Eksperti: Latvijai nepieciešams līdzsvarots regulējums, nevis aizliegums beztabakas nikotīna produktiem
Beztabakas nikotīna produktu pētījuma prezentācijas diskusijā eksperti no Latvijas unārvalstīm uzsvēra līdzsvarota regulējuma nozīmi, lai efektīvi samazinātu elektroniskocigarešu izplatību nepilngadīgo vidū, vienlaikus novēršot nelegālā tirgus pieaugumu unsamazinot negatīvo ekonomisko ietekmi.
Diskusijā piedalījās Zviedrijas parlamenta deputāts un parlamenta veselības unl abklājības komitejas loceklis Jespers Skalbergs Karlsons, "PLXSUR" grupas zinātniskais un atbilstības direktors Roberts Bērtons, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, ekonomists un pētījuma autors Arnis Sauka.
Zviedrijas parlamenta pārstāvis Jespers Skalbergs Karlsons uzsvēra Zviedrijas panākumus tradicionālo smēķētāju skaita samazināšanā līdz 5,6%, kas ievērojami tuvojas Eiropas Savienības 2040. gada mērķim samazināt smēķējošo skaitu līdz 5%. Tādējādi Zviedrija varētu kļūt par pirmo “bezdūmu” valsti Eiropā, apsteidzot mērķi par 16 gadiem. Zviedrijā ir pārdomāti izstrādāta tabakas kaitējuma mazināšanas politika, pieņemti pārdomāti lēmumi, pazeminot nodokļus tādiem tabakas aizstājējproduktiem kā zelējamai tabakai jeb “snusam”, lai mudinātu tradicionālos smēķētājus pāriet uz mazāk kaitīgām alternatīvām. Viņš norādīja, ka “cenu atšķirība ir ļoti nozīmīga” un motivē cilvēkus izvēlēties drošākas alternatīvas tradicionālajām cigaretēm, tādējādi samazinot ar smēķēšanu saistīto mirstību.
“Viena lieta, kas ir ļoti svarīga šajā gadījumā, ir nodokļi. Bezdūmu produktiem tie ir zemāki, bet tradiconāliem smēķēšanas produktiem - augstāki. Tā mēs mudinām cilvēkus pāriet uz tradicionālo cigarešu aizstājējproduktiem. Cenu atšķirība ir tiešām nozīmīga. Mēs arī iedzīvotājus motivējam, stāstot, ka viņi dzīvos ilgāk. Mēs cenšamies vēl papildus ieviest ļoti skaidru un kontrolētu muitas politiku, lai netiek ievesti nelegāli produkti, lai būtu saprotami un izpildāmi nosacījumi un ražotāji varētu legāli pārdot šos produktus,” skaidroja Jespers Skalbergs Karlsons, Zviedrijas parlamenta deputāts, Veselības un labklājības komitejas loceklis.
Viņš arī skaidroja, ka, ja visās citās Eiropas Savienības valstīs būtu tikpat zems ar tabaku saistīto mirstības gadījumu skaits kā Zviedrijā, tad varētu pasargāt ceturtdaļmiljonu dzīvību, kas ir ļoti nozīmīgi – astoņos gados tas būtu kā izglābt visu Latviju.
“Ja Jūs apskatāties uz tabakas izplatību vīriešu vidū Zviedrijā, kas ir 18-20%, tad tikai pāris procentu lietotāju izmanto dedzināmus tabakas produktus. Ir ļoti mazs plaušu vēža gadījumu skaits un citu slimību skaits, kas saistīts ar degošajām cigaretēm. Ir ļoti labi, ja ir alternatīva, padariet šo alternatīvu pieejamu, drošu, ne tikai e-cigaretes, bet arī citus. Ir vairāki iemesli, kāpēc cilvēki virzās prom no tradicionālajiem smēķēšanas produktiem uz nikotīna tvaicēšanas ierīcēm (“e-cigaretēm”). Viens ir izdevīgums, otrs ir veselība un trešais ir ērtība lietojot. Un nodokļi ir ļoti spēcīgs elements. Mēs ticam, ka regulējumi, kas saistīti ar nodokļiem ir ļoti svarīgi, lai cilvēki var virzīties no kaitīgākajiem produktiem uz mazāk kaitīgiem.” Zviedrijas piemēru komentēja Roberts Bērtons, "PLXSUR" grupas zinātniskais un atbilstības direktors.
