Liepājas Reģionālajā slimnīcā ieviesta inovatīva metode sirds asinsvadu bojājumu ārstēšanai
Liepājas Reģionālajā slimnīcā ieviesta jauna metode kalcija nogulšņu šķelšanai, kas ļauj minimāli invazīvi sašķelt arterijās esošās kalcija nogulsnes, palielinot to elastību, kas ļauj implantēt stentus vai veikt citas nepieciešamās procedūras.
Liepājas Reģionālās slimnīcas Angiogrāfijas nodaļā jau veiktas pirmās trīs angioplastijas jeb asinsvadu paplašināšanas operācijas, pielietojot jauno invazīvās kardioloģijas palīgmetodi - intravaskulāro litotripsiju. Speciālistu komanda, kas veica procedūras - invazīvie kardiologi Nikolajs Sorokins, Valters Stirna un Osakars Gāliņš - ir gandarīti par veiksmīgi veiktajām procedūrām un iespēju pielietot jauno ārstēšanas metodi.
Stirna skaidro, ka metode, kas paredzēta koronārās aterosklerozes izraisītu pārkaļķotu sirds asinsvadu bojājumu ārstēšanai, ietver sevī litotripsiju, jeb akmeņu šķelšanu ar ultraskaņu - līdzīgi kā to dara ar nierakmeņiem, tikai daudz mazākā mērogā, proti, dažos milimetros. Asinsvadi dažreiz ir tik kalcinēti, ka tos var redzēt pat rentgenā. Lielo kalcija nogulšņu dēļ artērijas kļūst cietas, neelastīgas un tāpēc tiek traucēta asinsrite. Šādas artērijas dažkārt nav iespējams paplašināt vai veikt stentu implantāciju.
Kardiologs skaidro, ka kalcija nogulsnes artērijās veidojas vēlīnas aterosklerozes dēļ un lielākajā daļā gadījumu pacientiem asinsvadus paplašina ar balonu un pēc tam ievieto stentu. "Tēlaini izsakoties, mēs "paplašinām upes krastus", atvelkam tos vaļā, bet, ja tajā upē krasti nav no smiltīm, bet no kārtīgām "kalcija klintīm", tad mums ar to ir pa maz," uzsver Stirna.
Litotripsijas procedūras laikā ar speciālu artērijā ievietotu ultraskaņas balonu, izmantojot skaņas (akustiskos) viļņus, ārsti sirds asinsvados sašķeļ kalcija nogulsnes, kas pēc tam ļauj implantēt stentus vai veikt citas procedūras, kas nebūtu iespējamas ļoti cieto kalcija nogulšņu dēļ, procedūras unikalitāti atklāj Stirna.
Liepājas Reģionālās slimnīcas kardiologi veikuši trīs koronārās litotripsijas. Stirna raksturo, ka šiem pacientiem bija ievērojama asinsvadu pārkaļķošanās un citas ārstēšanas metodes nebūtu efektīvas.
"Priecājamies, ka intravaskulārās litotripsijas procedūras bija veiksmīgas un efektīvas. Šādas manipulācijas veiksim regulāri, kad vien būs nepieciešams," sola kardiologs. Lielākajā daļā gadījumos ārstiem izdodas asinsvadu paplašināt un atjaunot asins plūsmu ar parastiem baloniem, veicot rutīnas angioplastijas. Bet gadījumos, kad pacientam ir īpaši kalcinēti un ļoti stingri asinsvadi, baloni vienkārši nepadodas. "Tas būtu, kā, piemēram, uzpūst balonu starp diviem akmeņiem - tas neatbīda akmeņus. Tāpēc mums tie ir jāsadrupina," paskaidro Stirna.
Pārsvarā šī metode tiek pielietota pacientiem cienījamā vecumā. Artēriju pārkaļķošanās ir asinsvadu aizaugšanas jeb aterosklerozes pēdējā vai galējā stadija, kas vairāk raksturīgs senioriem. Patieso situāciju var noskaidrot sirds un asinsvadu izmeklējuma laikā - kalcija daudzumu sirds koronārajās artērijās var redzēt gan diagnostiskā asinsvadu angiogrāfijā (vizuālā caurskatē), gan datortomogrāfijas izmeklējumā.
"Pamatojoties uz to, mēs izlemjam, vai pacientam būs nepieciešama litotripsija. Pacientam tas nozīmē veiksmīgu procedūru, jo ļoti bieži bez šīs metodes pabeigt asinsvadu atjaunināšanu vai angioplastiju nav iespējams," uzsver mediķis.
Ārsti ir sastapušies ar gadījumiem, kad pacientam asinsvads ir tik ļoti kalcinēts, ka ar balonu to neizdodas atvērt. Veicot litotripsiju, pacientam ieguvums ir pilnvērtīgi veikta sirds artērijas paplašināšana - tāda pati kā pēc rutīnas angioplastijas, bet atšķirība tā, ka ar rutīnas angioplastiju dažkārt nevar sasniegt vajadzīgo rezultātu, norāda ārsts.
Pacients pats nevar pierakstīties uz invazīvo angiogrāfiju, to pieraksta pārsvarā ģimenes ārsti, bet to var izdarīt jebkurš ārsts ar kompetenci izvērtēt indikācijas, ka pacientam šāda veida izmeklējums ir nepieciešams.
