FID šogad prognozē mazāk ziņojumu par iespējamu sankciju apiešanu nekā pērn

Viņš norādīja, ka šogad līdz oktobra sākumam ir saņemti 327 ziņojumi, kamēr pērn visa gada laikā tika saņemti 510 ziņojumi, bet 2022. gadā - 281 ziņojums. 

"Ja mēs pieņemam, ka gada ceturtajā ceturksnī ziņojumu iesniegšanas dinamika nemainīsies, tad mēs šogad saņemsim mazliet mazāk ziņojumu nekā pagājušajā gadā. Tā ir laba ziņa, kas apliecina to, ka sankcijas caur Latvijas finanšu sektoru apiet ir grūtāk un negodprātīgie komersanti tad droši vien izraugās mazāk pārraugāmas finanšu iestādes, iespējams, kaut kur citur Eiropā," sacīja Iļjenkovs.

Viņš pauda, ka kopumā Latvijas finanšu iestāžu darbs aizdomīgu darījumu konstatēšanā ir labā kvalitātē. Tāpat diezgan daudz ziņojumu FID saņem no nefinanšu sektora un arī tas palīdz atklāt sankciju pārkāpšanas shēmas. Ir izveidota arī atvieglota ziņošanas forma, lai juristiem, grāmatvežiem, notāriem nebūtu tādas pašas prasības kā finanšu iestādēm.

Vienlaikus FID priekšnieka vietnieks atzina, ka ne visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir izveidota tāda sistēma sankciju kontrolei kā Latvijā.

"Tā ir tā lielākā problēma, ka 27 valstis kopīgi vienojas par sankcijām un tās pieņem, bet izpildi kontrolē katrs pats, līdz ar to pastāv 27 dažādi izpildes mehānismi. Mēs esam celmlauži tajā, ka Latvija ir izveidojusi centralizētu sistēmu, kurā FID ir vienas pieturas punkts sankciju izpildes kontrolē, un tas veicina vienotu izpratni par sankciju piemērošanu. Tajā pašā laikā ES mēs redzam arī pilnīgi sadrumstalotas sistēmas, un tu pat nezini, pie kuras iestādes vērsties, lai kaut ko pajautātu," stāstīja Iļjenkovs.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā pašlaik ir ierosināti vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, kamēr ES ir valstis, kurās sankciju pārkāpums joprojām netiek klasificēts pat kā noziegums, par ko draudētu kriminālatbildība.

"Arī, ja mēs runājam par sankciju izpildi, ir redzamas problēmas. Piemēram, mēs uzskatām kādu Krievijas uzņēmumu par sankciju subjektu, jo to kontrolē kāda persona, pret kuru ir noteiktas sankcijas. Tādi gadījumi, kad šādi uzņēmumi paši nav iekļauti sankciju sarakstā, ir. Mēs šos visus gadījumus analizējam ļoti skrupulozi atbilstoši ES apstiprinātajām vadlīnijām. Bet ir gadījumi, kad kāda cita ES dalībvalsts šādam vērtējumam nepiekrīt. Un katra valsts var palikt pie sava, un nav tāda mehānisma ES līmenī, kas autoritatīvi varētu pateikt, ka šo mēs uzskatām par sankciju subjektu, jo to kontrolē sankcijām pakļauta persona. Tas rada nevienveidīgu sankciju piemērošanu, kas tālāk var apdraudēt sankciju efektivitāti, un mēs uz to jau vairākkārt esam vērsuši uzmanību," sacīja Iļjenkovs.

Viņš piebilda, ka dažbrīd nākas saskarties arī ar situācijām, kad ir redzama maigāka vai vieglprātīgāka pieeja un sankcijas netiek ņemtas vērā tik nopietni.

Jau vēstīts, ka no 1. aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.