Jurģis Liepnieks par birokrātiju: "Ir iespēja "drāzt" uzņēmējus, jebkuru no mums"
Rakstnieks Jurģis Liepnieks par milzīgā birokrātiskā aparāta lietderību saka: „Tā atdeve ir šokējoši nekāda. Daudzas iestādes varētu likvidēt – vienkārši simtprocentīgi visus atlaist un visu likvidēt. Pēc tam izveidot jaunu (iestādi) un atlaisto 400 vietā pieņemt trīs jaunus cilvēkus.”
Par birokrātiju sūdzas visi gan zemnieki un uzņēmēji, gan celtnieki un vienkārši cilvēki, kuriem tīri sadzīviskās situācijās nākas saskarties ar valsts un pašvaldību iestādēm. Liekas, ka birokrātija jau ir pārņēmusi visas mūsu dzīves jomas un nekur no tās nav glābiņa. Politiķi gan reizēm runā par birokrātijas mazināšanu, taču praktiskus risinājumus pagaidām neredz. Līdz ar to Lielais jautājums: „Kā cīnīties pret birokrātiju?” To Jauns.lv vaicāja rakstniekam Jurģim Liepniekam.
Viņš mūsu birokrātiskajā aparātā daudzas lietas vienkārši nespēj saprast: „Piemēram, tu izraksti rēķinu, bet tev vajag arī pieņemšanas-nodošanas aktu. Divi privāti uzņēmumi viens otram snieguši kādu pakalpojumu. Viens rēķinu izrakstījis, otrs samaksājis. Tas jau nozīmē, ka es esmu akceptējis to darbu, es zinu par ko esmu samaksājis. Tad kāpēc man vajag vēl vienu papīru?
Un tādā garā mums ir papīrs uz papīra. Tā vienkārši izsakoties ir iespēja „drāzt” uzņēmējus, jebkuru no mums.”
Mēs ražojam papīrus, un tas ir kļuvis par tādu kā valsts pārvaldes kultūras elementu, ko viņš salīdzina ar folklorizējušos stāstu par Bruklinas tilta krāsošanu: „Jūs no viena gala sākat krāsot, pēc četriem gadiem beidzat un tad atkal sākat no jauna. Problēmas būtība ir tāda, ka Latvijas valsts pārvalde sen pārslēgusies uz principu - jo vairāk papīru, jo tīrāka pakaļa.”
Šāds domāšanas veids ir jāizskauž, jo šobrīd Latvijā birokrātija nozīmē formālismu un pārregulētību – mēs regulācijai pieejam formāli, nevis raugoties uz rezultātu. To varam redzēt milzīgajā likumu un normatīvo aktu daudzumā, ar ko esam pārslogojuši biznesu. Mēs prasām „papīru uz papīra” par lietām, kur to nemaz nevajadzētu. Un, ja to prasām, mums ir vajadzīgi cilvēki, kas visu to kontrolē un šos papīrus ražo, kuri tos viens otram pārsūta, tam visam jāizstrādā attiecīgas programmas un tā tālāk. Jurģis Liepnieks teic, ka prasība pēc šādas birokrātijas rodas Saeimā, Ministru kabinetā un ministrijās:
„Ministru kabinets uz sēdēm sanāk katru otrdienu un pieņem normatīvos aktus. Tas ir tas, ko viņi dara. Rezultātā mums katru otrdienu ir saraksts ar jauniem normatīviem aktiem. Protams, ir daudzas lietas, kas jāpieņem un jālabo, bet vienkārši tas apjoms un daudzums ir pārāk liels. Mūsu ierēdniecības un valsts pārvaldes domāšana ir: „Ko tik vēl labāk varētu regulēt?”.”
Vienkāršākais veids, kā visu šo bezjēdzību likvidēt, ir fiziski mazināt valsts pārvaldi. Rakstnieks atgādina kāda klasiķa teikto - vienīgais veids kā cīnīties ar birokrātiju, ir iznest (izmest) galdu. Ja mēs vienkārši birokrātu atlaidīsim no darba, bet galdu atstāsim, tad agrāk vai vēlāk pie šī galda apsēdīsies kāds cits.
Vienkāršākais veids, kā kaut ko darīt, ir vienkārši fiziski mazināt valsts pārvaldi, Neatceros, kurš no klasiķiem to teicis – vienīgais veids kā cīnīties ar birokrātiju ir burtiski iznest (izmest) galdu ārā, jo, ja tu vienkārši cilvēku atlaidīsi no darba, bet galdu atstāsi, tad agrāk vai vēlāk pie šī galda sēdēs kāds cits,” saka Jurģis Liepnieks.
Ko Jurģis Liepnieks saka par mūs pārņēmušo birokrātijas sērgu, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.