Diskusijas laikā tika analizēta arī Zviedrijas pieredze, kur līdzīgs aizliegums pirms diviem gadiem tika noraidīts. Zviedrijas parlamenta pārstāvis Jespers Skalbergs Karlsons norādīja, ka šāda aizlieguma virzīšana bija kļūdaina un netiek izskatīts to virzīt atkārtoti, jo ir grūti precīzi noteikt, kurš aromāts specifiski ir paredzēts bērniem. Viņš skaidroja, ka “aromāti un garšas, kā šokolāde, ir iecienīti arī pieaugušo vidū, tādēļ efektīvāk ir izmantot citus instrumentus, piemēram, ierobežojot produktu pieejamību ar īpašām atļaujām un ieviešot stingrāku kontroli, lai nepieļautu, ka bērni piekļūst šiem produktiem.” Karlsons uzsvēra, ka Zviedrija fokusējas uz reāliem risinājumiem, nevis aizliegumiem.
“Mums jāskatās uz regulējumiem, nevis aizliegumiem, jo ko izdara aizliegums? Godīgus, pieaugušus iedzīvotājus padara par noziedzniekiem. Aizliegumi nestrādā, tas ir pierādīts, cilvēki vienmēr atrod citu ceļu, bet valdības neklausās zinātniekos,” atzina arī Roberts Bērtons. Diskusijas laikā ekonomists un pētījuma autors Arnis Sauka uzsvēra, ka Latvijai būtu jāmeklē līdzsvarots risinājums starp sabiedrības veselības veicināšanu un ekonomiskajiem ieguvumiem.
Arnis Sauka ēnu ekonomikas nozarē strādā jau vairāk nekā 15 gadus un skaidro, ka ir vienkāršākas lietas, kuras nevar izkontrolēt dažādu iemeslu dēļ – vai nu tāpēc, ka sabiedrībā ir pēc tā pieprasījums vai ir likums, bet cilvēki vienalga dara citādāk. “Mēs esam pārejas valsts, jo starp likumdošanu un realitāti kā cilvēki dzīvo, ir pietiekoši lielas atšķirības daudzās jomās. Ēnu ekonomikā tas ir izteikti. Tur ir tik daudz lietu, ko ir ārkārtīgi grūti apkarot un mazināt, tāpēc ir jāskatās, kā sadzīvot. Arī šajā situācijā, ne tikai pēc cipariem, bet pēc visa saprāta ir redzams, ka būs ziepes. Latvijā ir strausa politika. Beigās kāds par to maksās, bet kurš?” Sauka norādīja.
"PLXSUR" grupas pārstāvis diskusijas noslēgumā uzdeva Latvijas kolēģiem jautājumu, kāpēc Latvija nepagaidīja Eiropas Savienības tabakas izstrādājumu regulējumu, kas iznāks nākamgad? Atbildot, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore skaidroja, ka “Latvija vienmēr grib būt pirmajā vietā. Parādīt, ka mēs domājam par sabiedrības veselību, bet šobrīd mēs ejam aiz Lietuvas un Igaunijas, un te ir tā problēma, ka Lietuva un Igaunija jau ir paklupusi uz tā grābekļa, un mēs ejam uz to pašu, un mēs dabūsim pa pieri.”
Jūs lasījāt publikācijas autora viedokli. Tas var nesakrist ar Jauns.lv redakcijas pozīciju.
