kopā ir vieglāk pirkumus sanest istabā.
Saimnieks nāk un nikno suni iespundē šķūnī.
Tomēr suns no šķūņa izsprūk.
Tas rej un skrien pie Daces.
Dace sabīstas un grib mukt.
Bet aizmukt viņa nepaspēj.
Suns iekožas Daces rokā un neatlaiž.
Koļa tūlīt izlec no mašīnas.
Saimnieks sauc suni.
Bet suns neklausa.
Saimnieks ieķeras suņa melnajā kažokā
un rauj suni nost.
Beidzot suns Daci atbrīvo.
Daces roka asiņo.
Tajā redzamas suņa kodiena pēdas.”
Lai arī vieglās valodas jēdziens Latvijā pastāv jau 25 gadus, taču izpratne par to, sabiedrības izglītotība un resursu pieejamība vieglajā valodā aizvien ir vairāk nekā ierobežota. Šobrīd Latvijas grāmatnīcās nav iespējams brīvi iegādāties grāmatas vieglajā latviešu valodā (jeb tās ir saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem).
Visus rakstus par "Mērnieku laiku" tēmu lasiet šeit.
